Mobilā versija
+20.4°C
Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns
Pirmdiena, 24. jūlijs, 2017
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Labdarība sākas ģimenē (1)

Foto - Lilita KrūzeFoto - Lilita Krūze

Gērnsijas salā tradicionālajā labdarības gājienā piedalījās arī trīsarpusgadīgais Kairo.

Vasarā Gērnsijas salā strādā ap 2000 latviešu. Dzīvojot Gērnsijā jau četrpa­dsmit gadus, esmu piedalījusies vairākos labdarības pasākumos, tāpēc vēlos dalīties pieredzē. “Rotarī” gājiens ir viens no tradicionālajiem gada lielākajiem labdarības pasākumiem.

Dalības maksa šogad bija 25 angļu mārciņas. Šī summa nosedz organizatoru izdevumus par T kreklu, pārtiku un dzērieniem. Katrs dalībnieks vāc arī tā saucamo atbalsta naudu, kas tiks līdztiesīgi sadalīta starp vienpadsmit labdarības organizācijām, kuru vidū ir gan Parkinsona slimnieku atbalsta biedrība, gan baznīca, gan skauti u. c.

Simtiem cilvēku 6. jūnijā jau puspiecos no rīta devās apkārt salai, jo maršruta kopgarums – 62,76 kilometri. Katram dalībniekam ir dota brīva izvēle, kurā atskaites punktā sākt un beigt gājienu.

Īsts izturības pārbaudījums ir klinšu kāpnes. Uz augšu ved 2266 un uz leju – 1606 pakāpieni. Kad tas ir pārvarēts, līdzenā daļa ir tikai garš vairāku stundu gājiens uz priekšu.

Saullēkts Džērborgā un pasakainie skati uz smaragd­zaļo okeānu ir kā īsta dāvana dvēselei. Gar kājām glaužas ne tikai vietējie zilie zvaniņi, bet arī mums, latviešiem, tik pierastā magone, lupīna un margrietiņa. Kaut uz mirkli ir tik labi sajusties kā mājās Latvijā!

Kad mana meita lūdza pieskatīt mazdēliņu, kuram tieši tajā dienā palika trīsarpus gadi, pateicu, ka garajā gājienā mēs iesim abi. Rokās sadevušies, vērojām okeāna mainīgos ūdeņus, zveju laivas, apstājāmies pasmaržot ziedus, skrējām līdzi taureņiem un meklējām mūsu pirmo pieturas punktu Čuī. Divas stundas vēlāk pamanījām lillā karogus, cilvēkus zaļās jakās. Bija tik patīkami apsēsties, apēst banānu un izdzert sulu!

Kad mazais ceļabiedrs sacīja: “Šķiet, ka manas kurpes ir piekusušas” paņēmu puisīti klēpī.

Finišā grupas “Queen” melodijas “We are the Champions” (“Mēs esam čempioni”) skaņas sagaidīja katru dienas varoni. Izgājām cauri balonu vītnēm un saņēmām godam nopelnītās medaļas. Mēs ar Kairo divatā 24,7 kilometrus bijām veikuši septiņās stundās un piecpa­dsmit minūtēs.

Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā no 5500 dalībniekiem 3500 ir nonākuši līdz finišam. Ātrums, kādā dalībnieki veic šo gājienu, svārstās no septiņām ar pusi līdz sešpadsmit ar pusi stundām. Jaunākajam dalībniekam, kas nogājis visus 62,7 km, ir vienpadsmit gadu, vecākajam – 77 gadi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai nebūtu bijis labāk, ja pastaigas vietā gājēji būtu pastrādājuši kādus sabiedrībai vajadzīgus darbiņus? Naudu jau var tāpat noziedot kādam derīgam mērķim.

Agris Liepiņš: Darvas karote – mūsu bailīgums (17)Krievija apmelo nacionālos partizānus – latvieši, kā jau tas ierasts, lepni norij krupi, baltiešu pašcieņu glābj lietuviešu žurnālists.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka: Man vēl viena riebeklība Latvijā jāpastrādā!

Tā saukto “oligarhu sarunu” publiskošanu žurnālā “Ir” esot pasūtījis Džordžs Soross, pārliecināts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Tādi resursi tiek ieguldīti, lai tādām metodēm mani noņemtu no politiskās dienaskārtības, lai iebiedētu citus politiķus, lai viņi ar mani nesēž pie viena galda, nerunā,” preses konferencē apgalvoja Lembergs.

Vai Rīgā jābūt mākslinieka Gustava Kluča ielai?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (14)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (12)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (4)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+