Caur adatas aci 4
Vai valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijās kā vērtību minēt arī laulību vai arī pietiks, ja minēta būs ģimene? Tas ir jautājums, uz kuru jāmeklē atbilde Valsts izglītības satura centram (VISC) un par kuru vadlīniju izstrādes gaitā līdz šim bijis visvairāk domstarpību.
Šādas vadlīnijas VISC jāizstrādā, pildot Saeimas vasarā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas liek skolām pievērst lielāku uzmanību tikumības jautājumiem un valdībai pieņemt noteikumus, kā skolās īstenojama valstiskā un tikumiskā audzināšana. Tāpat valdībai jānosaka kārtība, kādā jāizvērtē mācību materiālu un metožu atbilstība tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Noteikumi jāpieņem līdz nākamā gada jūnija beigām. VISC darbu pie vadlīniju izstrādes iesācis oktobrī. Konsultējoties ar augstskolu mācībspēkiem, tas izstrādājis vadlīniju ietvaru. Stāstot par paveikto Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā, centra vadītājs Guntars Catlaks teica, ka vadlīnijām un izvērtēšanas kārtībai jābūt balstītai sistēmiskumā, zinātniskā pieejā, atvērtībā un dialogā. Tāpēc vēl janvārī turpināsies jau iesāktā vadlīniju sabiedriskā apspriešana. Vēlmi līdzdarboties dokumentu izstrādē paudušas gan nevalstiskās organizācijas, gan augstskolas un privātpersonas: kopumā 16 interesenti. Vēlāk vadlīniju melnrakstam plānots veikt arī zinātnisku ekspertīzi Latvijas Universitātē. Pēc tam vadlīnijas pilnveidos darba grupā, kurā būs vairāku ministriju, kā arī VISC, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvji.
Arī līdz šim jau notikušas konsultācijas ar 15 ekspertiem, tostarp ārzemju vieslektoriem. Lai apspriestu sagatavojamos dokumentus, notikuši vairāki semināri, kā arī paneļdiskusija.
Noteikti deviņi tikumi
VISC iecerējis vadlīnijās noteikt valstiskās un tikumiskās audzināšanas mērķus. No tiem tad izrietētu uzdevumi, kas skolām jāveic. Vadlīnijās tiktu definētas vērtības, piemēram, Latvijas valsts, ģimene, kultūras mantojums, kā arī tikumi, proti, tās morālās rakstura īpašības, ko skolām būtu jācenšas jaunatnē veidot. VISC ierosina vadlīnijās minēt šādus tikumus – līdzcietība un rūpes, solidaritāte, taisnīgums, krietnums, godīgums, brīvība, atbildība, centība. G. Catlaks atgādināja, ka Latvijas skolās drīzumā plānots ieviest jauno, kompetencēs balstīto izglītības standartu. Tajā būs jāiekļauj arī valstiskā un tikumiskā audzināšana. “Kompetencēs balstītam mācību saturam vajadzētu panākt to, lai skolēni ne tikai zinātu, ka tādi tikumi ir, bet arī pieņemtu tos kā savus,” skaidroja. G. Catlaks. “Tāpat kompetents skolēns būtu ne tad, ja tikai zinātu Satversmi, bet ja būtu izveidojis arī attieksmi pret to. Protams, arī esošais izglītības standarts runā par vērtībām, taču tās nav pietiekami integrētas izglītības saturā. Vērtības ir grūti kādam uzspiest, taču jācenšas panākt, lai skolēni izdarītu pareizos secinājumus. Mācību procesā vajag konsekvenci, vienotību, pēctecību. Nevajadzētu būt tā, ka audzināšanā stāsta vienu, bet vēstures stundā ko citu.”
