Kārlis Blūms
Kārlis Blūms
Foto – Kaspars Garda/GOETHE-INSTITUT

Latvijā pulcēsies jaunie debatētāji 2

23. oktobrī Latvijā pirmo reizi notiks starptautiskā debašu konkursa “Pasaules jaunatne debatē” fināls, kurā piedalīsies skolēni no astoņām Eiropas un Centrāl­eiropas valstīm.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Šo konkursu organizē Gētes institūts kopā ar vācu fondiem “Erinnerung, Ver­antwortung und Zukunft” (“Atcere, atbildība un nākotne”. – I. K.) un “Hertie Stiftung”, kā arī Vācijas skolu sistēmas ārvalstīs pārvalde. Skolēni tajā debatē vācu valodā. Debašu formāts paredz, ka katrā raundā piedalās četri debatētāji: divi pārstāv pozīciju “par”, divi – “pret”. Kuru pozīciju pārstāvēs – to dalībnieki izlozē. Vispirms katram runātājam tiek dotas divas minūtes viedokļa izklāstam, pēc tam seko divpadsmit minūšu gara domu apmaiņa, kuras laikā katrs var brīvi izteikties, un noslēgumā katram dalībniekam tiek dota minūte laika, lai viņš, ņemot vērā debatēs izskanējušos argumentus, varētu teikt galavārdu. Debates vērtē žūrija – trīs līdz pieci eksperti. Vērtēšanas kritēriji ir kompetence, spēja izteikties, spēja uzturēt sarunu un spēja pārliecināt. Debatētāju vācu valodas zināšanas vērtējumā netiek iekļautas, taču skaidrs, ka bez labām šīs valodas prasmēm pārliecinoši savus argumentus nav iespējams paust. Debašu tēma vienmēr ir kāds nozīmīgs sabiedriski politisks jautājums. Piemēram, starptautiskajā finālā gaidāma diskusija par bēgļu uzņemšanu.

No Latvijas starptautiskajā konkursā piedalīsies divi puiši: Latvijas fināla uzvarētājs, Herdera Grīziņkalna vidusskolas 11. klases skolnieks Pāvels Hluško un otrās vietas ieguvējs, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 12. klases skolnieks Kārlis Blūms.

Svešvalodu apguva skolā

CITI ŠOBRĪD LASA
Pāvels Hluško. Foto – Kaspars Garda/GOETHE-INSTITUT

Pāvels vācu valodu sācis mācīties tikai 8. klasē, kad nonāca pašreizējā skolā. “Negribu lielīties, bet man ir talants uz valodām. Viegli apgūstu gan gramatiku, gan jaunus vārdus,” viņš stāsta. Vācu valodu Pāvels mācījies tikai skolā, privātstundas vai kursus nav apmeklējis. Valodas apguvi gan noteikti veicināja tas, ka Pāvelam ļoti patīk lasīt grāmatas dažādās valodās. Latviešu, krievu, vācu vai angļu rakstnieku darbus puisis lasa oriģinālvalodā un pēc tam, ja ir pie­ejams tulkojums viņam saprotamā valodā, ar to salīdzina. Citreiz viņš grāmatas lasa dažādu valodu tulkojumā un arī tos salīdzina. Debašu kustībā iesaistīties Pāvelam piedāvāja skolotājs. Skolas komanda jau bija aizkļuvusi līdz Latvijas pusfinālam, kad tajā atbrīvojās viena vieta. To aizņēma Pāvels, kurš Latvijas pusfinālā ieņēma otro vietu, bet finālā, kā jau minēts, uzvarēja. “Debašu konkurss domāts tiem, kam patīk izpaust savas domas,” viņš spriež, gan atzīstoties, ka starptautisko konkursu gaida ar bažām, jo maz laika gatavoties. Tajā pašā laikā pasākumu viņš ļoti gaida, jo “tā būs arī jauna pieredze”.

Iemācās argumentēt

Kārlis vācu valodu augstā līmenī apguvis, mācoties skolā, kas specializējas arī tās mācīšanā. Vispirms viņš apmeklējis Āgenskalna sākumskolu, kur jau no 1. klases apguva šo svešvalodu, bet pēc tam mācības turpināja jau minētajā ģimnāzijā. Debatēt vācu valodā Kārlis sāka pēc tam, kad šādu iespēju piedāvāja skolotāja. “Pamēģināju debatēt, un tā nu sanāca, ka nokļuvu līdz Latvijas finālam. Tas man izdevās tāpēc, ka biju gatavs ieguldīt lielu darbu, un, protams, neiztika arī bez veiksmes,” stāsta jaunietis. Starptautisko debašu konkursu Kārlis gaida ar “patīkamu satraukumu un nelielām raizēm”. Tā kā diskusiju tēmas jau zināmas, Kārlis šobrīd intensīvi vāc par tām informāciju, lai varētu sagatavot argumentus. Tie jāgatavo abu pušu pozīcijām, jo vēl nav zināms, vai būs jārunā “par” vai “pret”. Starptautiskajā konkursā katrā kārtā nāksies debatēt par kādu citu jautājumu. Kārlim visvairāk bažas par to, kā izdosies diskusija par apgaismojuma samazināšanu naktīs, jo tad būs jālieto tādi vācu vārdi, kādus līdz šim skolēnam nebija nepieciešams zināt. Latvijas finālā Kārlim toties bija jādiskutē par viendzimuma laulību legalizāciju. “Man bija jāpauž “par” pozīcija. Tā kā pašam ir neitrāla nostāja pret šo jautājumu, nebija grūti ieņemt atbalstošu pozīciju, taču savas neitralitātes dēļ tikpat veiksmīgi būtu varējis ieņemt “pret” pozīciju,” stāsta Kārlis.

Reklāma
Reklāma

Tieši tas ir viens no lielākajiem debašu ieguvumiem: jaunieši iemācās rast argumentus abu pušu pozīcijām, saprast dažādu cilvēku nostāju. Pāvels saka: kopš debatē, viņš labāk saprotas ar saviem tuviniekiem, jo spēj gan mierīgi argumentēt savu viedokli, gan ieklausīties citos. Kārlis piekrīt, ka dalība debašu kustībā uzlabojusi viņa spējas komunicēt ar cilvēkiem, kā arī ātri un kritiski domāt. “Kad esi pietiekami daudz trenējies debatēt, argumenti sāk rasties it kā paši no sevis. Piemēram, Latvijas finālā debašu pretinieks uz mani izdarīja lielu spiedienu, bet spontāni man radās kāda doma, kas izrādījās lielisks pretarguments,” atceras Kārlis.

Gan Pāvels, gan Kārlis lieliskās vācu valodas zināšanas grasās likt lietā arī nākotnē. Abi plāno studēt Vācijā – gan tāpēc, ka tur varētu būt augstāks studiju līmenis nekā Latvijā, gan tāpēc, ka šajā valstī vācu valodas pratējiem iespējams iegūt stipendijas studijām. Pāvels vēlētos studēt romānistiku. Pēc studijām viņš varētu strādāt par skolotāju, “jo man ļoti patīk strādāt ar bērniem, skaidrot, piemēram, gramatiskās konstrukcijas”. Toties Kārlis plāno studēt eksaktās zinātnes – fiziku vai ķīmiju. Taču puisis uzsver: spēja aizstāvēt savu viedokli un uzstāties noderēs arī šajā jomā. “Ja zinātnieks veic kādu atklājumu, viņam jāmāk par to pastāstīt,” secinājis Kārlis.