Ilustratīvs attēls. Armijas veterāns vienā no ziedu nolikšanas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Ilustratīvs attēls. Armijas veterāns vienā no ziedu nolikšanas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Foto: LETA

Aicina atturēties no provokācijām 9

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vakar pieņēma aicinājumu iedzīvotājiem neizmantot Otrā pasaules kara sekas savtīgiem un provokatīviem nolūkiem un cienīt kara veterānus, kuri vēlas pieminēt savus mirušos kara biedrus bez naida celšanas.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Aicinot par kopīgo Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu izvēlēties 8.maiju, mēs respektējam kara veterānu vēlmi savus kritušos biedrus atsevišķi pieminēt arī 16.martā un 9.maijā,” norāda komisija. Tādēļ deputāti aicina arī citus “neturpināt šo karu un tā sekas neizmantot savtīgiem nolūkiem”.

Šādus paziņojumus Saliedētības komisija izplata ik gadu, pirms pretrunīgi vērtētajiem 16. marta un 9. maija datumiem. “Tajā nav nekas būtiski jauns. Mēs tikai vēlamies atgādināt sabiedrībai, medijiem un politiķiem neizmantot šos pasākumus sabiedrības šķelšanai,” teica komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Viņš gan neliek lielas cerības, ka šo aicinājumu sadzirdēs tie, kas jau nobrieduši provokāciju rīkošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau rakstīju, ka šogad 16.martā Rīgā pieteikti gan leģionāru un viņu atbalstītāju pasākumi, gan tā saukto “antifašistu” protesta akcija.

Aicinājums

Miers baro, naids posta!

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas aicinājums Latvijas iedzīvotājiem

Pēdējais gads Ukrainā karu un vardarbību no šķietama bieda pārvērtis par šausmīgu īstenību. Šodienas pasaulē mēs esam daudz tuvāk viens otram nekā vakar. Mūsdienu pasaulē mēs esam daudz atkarīgāki cits no cita nekā jelkad agrāk. Tas liek mums ar pastiprinātu vērību sagaidīt ikvienu notikumu, kas var tikt izmantots provokācijām un naida kurināšanai.

16. marts un 9. maijs ik gadu tuvojas ar bažām par iespējamu naidu un konfliktiem, kuri tiek provokatīvi uzkurināti izmantojot Otrā pasaules kara traģiskos notikumus.

Cienīsim kara veterānus, kuri vēlas pieminēt savus mirušos kara biedrus bez naida celšanas šodien. Cienīsim arī kara veterānu un kritušo tuviniekus, kuri vēlas viņiem piebiedroties un pieminēt savējos. Atcerēsimies tos baigos apstākļus, kuros karavīri tika šķirti no savām ģimenēm, ievienoti, sakropļoti un nonāvēti.

Aicinām pieminēt karā cietušos, nevis nosodīt viņus. Viņi neuzsāka karu un neturpina to šodien! Aicinām arī visus citus neturpināt šo karu un tā sekas neizmantot savtīgiem un provokatīviem nolūkiem.

Reklāma
Reklāma

Aicinām varas iestādes nelikt šķēršļus piemiņas brīžu rīkošanai un novērst iespējamas provokācijas un konfliktus.

Aicinām plašsaziņas līdzekļus būt atbildīgiem, atturēties no naidīgu vēstījumu izplatīšanas.

Aicinām ikkatru politiķi neizmantot piemiņas dienas un piemiņas brīžus savtīgiem, naidu kurinošiem, sabiedrību šķeļošiem un neiecietīgiem uzsaukumiem un rīcībām.

Aicinām ikvienu piemiņas brīžu dalībnieku būt atbildīgam un neprovocēt citus, pasākumos neizmantot komunistisko un nacistisko simboliku.

Aicinot par kopīgo Otrā pasaules kara upuru dienu izvēlēties 8. maiju, mēs respektējam kara veterānu vēlmi savus kritušos biedrus atsevišķi pieminēt arī 16. martā un 9. maijā.

Stiprināsim mieru Latvijā ar svētsvinīgiem piemiņas brīžiem mūsu Otrā pasaules karā kritušajiem karavīriem – neatkarīgi no tā, kur, kad un kurā pusē viņi cīnījušies, un kur un kad viņus Latvijā pieminam.