G. Catlaks apgalvoja, ka vadlīniju apspriešanas gaitā “neesam saskārušies ar stingrām iebildēm pret mūsu definētajiem tikumiem un vērtībām”. Esot viedokļu atšķirības, bet mazākas, nekā VISC vadītājs esot gaidījis. Par to, kādas vērtības iekļaujamas vadlīnijās, visiem apspriešanā iesaistītajiem esot līdzīgs viedoklis, diskusija vairāk ir par vērtību hierarhiju un par to, ko tajās iekļaut. Patiesībā konservatīvās nevalstiskās organizācijas centram izteikušas diezgan daudz pārmetumu. Asociācijas “Ģimene” vadītāja Ilona Bremze teica, ka ir svarīgi, lai audzināšana virzītu jauniešus uz “ideālo modeli”. Tāpēc viņas ieskatā ir svarīgi, lai pie vērtībām tiktu minēta ne tikai ģimene, bet arī laulība. I. Bremzei pievienojās Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”), kura izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi attiecīgos likuma grozījumus, kas paredz ieviest skolās tikumisko audzināšanu. Viņa norādīja, ka likuma grozījumu izskatīšanas laikā likumdevējs kā īpašu vērtību uzsvēris laulību. Viņa ieteica lūgt skaidrojumu Saeimas Juridiskajam birojam. Proti, tam esot jāpasaka VISC, ka vadlīnijās kā vērtība jāiekļauj laulība. Jāpiebilst, ka arī pašā likuma tekstā ģimene un laulība uzsvērtas īpaši.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars tomēr nevēlējās strīdā iesaistīt Juridisko biroju: “Pretrunu ir mazāk nekā kopīgā, tāpēc iztiksim bez sīkas izpētes,” viņš teica.
I. Bremze paredzēja, ka būs arī diskusijas par to, ko vispār nozīmē jēdziens “ģimene”. Skolēni jāvirza uz to, ka ģimeni veido sieviete un vīrietis. Asociācijas vadītāja vainoja VISC arī ne pārāk veiksmīgā darba organizācijā un tajā, ka tiekot slēpti piesaistīto ekspertu un konsultantu vārdi. G. Catlaks atzina: esot konsultanti, kuri nevēloties, lai viņu ieguldījums vadlīniju tapšanā tiktu publiskots.
Skolās praktizēs tikumus
Saeimas deputāte Janīna Kursīte (Nacionālā apvienība) vērtēja: “VISC ir dots uzdevums, ko nav iespējams izpildīt ideāli. Gatavojot vadlīnijas, jāizbrauc caur adatas aci.” Gan viņa, gan citi klātesošie norādīja: vērtības ir deklaratīvas, tās parādās dzīvē tikai caur tikumiem. VISC ieskatā skolai jākļūst par vidi, kurā “praktizē tikumus”.
Vadlīnijās plānots arī skaidri noteikt, ka skolās redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, jāatrodas valsts karogam, ģerbonim, himnas tekstam, kā arī Valsts prezidenta portretam. Vadlīnijas liks skolām rīkot ne tikai valsts svētkiem veltītus pasākumus, bet arī atzīmēt Barikāžu aizstāvju atceres dienu, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Noteikumos par mācību materiālu izvēli plānots noteikt, ka pedagogam jāspēj skaidri pamatot, kāpēc tas izmantots. Tas attieksies arī uz to materiālu izmantošanu, ko skolās izplata nevalstiskās organizācijas.
Fakti
Vadlīnijās ierakstīs arī tikumiskās un valstiskās audzināšanas definīcijas.
Tikumisko audzināšanu iecerēts definēt kā “mācību iestādē organizētu procesu, kas balstīts kultūrā un virzīts uz tikumisku vērtību nodošanu no paaudzes paaudzē pašregulācijas un brīvas, patstāvīgas un atbildīgas patības (personības) veidošanas nolūkos”.
Valstisko audzināšanu plānots definēt kā “Satversmē noteiktajās vērtībās balstītu procesu, kura ietvaros tiek stiprināta piederība Latvijas valstij, tautai un tās pamatvērtībām, sekmēta pilsoniskā līdzdalība un veidota atbildīga attieksme pret sevi, sabiedrību, valsti un apkārtējo vidi”.
