Sīrijas kristiete Nora ar savu dēlu Karamu (no labās) un viņa draugu Žaku.
Sīrijas kristiete Nora ar savu dēlu Karamu (no labās) un viņa draugu Žaku.
Foto – Ģirts Vikmanis

Aglonā ieradušies arī svētceļnieki no kara plosītās Sīrijas 8

Svētceļnieki no Latvijas un pasaules malu malām ieradušies Aglonā, kur vakar sākās un šodien turpinās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Aglonā ieradušies arī kristieši no kara plosītās Sīrijas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Sīriešu kristieši – Nora, viņas dēls Karams un dēla draugs Žaks – Aglonā ieradušies kopā ar katoļu priesteriem no Nīderlandes, kur kara bēgļi raduši patvērumu. Nora ar vīru un trim dēliem uz Nīderlandi devās pirms diviem gadiem, kad viņas dzimtajā Alepo pilsētā dzīvot kļuvis neciešami aviācijas uzlidojumu dēļ, kurus ģimene piedzīvojusi vai katru dienu. “Pirms kara man bija normāla dzīve, visi draudzējāmies savā starpā, bet karš visu mainīja. Dzīvot Sīrijā kļuva bīstami, it sevišķi, kad “Islāma valsts” iesaistījās cīņās ar Sīrijas armiju, jutāmies ļoti apdraudēti. Man ir vīrs, tolaik dzīvojām nodrošinātu dzīvi, varēju rūpēties par ģimeni un nestrādāt,” atceras Nora, kura runā labā nīderlandiešu valodā. “Tagad strādāju veco ļaužu aprūpes namā, kur palīdzu gan telpu uzkopšanas, gan virtuves darbos. Vēl nodarbojos ar tulkošanu, palīdzot saviem tautiešiem,” stāsta Nora. Uz Nīderlandi viņa devusies tādēļ, ka jau 20 gadus tur dzīvo viņas māsas.

“Es Noras sejā neredzu bēdas, bet vēlmi dot sabiedrībai un iesaistīties,” teic priesteris Stefans Shēvers no Māsdrielas Svētā Franciska Romas katoļu draudzes Nīderlandē. Nora piebilst, ka viņa grib iesaistīties un dot pienesumu Nīderlandei, jo izjūt pateicību, ka viņai un ģimenei dots patvērums. Noru svētceļojumā uz Aglonu aicināja priesteri Stefans un Jēkabs – viņa ņēma līdzi savu vidējo dēlu un viņa draugu. Sīrieši svētceļojumu uz Aglonu kājām mērojuši no Ārdavas un to pieveikuši deviņās stundās. Karams stāsta, ka ceļā uz Aglonu viņam patikusi Latvijas daba un ceļā sastaptie laipnie cilvēki. “Mums ir tā pati ticība. Ceļš uz Aglonu ir mazliet grūts, tomēr es ļoti mīlu Jēzu. Es pats sev uz rokas uztetovēju krustu. Tas simbolizē, ka Jēzus ir manās vēnās,” piebilst Karams. “Pirmoreiz nogāju ar kājām deviņas stundas, tas ir līdz šim garākais gājiens manā mūžā,” teic Karima draugs Žaks, kuram arī mazliet sāpējušas kājas pēc pieveiktā ceļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abi Nīderlandes priesteri jau vairākus gadus brauc svētceļojumos un misijas braucienos uz Latviju. Priesteris Jēkabs teic, ka viņam Latvijā ļoti patīk, tāpēc bieži brauc uz mūsu valsti un ne tikai uz Aglonas svētkiem. “Man Latvijā ir sajūta kā mājās. Kaut arī stāsta, ka latvieši saskarsmē ar svešiniekiem mēdz ieturēt distanci, mana pieredze liecina par pretējo – šeit esmu saticis atvērtus un sirsnīgus cilvēkus, kuriem ir dziļa ticība. Tādēļ man Latvija ļoti patīk. Šeit ir dzīvāka un dziļāka ticība nekā manā dzimtenē. Man Nīderlandē bieži jādomā, vai cilvēki patiešām saprot, par ko ir manis sludinātā vēsts,” piebilst priesteris Jēkabs.