Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. janvāris, 2015
Drukāt

No mazas filiāles uz lielu centru

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"Kauguru" iemītniekiem šeit ir mājas, kuras viņiem tagad grib atņemt. Attēlā kopā ar nodaļas vadītāju Daci Rožāni (centrā).

Labklājības ministrijas iecerētā divu valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšana Kauguros un Raunā izraisījusi lielu satraukumu gan to darbinieku vidū, gan radījusi stresa situāciju to iemītniekiem. Iemītniekus grib pārcelt uz aprūpes centru “Ezerkrasti”, kura renovācijā ieguldīti nozīmīgi Eiropas fondu līdzekļi un kurā būs 181 vieta.

“Vēl pirms pašiem Ziemassvētkiem pie mums filiālē “Kauguri” notika darbinieku sapulce, kurā piedalījās valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale”, kam esam pakļauti, direktors Ilgonis Leišavnieks. Viņš slavēja mūsu filiāli kā labāko 2014. gadā, atzinīgi novērtēja mūsu panākumus klientu rehabilitācijā un to, ka esam strādājuši bez nevienas sūdzības par filiāles darbu, kā arī kopumā “Zemgale” strādājusi ar plusa zīmi. Bet pēkšņi janvārī mums tiek paziņots, ka labklājības ministrs pieņēmis lēmumu reorganizēt mūsu iestādi, visus klientus pārceļot uz filiāli “Ezerkrasti”. Kā tad tā?” patiesā neizpratnē par notiekošo jautā “Kauguru” vadītāja Dzintra Mihailova.

Iemācīja kāpt pa trepēm

Viņa stāsta, ka filiāle “Kauguri” tika atvērta pirms gandrīz pieciem gadiem, tam pielāgojot bijušo kopmītņu ēku, tādēļ šeit klienti var dzīvot līdzīgi kā viesnīcā – istabiņās pa diviem, turklāt katrai no tām ir arī vannasistaba vai dušas telpa ar tualeti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav jāiet uz tualeti vai jāgaida rindā uz vienīgo dušu gaitenī, kā tas joprojām ir ļoti daudzos sociālās aprūpes centros. Protams, ir arī koplietošanas telpas – ēdnīca, atsevišķa vieta, kur atpūsties vai piedalīties nodarbībās. Ir uzstādīts arī pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem. D. Mihailova arī stāsta, ka publiski izskanējusī informācija par filiāles telpām kā neatbilstošām noteiktajām higiēnas prasībām daudzos cilvēkos radījusi neizpratni un viņi jautā: “Vai tad pie jums “Kauguros” cilvēki staigā nemazgājušies?” – “Protams, klienti pie mums ir tīri, apkopti. Patiesībā runa esot par telpu neatbilstību šobrīd noteiktajām sanitārajām normām, kas paģēr sešus kvadrātmetrus uz vienu cilvēku, bet “Kauguru” istabiņas esot 11,4 – 11,6 kvadrātmetrus lielas, un, tā kā tajās dzīvo pa divi, tām nedaudz pietrūkst platības,” viņa stāsta.

Kā informē Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče, iemesli tam, ka VSAC “Zemgale” filiāles “Kauguri” darbību plānots pārtraukt, ir vairāki – gan tas, ka filiāles izvietojums kopmītņu tipa ēkā, kas ar minimālu ieguldījumu iepriekš bija pielāgota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, gan tas, ka kopējā ēkas telpu platība nedod iespējas tajā izveidot sociālās rehabilitācijas un nodarbību telpas.

Jā, varbūt “Kauguros” nav tādas “ekstras”, kādas būšot VSAC “Rīga” “Ezerkrasti” rekonstruētajā ēkā, kur tiem cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar sākt dzīvi sabiedrībā (un tieši šādi cilvēki ir “Kauguru” klienti), darbosies dažādas darbnīcas, kā arī mācību virtuve, aktīvas atpūtas telpa u. c.

“Toties “Kauguros” mūsu klienti ir ieguvuši māju izjutu, un šīs mājas viņiem tagad grib atņemt,” teic filiāles vadītāja un piebilst, ka starp cilvēkiem ar garīgo un psihisko atpalicību, kurus uz šejieni pārveda no likvidējamā sociālās aprūpes centra “Istra” Latgales pusē (to slēdza 2010. gadā), bija tādi, kuri, piemēram, nemācēja kāpt pa trepēm.

Šobrīd “Kauguri” ir mājvieta 67 klientiem, bet darbavieta 36 darbiniekiem, kuru vidū ir gan aprūpētāji, gan medicīnas personāls, gan ēkas dežuranti, kuriem tas ir maiņu darbs, jo iemītniekus nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Svarīgie ekonomiskie aprēķini

Tomēr viens no galvenajiem “Kauguru” slēgšanas iemesliem līdzās iepriekš minētajiem ir uzturēšanas izmaksas – ja klientu skaits samazinātos līdz 28 cilvēkiem, tas ir, istabiņās dzīvotu viens iemītnieks, lai telpu platība atbilstu normai, tās vairākkārt pārsniegtu izmaksas citos valsts sociālās aprūpes centros. Ļoti dārgi izmaksā arī apkure – 2014. gadā apkures izdevumi bija 23,2 tūkst. eiro jeb 29,67 eiro uz vienu klientu mēnesī, samazinoties klientu skaitam līdz 28, šie izdevumi sasniegtu jau 72,04 eiro mēnesī, skaidro M. Kupče. Tiesa, pavisam LM no ēkas neplāno atteikties, iespējams, telpas tikšot izmantotas valsts pārvaldes vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai, tostarp izvērtējot iespējas izmantot tās alternatīvu, sabiedrībai piemērotu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Uz “Ezerkrastiem” vai jebkuru citu no 27 sociālās aprūpes centru filiālēm, kas atrodas visā Latvijā, LM iecerējusi pārcelt arī VSAC “Vidzeme” filiāles “Rauna” iemītniekus. Protestējot pret ieceri slēgt šo valsts sociālās aprūpes centru, Raunas novada dome vāks iedzīvotāju parakstus un iesniegs tos Saeimā. Bez darba var palikt vairāk nekā 40 filiāles darbinieku. Iemesls “Raunas” klientu pārcelšanai esot tas, ka nekustamais īpašums, kurā atrodas filiāle, nav valsts īpašums un līdz ar to nav iespējams veikt ilgtermiņa ieguldījumus ēku sakārtošanai un nodrošināt pilnvērtīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+