Operā sākas jauns laikmets 0
Vakar kultūras ministre Dace Melbārde Operas (LNO) valdes priekšsēdētāja un saskaņā ar likumu arī mākslinieciskā vadītāja amatā iecēla komponistu Zigmaru Liepiņu.
Kad pirms gada “Latvijas Avīzes” redakcijā sabiedrībā pazīstamas personas aicinājām liet laimes, alvas figūras ēnā uz ekrāna Zigmars Liepiņš saskatīja zirgu. Tātad būs jānoturas kumeļa mugurā, viņš ar ironiju secināja. Nu tas darāms citā aspektā. Zigmars Liepiņš neslēpj, ka viņam bijuši dažādi uzaicinājumi piedalīties amatu konkursos, taču viņš no tiem atteicies, jo licies, ka “tas laiks pagājis jau pirms sešiem gadiem” (no 1992. līdz 2007. g. komponists bija privātās radiostacijas “Radio SWH” prezidents un līdzīpašnieks). Taču, sākoties krīzei ap LNO vadību, kad Arturs Maskats atteicās no valdes priekšsēdētāja amata, Zigmaram Liepiņam pa rokai nejauši gadījusies grāmata ar citātu no Dantes “Dievišķās komēdijas” – visdziļāk ellē nonāks tie, kas morālas krīzes laikā nolems nepiedalīties…
Likums nosaka, ka LNO valdē jāstrādā trim cilvēkiem, bet līdz vakardienai tajā darbojās tikai divi – vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un LTV kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Iepriekšējais LNO direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars 11. septembrī atbrīvots no amata, jo bija zaudējis tābrīža kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes uzticību. Šāds lēmums maksāja amatu arī pašai Jaunzemei-Grendei. Premjerministrs Valdis Dombrovskis 16. septembrī parakstīja rīkojumu par kultūras ministres atbrīvošanu no amata.
Dace Melbārde savu izvēli pamatoja ar to, ka komponists ir sevi pierādījis kā profesionālis, ir tautā mīlēta un cienīta personība un arī konkursa komisija par labāko pretendentu LNO mākslinieciskā vadītāja amatam atzinusi tieši Zigmaru Liepiņu (attēlā). Ministre, viņam stājoties amatā, novēlēja Operai tiekties uz izcilību, valdē strādāt kā vienotai komandai ar prasmi citam citā ieklausīties un kolektīvi sarunāties, meklēt jaunus talantus un piesaistīt mecenātus.
Konkursa komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne atklāja, ka sešu pieteikušos pretendentu vidū Zigmars Liepiņš visvairāk pārliecinājis ar zināšanām par valsts kapitālsabiedrībām un viņa vīziju par Operu. Juris Dambis komponistu raksturo kā cilvēku ar dzirksteli, spēju iedvesmot citus un vienlaikus radīt pārvaldāmajā kolektīvā un situācijā kārtību.
Runājot par prioritātēm, Zigmars Liepiņš atkal sāk ar citātu un salīdzinājumu: “Mūziķa Aivara Brīzes bērēs mācītājs sacīja, ka ir pagājis šī skaņraža laiks un sākusies mūžība… Runājot līdzībās, gribu teikt, ka ir beidzies iepriekšējā Operas direktora laikmets, kas noteica, ka režisoriskās vērtības ir pārākas par mūziku. Par savu galveno uzdevumu izvirzu mērķi atjaunot mūziku Operā kā prioritāti, kas nozīmē, ka mēs aicināsim augstas klases māksliniekus un, protams, arī labus režisorus. Krietni lielāka loma piešķirama diriģentam kā Operas procesa virzītājam.”
Arī runājot par repertuāru, Zigmara Liepiņa redzējumā saklausāmas skaidras un citādas šķautnes nekā iepriekš. Viņaprāt, uz Operas skatuves jābūt ne tikai elitārai daļai domātiem uzvedumiem, bet arī tādiem cilvēkiem, kas ne vienmēr spēj līdz galam izprast opermākslas smalkās nianses. Esot arī jāatzīst, ka līdz šim oriģināldarbu iestudējumiem lielākoties ierādīta vieta mazajās zālēs. Protams, tik lielam kuģim kā Opera strauji un ātri pagriezieni ir bīstami, tāpēc tikšot ņemtas vērā iepriekšējās iestrādes un plāni. Tomēr būs jātiek skaidrībā, vai Operas finansiālā situācija ļaus īstenot visu Andreja Žagara vadības laikā 2014. un 2015. gadam iecerēto. Tāpat nepieciešams veltīt uzmanību iekšējās komunikācijas un atalgojuma jautājumu sakārtošanai.
Zināms, ka Operas finanšu audits savu vērtējumu sniegs 2014. gada sākumā, bet finanšu direktora Normunda Matuta vietā apstiprināta Agnese Mamaja.
Nav noslēpums, ka Zigmars Liepiņš saskarsmē un konfliktsituācijās spēj būt arī principiāls, ātrs un neērts.
Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uz Zigmara Liepiņa apstiprināšanu amatā raugās visnotaļ atbalstoši: “Ja Zigmars kam ķeras klāt, viņš to mēdz novest līdz galam, nepieļauj novirzes no mākslinieciskajām iecerēm un nospraustajām kvalitātēm, viņš ir pierādījis sevi kā veiksmīgs biznesa vadītājs, turklāt ir pietiekami nodrošināts cilvēks, lai nebūtu atkarīgs no algas Operā.”
Pats Zigmars Liepiņš neslēpj, ka LNO mākslinieciskā vadītāja amats traucēšot radošajiem darbiem, taču lielākais, nodibinājuma “Rīga 2014”, pasūtījums ir izpildīts, un patlaban apjomīgu radošu darbu viņa iecerēs neesot.
Opera Zigmaram Liepiņam nav sveša. Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu “Lāčplēsis”, operām “Parīzes Dievmātes katedrāle” un “No rozes un asinīm”.
Zigmars Liepiņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Lielo mūzikas balvu par operu “Parīzes Dievmātes katedrāle”, par komponistu un viņa dzīvesbiedri dziedātāju, producenti Mirdzu Zīveri uzņemts kinožurnāls “Māksla”, abu dēls diriģents Jānis Liepiņš ir kora “Kamēr” mākslinieciskais vadītājs.
