Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. jūlijs, 2013
Drukāt

Virsvadītāju radītie laukuma zīmējumi uzlūkojami kā oriģināli mākslas darbi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Deju lieluzvedumam radītie jaunie, oriģinālie laukumu zīmējumi jeb raksti, kurus veidojuši Deju svētku virsvadītāji, ir katru Deju svētku izaicinājums to veidotājiem un vienlaikus vilinājums skatītājiem tikt Daugavas stadionā pēc iespējas augstāk.

 

Jo no šā skatpunkta laukumu zīmējumi – patiesībā īsti mākslas darbi – atklājas visiespaidīgāk atšķirībā no skatuves dejas, kur soļi, raksturu parādes un attiecību krustugunis vislabāk vērot tuvplānā.

Laukuma zīmējumus var baudīt acīm kā viskrāšņāko salūtu vai arī kā zvaigžņu rakstu debesīs, taču vērīgāks skatītājs, dziļāk ieskatoties, tajos spēs ieraudzīt latviešu etnogrāfiskās zīmes – piemēram, Laimas slotiņu vai Māras krustu –, kā arī caur tām dejas vēstījumā iekļautos tēlus un simbolus.

“Tēvu laipu” priekškaru lūdzu pavērt lieluzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem un virsvadītājiem, uzveduma idejas autoriem Jānim Purviņam un Jānim Ērglim, kā arī latviešu etnogrāfisko zīmju guru māksliniekam Valdim Celmam.

 

Laipas kā 
tikumu kopums

“Tēvu laipas” ir stāsts par latvieti caur deviņām mūsu tautai svarīgām lietām – saknēm, gadskārtu gadu, debesīm, ieražām, darbu, ģimeni, tēvzemi, kā arī apceri un nerātnām lietām, bez kurām mūsu tautas dzīve arī nav iedomājama. Būtu gan aplam gaidīt deviņus cēlienus kā operā, jo uzvedumā ikviena no trīsdesmit dejām ir kā laipa – saikne pagātnes savienojumam ar tagadni un nākotni.

Valdis Celms atgādina, ka laipa tradicionālajā kultūrā ir simbols spējai tikt kaut kam pāri. Jo gan rakstā, gan dainās laipa parādās kā kaut kas starp augšu un leju. Augšā – debesis, lejā – zeme, augšā – gaisma, lejā – tumsa, augšā – prieks, lejā – bēdas. Bet cilvēks jau nekad nav varējis un nevarēs dzīvot allaž eiforiskā prieka, ne arī izmisuma lejā. Jāspēj būt līdzsvarā.

Arī dzīves grūtumi ir kā leja, kam jātiek pāri. Un te attīstās tikumu jēdziens: ja dzīves lejā atrodies savu personisko īpašību dēļ – esi slinks, neuzņēmīgs –, tā ir netikumība. Jo nespēj tikt pāri dzīves grūtumiem. No šejienes arī latviešu tikuma jēdziens – būt darbīgam, uzņēmīgam, iemantot bagātību, cieņu, jo tu spēj kopt ideālās vērtības, dabu un vairot labo. Bet, ja dzīves lejā nonākts likteņa lēmuma dēļ – esi slims, dzīves apdalīts vai nepārvaramos apstākļos – ,tā ir nelaime.

 

Lasot “Zīmogu 
sarkanā vaskā”
runuraksti

“Tēvu laipas” atklās Jāņa Purviņa deja “Rūnu raksti”, kura šajos svētkos piedzīvos pirmizrādi. Rūnu rakstu ideja radusies uzreiz pēc 2008. gada svētkiem vasarā viņa lauku mājās Kazdangā. “Lasīju Jāņa Lejiņa triloģiju “Zīmogs sarkanā vaskā”, un mani ļoti uzrunāja šis darbs. Tā radītās emocijas papildināja arī Dāvja Stalta (sabiedrībā zināms ne vien kā Saeimas deputāts no “Visu Latvijai”/”TB”/LNNK, bet arī mūzikas aprindās. – V. K.) radītā mūzika,” atklāj Jānis Purviņš.

