Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Aicina atturēties no provokācijām (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Armijas veterāns piedalās ziedu nolikšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vakar pieņēma aicinājumu iedzīvotājiem neizmantot Otrā pasaules kara sekas savtīgiem un provokatīviem nolūkiem un cienīt kara veterānus, kuri vēlas pieminēt savus mirušos kara biedrus bez naida celšanas.

“Aicinot par kopīgo Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu izvēlēties 8.maiju, mēs respektējam kara veterānu vēlmi savus kritušos biedrus atsevišķi pieminēt arī 16.martā un 9.maijā,” norāda komisija. Tādēļ deputāti aicina arī citus “neturpināt šo karu un tā sekas neizmantot savtīgiem nolūkiem”.

Šādus paziņojumus Saliedētības komisija izplata ik gadu, pirms pretrunīgi vērtētajiem 16. marta un 9. maija datumiem. “Tajā nav nekas būtiski jauns. Mēs tikai vēlamies atgādināt sabiedrībai, medijiem un politiķiem neizmantot šos pasākumus sabiedrības šķelšanai,” teica komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Viņš gan neliek lielas cerības, ka šo aicinājumu sadzirdēs tie, kas jau nobrieduši provokāciju rīkošanai.

Jau rakstīju, ka šogad 16.martā Rīgā pieteikti gan leģionāru un viņu atbalstītāju pasākumi, gan tā saukto “antifašistu” protesta akcija.

Aicinājums

Miers baro, naids posta!

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas aicinājums Latvijas iedzīvotājiem

Pēdējais gads Ukrainā karu un vardarbību no šķietama bieda pārvērtis par šausmīgu īstenību. Šodienas pasaulē mēs esam daudz tuvāk viens otram nekā vakar. Mūsdienu pasaulē mēs esam daudz atkarīgāki cits no cita nekā jelkad agrāk. Tas liek mums ar pastiprinātu vērību sagaidīt ikvienu notikumu, kas var tikt izmantots provokācijām un naida kurināšanai.

16. marts un 9. maijs ik gadu tuvojas ar bažām par iespējamu naidu un konfliktiem, kuri tiek provokatīvi uzkurināti izmantojot Otrā pasaules kara traģiskos notikumus.

Cienīsim kara veterānus, kuri vēlas pieminēt savus mirušos kara biedrus bez naida celšanas šodien. Cienīsim arī kara veterānu un kritušo tuviniekus, kuri vēlas viņiem piebiedroties un pieminēt savējos. Atcerēsimies tos baigos apstākļus, kuros karavīri tika šķirti no savām ģimenēm, ievienoti, sakropļoti un nonāvēti.

Aicinām pieminēt karā cietušos, nevis nosodīt viņus. Viņi neuzsāka karu un neturpina to šodien! Aicinām arī visus citus neturpināt šo karu un tā sekas neizmantot savtīgiem un provokatīviem nolūkiem.

Aicinām varas iestādes nelikt šķēršļus piemiņas brīžu rīkošanai un novērst iespējamas provokācijas un konfliktus.

Aicinām plašsaziņas līdzekļus būt atbildīgiem, atturēties no naidīgu vēstījumu izplatīšanas.

Aicinām ikkatru politiķi neizmantot piemiņas dienas un piemiņas brīžus savtīgiem, naidu kurinošiem, sabiedrību šķeļošiem un neiecietīgiem uzsaukumiem un rīcībām.

Aicinām ikvienu piemiņas brīžu dalībnieku būt atbildīgam un neprovocēt citus, pasākumos neizmantot komunistisko un nacistisko simboliku.

Aicinot par kopīgo Otrā pasaules kara upuru dienu izvēlēties 8. maiju, mēs respektējam kara veterānu vēlmi savus kritušos biedrus atsevišķi pieminēt arī 16. martā un 9. maijā.

