Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Viltus ziņa: bez Krievijas naftas Latvijas ostas drīz tiks slēgtas 5

Foto – LETA

“Latvijas strupceļš” un “Baltijas strupceļš” – šādi virsraksti aprīļa beigās parādījās vairākos Krievijas interneta medijos. Saturs nedaudz atšķiras, tomēr vēstījums ir viens – pēc Krievijas lēmuma samazināt naftas tranzītu caur Baltijas valstu ostām (rakstos lietots padomju termins “Прибалтикa”) te esot sākusies liela panika. “Daudzi Baltijas eksperti jau novērtējuši Maskavas lēmuma sekas. Tika paziņots, ka reģiona valstu budžetiem gaidāms smags trieciens, tā kā ienākumi no tranzīta ir pat 30 procenti no iekšzemes kopprodukta,” raksta interneta portāls “Južnij Federalnij” (u-f.ru)

Turpat piebilsts: “Nesen Latvijas uzņēmēji bija spiesti atzīt, ka bez Krievijas naftas Baltijas ostas kļūs dzīvotnespējīgas un tās vairs nekas nespēs glābt no slēgšanas. (..) Acīmredzot Maskavas atbilde Baltijas valstu rusofobiskajām darbībām tām ir kļuvusi par neceļamu nastu.” Rakstam pievienota Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča bilde, lai gan viņš tekstā pat nav pieminēts.

Līdzīgu ziņu publicējis arī interneta portāls “Newinform” (newinform.com). Tur teikts: “…Krievijas tranzīts var kļūt par to Baltijas ekonomiskās ietekmēšanas instrumentu, kas atstās šīs valstis bez jūras transporta infrastruktūras, tā vienkārši banāli izputēs bez Krievijas naftas” (“банально разорится без нефти РФ”).

Vienīgais avots, uz kuru ir atsauce šajos rakstos, ir uzņēmuma “LatRosTrans” padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Izcelsme un izplatība.

Aplūkojot citus saistītos rakstus, redzams, ka aprīlī šī tēma piedzīvojusi gandrīz vai “izvirdumu”. Piemēram, tajā pašā nedēļā tiek ziņots arī par izmisušo “igauņu delegāciju”, kas ieradusies Maskavā, lai mēģinātu atrisināt tranzīta problēmas. Interneta portālā u-f.ru raksts ilustrēts ar Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas foto, radot iespaidu, ka arī viņa bijusi šīs “delegācijas” sastāvā. Tikai cītīgi lasot, var noprast, ka runa patiesībā ir par tranzītbiznesam veltītu starptautisku izstādi, kurā piedalījušies arī Igaunijas uzņēmēji. Turpat ir arī rakstiņš par “satriektajiem Rietumiem”, kurus negaidīti pārsteidzis Krievijas lēmums pārtraukt naftas tranzītu caur Baltijas valstīm.

Ja runā par pareģoto “Latvijas ostu slēgšanu”, tam par ieganstu acīmredzot kalpojuši ziņu aģentūrā LETA 7. aprīlī publicētie fragmenti no intervijas ar R. Kirkupu. Tie gan tikuši rupji sagrozīti. Uzņēmējs nerunā ne par Latvijas, ne par Baltijas ostām kopumā, bet vien par sava uzņēmuma darbību.

Lai gan viņš izsaka bažas par tā nākotni, tomēr saglabā cerību, ka ekonomiskie argumenti varētu izrādīties stiprāki par politiskajiem. “Mēs visi zinām, ka jau kopš divtūkstošo gadu sākuma Krievija ir pasludinājusi, ka tās mērķis ir eksportēt naftas produktus caur pašu ostām. Tas ir bijis ļoti redzams drauds mūsu biznesam jau gadiem. Tomēr mēs joprojām strādājam. Mēs esam pārliecināti, ka pašlaik piedāvājam eksporta koridoru ar viskonkurētspējīgākajām cenām. Tajā dienā, kad mēs nebūsim konkurētspējīgi, ģeopolitiskie iemesli uzvarēs. Tādēļ mums šī konkurētspēja ir jāsaglabā,” klāsta R. Kirkups, taču viltus ziņas veidotājus šie izteikumi nav interesējuši. Viņi paņēmuši vienīgi to pusteikumu, kur tiek izteiktas šaubas par “LatRosTrans” dzīvotspēju, ja Krievijas uzņēmums “Transņeft” pārtrauks naftas produktu eksportu caur Latviju.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Atmaskojums.

Ne Latvijas, ne citu Baltijas valstu ienākumi no Krievijas tranzīta ne tuvu nav 30% no IKP, kā apgalvots rakstos. Kopumā tranzīta ieņēmumi ir nedaudz virs trīs procentiem no IKP, bet Krievijas nafta tajā ir vēl mazāka daļa. Neviens “eksperts” Latvijā par ostu slēgšanu nav runājis. Tieši pretēji – nupat tika ziņots, ka, piemēram, Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums par 25% pārsniedz pagājušā gada rādītājus.

Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektora Kārļa Leiškalna komentārs: “Ostas, protams, neslēgsies naftas produktu dēļ. Tas ir zaudējums, bet neviena osta tāpēc nepiedzīvos krahu. Es šajā gadījumā varu atkārtot to, ko teicis rakstnieks Marks Tvens – baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.” Leiškalns atzīmē, ka arī no Krievijas pienāk dažādi signāli. Piemēram, tādi reģioni kā Tatarstānas un Baškortostānas republikas izrādot interesi ciešāk sadarboties, tostarp tranzīta jomā.

Saistītie raksti

Nekāds jauns lēmums aprīlī nav pieņemts. Krievija jau sen paudusi apņēmību naftas tranzītu novirzīt uz savām ostām. Tas arī pakāpeniski ticis darīts, taču iecere sastopas ar problēmām, jo Krievijas ostas ziemā aizsalst un tās pagaidām nespēj apkalpot visas kravas, tāpēc naftas tranzīts caur Baltiju pagaidām nav pārtraukts.

Iemesls, kāpēc tieši tagad parādījies tik daudz viltus ziņu par šo tēmu, varētu būt nesen izteiktais Krievijas piedāvājums Ventspils ostai piedalīties “Nord Streem 2” gāzes vada projektā, ko Latvijas valdība noraidījusi. Iespējams, apokaliptiskas ainas par gaidāmajiem zaudējumiem ir mēģinājums ietekmēt šo lēmumu.

Sadarbībā ar

kkf

LA.lv