Virsstundu apmaksa cīņas ugunīs 0
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izvērsusies cīņa ap grozījumiem Darba likumā, kas saistīti ar virsstundu apmaksas kārtību.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn šos grozījumus Saeimai nodeva otrreizējai caurlūkošanai, paužot, ka valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem un, apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkst nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus.
Pašreiz apspriestais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums paredz noteikt, ka visās nozarēs Latvijā par pirmajām divām virsstundām uzņēmējs darbiniekam maksā piemaksu 50% apmērā, nevis 100% apmērā, kā tas bijis līdz šim.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka šis priekšlikums mazina riskus, ka likums būs pretrunā ar Satversmi, turklāt šāds regulējums nodrošinātu reģionālo konkurētspēju, salāgojot regulējumus ar Latvijas kaimiņvalstīm.
Endziņš uzskata, ka apmaksa 50% apmērā veicinās virsstundu uzrādīšanu privātajā sektorā. Pēc viņa domām, patlaban privātajā sektorā virsstundu darbs netiek uzrādīts un šāda problēma vērojama ne tikai būvniecības, bet arī citās nozarēs.
Uzņēmēji atrodot veidus, kā nemaksāt par virsstundu darbu, tostarp aicinot darbinieku kādu citu dienu uz darbu nenākt vai nākt vēlāk.
Tiek uzskatīts, ka šāds mehānisms būtu labāks nekā vienošanās par virsstundu apmaksas samazināšanu starp nozari un Valsts ieņēmumu dienestu slēgtas ģenerālvienošanās ietvarā.
Turpmāk paredzēta Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nostājas uzklausīšana grozījumu kontekstā.
Darba likuma grozījumus pagājušā gada 1. novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukums. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.
Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā tika kritizēti no Valsts prezidenta, tiesībsarga, LTRK un Ārvalstu investoru padomes puses.
Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, uzskata kritiķi.
“Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda privileģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā,” savā paziņojumā norādījis prezidents.