Stiprināsim mieru Latvijā ar svētsvinīgiem piemiņas brīžiem mūsu Otrā pasaules karā kritušajiem karavīriem – neatkarīgi no tā, kur, kad un kurā pusē viņi cīnījušies, un kur un kad viņus Latvijā pieminam.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. To pašu gājienu var organizēt Lestenē,kur tiešām ir apglabāti leģionāri,tad arī kremļa ķērdes suņi paliktu gribot.

  2. Būtu gan varens joks, ja leģionāru atbalstītāji pēkšņi pēc dievkalpojuma sasēstos autobusos un aizbrauktu uz Lesteni! Strīpotie putnubiedēkļi paliktu bez izpriecām .Nu tā vienkārši, grib paklaigāt, bet iemesla nav.

  3. kādas tur provokacijas – parādīsim savas spalvainās lāčplēšu galvas un viss, lai krievs zin, ar ko darīšana

  4. Kārtējā divkosība!
    No vienas puses svētulīgs aicinājums nerīkot provokācijas, no otras puses vienlaicīgi ar piemiņas brīdi pie pieminekļa atļaut “antifašistu” protesta akciju ar bļaustīšanos, lamāšanos, špļaušanu latviešiem sejās….
    Vai tā ir tā miera stiprināšana Latvijā “ar svētsvinīgiem piemiņas brīžiem mūsu Otrā pasaules karā kritušajiem karavīriem”??? Nelietība – lūk, kas tā ir!

  5. Foto redzamais cilvēks nav(!) bijis Latviešu leģionā! Bet vienmēr ir bijis klāt 16.marta pasākumos un vienmēr ir bijis fotogrāfu uzmanības lokā. Pats sev sagādājis šo ‘militāro’ formu. Ir vismaz kāds prieciņš vecumdienās…
    Ja Rīgā ar tik lielu vērienu nesvinētu 9.maiju, tad diezin vai būtu 16.marta pasākums pie Brīvības pieminekļa. Tāpēc būtu muļķīgi aicināt Latviešu leģionārus un viņu tuviniekus “netaisīt provokācijas”, kuras realitātē “taisa” 9.maija svinētāji…

    • Vai viņš tāpēc nedrīkst pieminēt savu brāli un citus radiniekus, kuri bija iesaukti leģionā?
      Kāpēc tu klusē par to, ka 9.maijā pie Okupācijas staba daudzi krieveļi valkā utenī sapirktās formas, lai gan neviens no viņiem nav piedalījies karā?

    • leģionārs,to jau mēs nezinām.Bet padomju laikā gan bija b r i e s m ī gi daudz ,,kara veterānu ” ap 30 gadiem ar papīreli ķetnā un līda bez rindas veikalos un pat takšu rindās. Tā lūk ! Un kam bija prieks toreiz,vai tiem mūžigajā rindā nīkstošajiem neveterāniem,ko?

      • Es 1985.gadā biju 22 gadus vecs un biju “kara veterāns”, un nevis līdu bez rindas, bet man atbilstoši tā laika likumiem pienācās preci saņemt bez rindas uzrādot “kara veterāna” apliecību. Biju iesaukts okupantu armijā un sanāca pakarot Afganistānā. Visi “afgāņi” ir kara veterāni, saprotams, ka “afgāņi” nav 2.Pasaules kara veterāni, bet pulveri esam pamatīgi ostījuši.
        To “prieku”, ko piedzīvoju Afganistānā nevar salīdzināt ar to “prieku”, kuru dabūja rindā stāvētājs, kad tam es aizlīdu priekšā kā jauniņš kara veterāns.

  6. Ir krituso karaviru pieminas diena!! Un ne tikai Latvija vien! Par krieviju ko var teikt? Viniem pasiem sava saprasana… Bet kur pasaule svin 8. maiju ka krituso pieminas dienu? Ta nav seru diena bet prieciga gavilu diena. 9. maijs ir okupacijas atjaunosanas diena un latviesiem nekadi svetki. Latviesiem ta ir nelaimiga diena, gluzi tada ka 17. junijs, kad mus atbrivoja no brivibas!

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+