Dejas galvenais vadmotīvs ir triloģijas beigās iekļautā rindkopa. Kad Latvijā tika ieviesta kristietība visdažādākajās tās izpausmes formās – nežēlīgi, ar ļaunu, viltu –, ienācējiem jau likās, ka viss sakārtots pēc viņu prāta. Jo iznīcinātas svētbirzes, iznīcināti viedie cilvēki, iznīcināta latviskā dzīves uztvere. Bet tavu alošanos! Viedie, kaut padzīti no savām svētvietām, svētuguni aiznesa uz katru māju, ielika tās pavardā, un katru rītu no tās oglēm tika atjaunota liesma. Latviskais dzīvesveids un dzīvesziņa tika ielikta tautasdziesmās, ko māte savam bērnam mazam dziedāja kā šūpuļdziesmu, varbūt pat neapzināti tā iekodējot šīs vērtības bērna apziņā. Tādēļ rūnas, par ko ir stāsts dejā, ir mūsu bagātība, kas atklājas tautastērpā, tautasdziesmā, mūzikā, dejas solī. Esam bagāti ar pārliecību: vai tādēļ nedziedāšu, ka man rokas, kājas darba piegurušas? (Ar nosaukumu “Vai tādēļ nedziedāju?” “Rūnu raksti”, piedaloties arī korim, tiks izpildīti arī No-slēguma koncertā Mežaparkā. Protams, tur neredzēsim lielo rakstu, jo estrādē nevar ietilpt visi šīs dejas izpildītāji, 109 vidējās paaudzes D grupas deju kolektīvi, kā Daugavas stadionā.) Šīs latviskās pārliecības stāsts ievada “Tēvu laipas” pamatvēstījumu un kā vadmotīvs vijas tam cauri.

Valdis Celms “Rūnu rakstos” uzsver saistību ar mūsu senajām villainēm, kurās atainotas debesis un pasaule. Dejā ir iezīmēta pasaule ar četriem stūriem, malām jeb četrām debess pusēm, kur vidū saule ritinās. Saules ornamenti atklāj vairākas nozīmes. Vismazākā saulīte ir dvēselīte. Vairākas saulītes riņķī simbolizē ģimeni, tautu, un saules starojums uz visām četrām debess pusēm vienlaikus ir sakārtotā pasaule, ritms, kurā iegūstam harmoniju, pārliecību un prieku. Asociācijas ar senajām villainēm, kas restaurētas, balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem, saistās ar unikālo latviskās pasaules uztveres skatījumu, kurā cilvēks, daba un Dievs ir vienoti. Un dejā tas atklājas caur tēliem, simboliem, zīmēm, no kurām katra, cita citu papildinot, izgaismo vienu veselumu kā dažādas tā kristāla šķautnes.

dejas2Katrs skatītājs zīmes lieluzveduma rakstos droši vien uztvers un pamanīs citādāk nekā blakussēdētājs. Viena skatiens pievērsīsies Saules ornamentam laukuma zīmējuma viducī, cits uztvers malās esošos Māras līkločus, kas ir gan ūdens viļņojums, gan saules ceļš pie debesīm. Tāpēc jau otros svētkus skatītāju emociju bagātināšanai radīta īpaša drukāta programma ar zīmju izklāstiem un tulkojumiem. Te gan jāpiebilst, ka šī bagātināšanās būs iespējama tikai tiem, kas paši vai viņu draugi vai radinieki tikuši pie lieluzveduma “Tēvu laipas” biļetēm. “Šādi mēģinām bagātināt skatītājus ar zīmēs iekļautajām latviskajām vērtībām,” uzsver Jānis Ērglis, “jo lasīt zīmes – tas ir nopietni. Tur, kā smejies, vajag vairākus doktora grādus, un arī mēs ar Jāni Purviņu vēl mācāmies.” Tāpat kā vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, arī vienai un tai pašai zīmei dažādos kontekstos ir atšķirīgas nozīmes.

