Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. oktobris, 2015
Drukāt

Kristaps Klauss: Kokrūpniecība audzē meža resursu vērtību

Foto - LETAFoto - LETA

Autors: Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Attīstoties kokrūpniecības nozarei un ražojot aizvien tehnoloģiski sarežģītākus un naudas izteiksmē dārgākus koksnes izstrādājumus, arī Latvijas “zaļā zelta” – meža – vērtība ik gadu pieaug. Kopš 2000. gada meža nozares eksporta vērtība palielinājusies trīs reizes, un tie nebūt vēl nav griesti.

2014. gadā pirmo reizi Latvijas koksnes un koksnes produkcijas eksporta vērtība pārsniedza divus miljardus eiro, un pieaugums saglabājies arī šogad. Oktobra sākuma situācija liecina, ka 2015. gads, visticamāk, būs kārtējais rekordu gads. Pieaugums nebūs grandiozs, bet tas būs. Arī negatīva scenārija gadījumā mēs nekritīsim zemāk par 2014. gada rādītājiem.

Latvijā aizvien pieaug gatavo koka būvkonstrukciju izlaides apjoms un parādās pavisam jaunu materiālu ražotnes, piemēram, krusteniski līmētās koksnes jeb CLT rūpnīca, kuru potenciāls ir liels gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Tāpat mēs saglabājam nozīmīgu lomu pasaules enerģētiskās koksnes ražošanas jomā, ierindojoties starp lielākajiem granulu eksportētājiem Eiropā.

Optimistisko prognozi vairo arī tas, ka mūsu kok­rūpnieki ļoti aktīvi iepērk baļķus ne tikai kaimiņvalstīs Lietuvā un Baltkrievijā, bet importē izejmateriālu pat no “dārgā gala” – Zviedrijas un Norvēģijas. Šādas aktivitātes liecina, ka Latvijas ražotāji ne tikai vēlas pārstrādāt vairāk koksnes, bet ir spējīgi konkurēt par resursiem ar valstīm, kuras dažādu objektīvu iemeslu dēļ ir bijušas soli mums priekšā. Turklāt mēs ne tikai nopērkam mūsu konkurentu koksni, bet dažādu produktu veidā to spējam vēlāk pārdot ar peļņu.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka zināms sasprindzinājums nozarē saglabājas, jo, lai arī gada vidū bija novērojami visi priekšnoteikumi stabilām izaugsmes prognozēm, 2015. gada pirmie mēneši izskatījās bažīgi un arī gada pēdējais ceturksnis nebūs viegls. Daudzos koksnes produkcijas tirgos bija un joprojām ir vērojams cenu kritums dēļiem. Ilgstošā stagnācijas periodā atrodas koksnes blakusproduktu – malkas un šķeldu – cenas, bet OSB ražotājiem Krievijas rubļa devalvācijas dēļ praktiski zuda iespēja realizēt savu preci NVS tirgos. Nozares situāciju nepatīkami ietekmēja ugunsnelaimes atsevišķās ražotnēs, kas noveda pie tā, ka dažu produktu ražošanas apjomi atpalika no 2014. gada līmeņa. Situācija nebija traģiska, bet iemeslu milzīgam optimismam arī trūka. Šajā situācijā izaugsmi nozarē spējām prognozēt, tikai pateicoties iepriekšējo gadu lielajām investīcijām jaunu ražotņu radīšanā un esošo paplašināšanā.

Šobrīd jau var droši teikt, ka Latvijas meža nozare šogad ir pārvarējusi savdabīgu “stresa testu”, praksē pierādot, ka pieredze, kas tika gūta 2008. gada krīzes laikā, ir likta lietā un tie lēmumi, kas nozarē tika pieņemti, atkopjoties no krīzes radītajām sekām, ir izrādījušies pareizi.

Toreiz praktiski visi vadošie kokrūpniecības uzņēmumi veica nopietnus ieguldījumus ražošanas procesa modernizācijā, lielu uzmanību pievēršot arī potenciālo risku diversificēšanai, mazinot atkarību no ierobežotiem tirgiem. Līdz šim par kokapstrādes uzņēmumu strukturālo pārmaiņu pareizību pārsvarā varēja spriest teorijas līmenī, bet tagad ir redzams, ka ražotāji potenciālajām krīzes situācijām ir sagatavojušies labi. Pateicoties risku diversifikācijai, problēmas vienā tirgū nespēj radīt graujošas sekas uzņēmumiem, un tie pārsvarā ir spējīgi normāli turpināt darbu, realizēt esošo produkciju un meklēt aizvietojumu tirgiem, kuros situācija patlaban nav spoža.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+