Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Labdarība sākas ģimenē (1)

Foto - Lilita KrūzeFoto - Lilita Krūze

Gērnsijas salā tradicionālajā labdarības gājienā piedalījās arī trīsarpusgadīgais Kairo.

Vasarā Gērnsijas salā strādā ap 2000 latviešu. Dzīvojot Gērnsijā jau četrpa­dsmit gadus, esmu piedalījusies vairākos labdarības pasākumos, tāpēc vēlos dalīties pieredzē. “Rotarī” gājiens ir viens no tradicionālajiem gada lielākajiem labdarības pasākumiem.

Dalības maksa šogad bija 25 angļu mārciņas. Šī summa nosedz organizatoru izdevumus par T kreklu, pārtiku un dzērieniem. Katrs dalībnieks vāc arī tā saucamo atbalsta naudu, kas tiks līdztiesīgi sadalīta starp vienpadsmit labdarības organizācijām, kuru vidū ir gan Parkinsona slimnieku atbalsta biedrība, gan baznīca, gan skauti u. c.

Simtiem cilvēku 6. jūnijā jau puspiecos no rīta devās apkārt salai, jo maršruta kopgarums – 62,76 kilometri. Katram dalībniekam ir dota brīva izvēle, kurā atskaites punktā sākt un beigt gājienu.

Īsts izturības pārbaudījums ir klinšu kāpnes. Uz augšu ved 2266 un uz leju – 1606 pakāpieni. Kad tas ir pārvarēts, līdzenā daļa ir tikai garš vairāku stundu gājiens uz priekšu.

Saullēkts Džērborgā un pasakainie skati uz smaragd­zaļo okeānu ir kā īsta dāvana dvēselei. Gar kājām glaužas ne tikai vietējie zilie zvaniņi, bet arī mums, latviešiem, tik pierastā magone, lupīna un margrietiņa. Kaut uz mirkli ir tik labi sajusties kā mājās Latvijā!

Kad mana meita lūdza pieskatīt mazdēliņu, kuram tieši tajā dienā palika trīsarpus gadi, pateicu, ka garajā gājienā mēs iesim abi. Rokās sadevušies, vērojām okeāna mainīgos ūdeņus, zveju laivas, apstājāmies pasmaržot ziedus, skrējām līdzi taureņiem un meklējām mūsu pirmo pieturas punktu Čuī. Divas stundas vēlāk pamanījām lillā karogus, cilvēkus zaļās jakās. Bija tik patīkami apsēsties, apēst banānu un izdzert sulu!

Kad mazais ceļabiedrs sacīja: “Šķiet, ka manas kurpes ir piekusušas” paņēmu puisīti klēpī.

Finišā grupas “Queen” melodijas “We are the Champions” (“Mēs esam čempioni”) skaņas sagaidīja katru dienas varoni. Izgājām cauri balonu vītnēm un saņēmām godam nopelnītās medaļas. Mēs ar Kairo divatā 24,7 kilometrus bijām veikuši septiņās stundās un piecpa­dsmit minūtēs.

Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā no 5500 dalībniekiem 3500 ir nonākuši līdz finišam. Ātrums, kādā dalībnieki veic šo gājienu, svārstās no septiņām ar pusi līdz sešpadsmit ar pusi stundām. Jaunākajam dalībniekam, kas nogājis visus 62,7 km, ir vienpadsmit gadu, vecākajam – 77 gadi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai nebūtu bijis labāk, ja pastaigas vietā gājēji būtu pastrādājuši kādus sabiedrībai vajadzīgus darbiņus? Naudu jau var tāpat noziedot kādam derīgam mērķim.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+