“Veidojot laukuma zīmējumus, esam smēlušies etnogrāfiskajā pamatā, taču, tā kā strādājam nevis ar koku, metālu vai dziju, bet gan ar dejojošiem cilvēkiem, tad laukumā veidotās zīmes un simboli nevar būt tik strikti un precīzi iekalti kā metāla saktā vai ieadītas villainē vai jostā,” teic Jānis Purviņš, “laukuma zīmējumi rada pilnīgi jaunu dizainu.”

Tikko deju kolektīvi sāk pārvietoties savos “iekšējos laukumos”, tā katrā sekundē, katrā minūtē, katrā taktī Daugavas stadionā veidojas jauns raksts.

Deju priekškaru 
paverot

Lai skatītājiem būtu interesantāk, dažu deju priekškaru pavērsim plašāk. Deja “Gailis un vista” (Gunta Skujas horeogrāfija, tautas mūzika Guntras Drozdovas apdarē) vēstīs par puišu un meitu attiecībām. Ja iemīlies, visa pasaule kā saules apmirdzēts dārzs!

Dejas “Es bij’ puika, man bij vara” (Alberta Kivlenieka horeogrāfija, Sniedzes Grīnbergas mūzika) zīmējumā parādās Māras krusts, jo deja kopumā saistīta ar tirgus izdarībām, kur visi labumi ir pirkti un pārdoti. Un Māra, kā zināms, ir vieliskās pasaules aizbildne. Un tieši tirgū taču no sendienām grozās tie vieliskie labumi – prece un sudraba naudiņa.

“Sudmaliņās” (Harija Sūnas horeogrāfija, tautas mūzika Tālivalža Bērziņa apdarē) priekšplānā parādīsies Slīpais dzīvības krusts, kas nozīmē radošumu, prieku, šo sauli. Tam ir arī daudzas citas nozīmes, kas dejā norāda uz pasaules kustību, griešanos un attīstību.

Dejā “Kaņeku Jānis, kaimiņu Grieta” (Ilutas Mistres horeogrāfija, tautas mūzikas Jura Vaivoda apdarē) saskatāms Jumis, kas latviešiem simbolizē auglību un hierarhijā ir augstu stāvošs tēls.

Dejā “Kūmas” (Ilmāra Dreļa horeogrāfija, tautas mūzikas Gunāra Igauņa apdarē) kāds skatītājs varbūt ieraudzīs tikai centrā notiekošo, bet svarīgs ir arī apkārt ritošais. Dejas zīmējuma centrā pamanāms krustiņš ar gaismas punktiņu viducī. Kā skaidro Valdis Celms, tā ir jaunā, pasaulē ienākusī bērniņa dvēselīte. Kāpēc krustiņu saucam par dvēselīti? Jo tā ir tikko dzimusi zvaigznīte uz tumšā debess fona. Kā teic latviešu tautasdziesma: “Spoža zvaigzne notecēja pie līgavas namdurvīm, tā nebija spoža zvaigzne, tā bērniņa dvēselīte.”

Šajos svētkos deju lieluzvedumā “Tēvu laipas” redzēsim divpadsmit jaunas dejas. Taču arī dejotājos un tautā jau iemīlētās dejas katrā jaunā lieluzvedumā iegūst jaunu nokrāsu, nozīmi un jēgu. Jo caur ritmu, zīmi, tēlu un simboliem katrs jauns laukuma zīmējums nes citu vēstījumu.

 

Uzziņa

Deju lieluzvedums “Tēvu laipas” Daugavas stadionā

Ceturtdien, 4. jūlijā, plkst. 22 ģenerālmēģinājums

Piektdien, 5. jūlijā, plkst. 14 pirmais koncerts, plkst. 22 otrais koncerts

Sestdien, 6. jūlijā, plkst. 15 trešais koncerts, plkst. 22 ceturtais koncerts

 

XV Deju svētkos piedalās 603 deju kolektīvi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+