Krievija Otrā pasaules kara jautājumos atgriežas pie Staļina laiku interpretācijām 3
Latvijā valdot “atmiņas zuduma bakhanālija” un “īstenībā” Otrā pasaules kara vēsturi pārrakstot “Baltija, Ukraina, Polija un rietumvalstis, vispirms jau ASV” – ar šādu pasāžu aģentūrā “RIA Novosti” pirms dažām dienām uzstājās Krievijas Militārvēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs.
Viņa teiktais ir tikai epizode Krievijas amatpersonu pret Baltiju vērstajā retorikā, kas pēdējā nedēļā plaši sastopama austrumu kaimiņzemes medijos. Jaunākā Krievijas dusmu un dezinformācijas izvirduma vadmotīvs ir 1944. gada 13. oktobris – diena, kad padomju armija ieņēma vācu atstāto Rīgu.
Maskava 13. oktobri, tāpat kā Viļņas “atbrīvošanu” 13. jūlijā, Kauņas – 1. augustā un Tallinas – 22. septembrī, atzīmēja ar 50 salūta šāvieniem Poklonnajas kalnā.
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) atgādinājums, ka ne Latvijā, ne citur Baltijā 1944. gada notikumus par “atbrīvošanu” neuzskata, jo vienu okupāciju tikai nomainīja otra un līdz ar to svinību rīkošana uzskatāma par nedraudzīgu soli, uz Kremļa propagandistiem iedarbojās kā sarkans apmetnis uz bulli aplokā.
Pēdējā laikā jau ierasts, ka piemēru šajā ziņā rāda Krievijas Ārlietu ministrija tās oficiālās runassievas Marijas Zaharovas balsī. “Ja Latvijas ĀM cienītu brīvību, tad neveicinātu savā teritorijā ārvalstu militāro kontingentu izvietošanu.
Taču tā ne tikai apsveic NATO spēku un ASV karaspēka izvietošanu Latvijā, bet vēl arī paaugstinājusi maksu par tā atrašanos līdz 2% no IKP. Ņemot vērā, ka Rīga NATO neizlemj pilnīgi neko, tā ir maksa par okupāciju,” norobežojoties no jebkādas loģikas izpratnes, bildusi Zaharova.
Tālākais viņas teksts skan: “PSRS laikos Latvijā attīstījās rūpniecība, zinātne, bija sava vadība un republikai bija viss nepieciešamais, lai pārvērstos par patstāvīgu valsti, bet neatkarības gados ekonomiskā, militārā un humanitārā suverenitāte ir pilnībā zaudēta.” Citiem vārdiem sakot, īstā okupante ir NATO un tikai padomju valsts sastāvā Latvija, izrādās, bijusi patiesi suverēna!
Krievijas ĀM un to atbalsojošie mediji Otrā pasaules kara jautājumos ir pilnībā atgriezušies pie padomju, Staļina laiku absurdajām interpretācijām.
Arī Krievijā daudzus pārsteidza šīs valsts ārlietu resora septembra beigu atklāsme, ka Molotova–Ribentropa pakts ir nevis nosodāms, bet augsti vērtējams, jo, pateicoties tam, “karš sākās no PSRS stratēģiski daudz izdevīgākām robežām, un nacistu terors šo teritoriju (t. i., paktā pieminēto. – Red.) iedzīvotājus skāra divus gadus vēlāk.”
Līdz ar to esot “izglābti simti tūkstoši dzīvību”! Un PSRS nekad neesot bijusi nacistiskās Vācijas sabiedrotā! Pat paši Krievijas vēsturnieki simtiem reižu atgādinājuši, ka ar paktu Staļins militārā ziņā sev izdarīja “lāča pakalpojumu”, ko lieliski varēja redzēt 1941. gada vasaras sākuma notikumos.
Bet par no terora “izglābtajām” un pasargātajām dzīvībām, padomju represijas atceroties, vispār nav ko runāt. Paziņojuma tonis bija tik cinisks un tādā pretrunā ar realitāti, ka Sanktpēterburgas deputāts no frakcijas “Jabloko” Boriss Višņevskis to komentēja ar pazīstamo aforismu: “Kad šķita, ka jau esam sasnieguši dibenu, no apakšas pieklauvēja.”
Telekanāla “Doždj” žurnālists Konstantīns Egerts jau agrāk vietnē “Deutsche Welle” prognozēja, ka saistībā ar dažādu mūsdienu Krievijas varai netīkamu vēsturisko notikumu apaļajām gadskārtām – piemēram, Somijas Ziemas karu un Baltijas aneksiju –, kaislības tikai pieaugs: “Vladimirs Putins ir izgājis uz virtuālā kara takas par savu 20. gadsimta vēstures interpretāciju.” 13. oktobra Rīgas “atbrīvošanas” sakarā Krievijas medijos šajās dienās par to var lieliski pārliecināties.
Ignorējot un absolūti naidīgi uztverot faktu, ka kaujas par Rīgu praktiski nebija, jo vācieši pilsētu atstāja, pildot pavēli atkāpties uz Kurzemi, ka pirms tam tie pilsētā netraucēti uzspridzināja visu, ko bija plānojuši (no Pārdaugavas vācu armija atgāja tikai 15. oktobrī), tiek ne tikai atkārtoti padomju mīti, bet vēl sacerēti jauni.
Piemēram, var sastapties ar tēzi, ka Rīgas “atbrīvošana” bijusi “viena no lielākajām Lielā Tēvijas kara operācijām”, ka padomju armijas straujais trieciens “izglābis” pilsētu no pilnīgas nopostīšanas, ka citādi šīs pilsētas fašisti nodedzinātu tāpat kā Jelgavu, Rēzekni, Balvus un Valmieru – tātad pilsētas, kuras īstenībā sabombardēja padomju armija.
Uz baltiešu atgādinājumiem, ka padomju armija atnesa jaunu postu, nevis atbrīvošanu, tādi mediji kā “Stratēģiskās kultūras fonda” vietne un tai līdzīgas padomju laika frazeoloģijā atbild, ka tā esot “zaimošana”, ko veicot “Baltijas režīmi un viņu aizbildņi Rietumos” vai arī “hitlerisko kolaborantu pēcteči”.
Savukārt “Sputņik” savus tematiskos rakstus ilustrē ar fotogrāfijām, kurās redzama 1941. gada jūnija beigu kaujās sagrautā Vecrīga, parādot to tā, ka it kā būtu runa par 1944. gada rudens postījumiem. Vēl citās vietnēs kā ilustratīvs materiāls par Rīgu sastopams kadrs no 1984. gada padomju mākslas filmas “Kauja par Maskavu”…
Bet Krievija arī skaidri deklarē, ka to neinteresē, kā tas viss izskatās no Latvijas puses. “Tā ir mūsu darīšana. Viņi to [13. oktobri] pie sevis var pasludināt kaut vai par sēru dienu pēc aizgājušā Trešā reiha. Latviju atbrīvoja mūsu karaspēks, nevis latviešu SS leģions. Un mēs savas uzvaras svinēsim tā, kā uzskatīsim par vajadzīgu,” vietnē “Twitter” pavēstījis Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
