Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
15. oktobris, 2017
Drukāt

Virtuālais pielikums. Pensionāriem tuvākajā nākotnē maz cerību uz labklājības pieaugumu (25)

Foto: LETAFoto: LETA

Ilustratīvs foto.

Oktobrī notikusī pensiju indeksācija izpelnījusies pārmetumus par pensionāru nevienlīdzības vairošanu: tie, kam pensijas lielākas, saņem arī lielāku pielikumu, bet mazo pensiju saņēmējiem tas ir minimāls. Taču problēmas saknes ir vēl dziļākas, jo Latvijas pensionāri kopumā ir nabadzības riskam pakļauta grupa un tuvākā nākotnē ir maz cerību uz labklājības līmeņa pieaugumu.

Daugavpils pensionāru biedrības vadītāja Zofija Zujeva pensijas pielikumu vēl nav saņēmusi, bet spriež, ka viņas materiālo stāvokli tas būtiski neuzlabos. “Man ir 87 gadi, darba stāžs bija vairāk nekā 50 gadu, bet aizgāju pensijā pirms 1996. gada un pensija man ir maziņa. Pašlaik saņemu ap 200 eiro, tad jau pieliks kādus astoņus eiro. Tagad sanāk tā: jo mazāka pensija, jo mazāks pielikums.”

Ikgadējās pensiju indeksācijas laikā šogad pensijas tiek palielinātas par 4,39%, un tas nozīmē, ka pielikuma summa ir lielāka tiem, kam jau šobrīd pensijas ir lielākas nekā pavisam mazo pensiju saņēmējiem. Piemēram, ja cilvēks saņem minimālo pensiju (70 eiro), tad viņam pielikums būs nedaudz virs trim eiro. Savukārt pensionāriem, kuru pensija ir 300 eiro, pielikums ir attiecīgi lielāks: vairāk nekā 13 eiro. Pensijas tiek indeksētas tikai par summu līdz 349 eiro; arī tad, ja pensija ir krietni lielāka, pielikums nevar būt lielāks par 15 eiro. Izņēmums ir politiski represētie, 1. grupas invalīdi un Černobiļas avārijas seku novēršanā iesaistītie, kuriem indeksācija tiek piemērota visai pensijas summai, neatkarīgi no tās lieluma. Taču jāņem vērā, ka no pensijas var ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas samazina pielikuma summu.

Dzīve kļūst dārgāka

Šogad pensiju pielikums ir lielāks nekā pagājušogad, kad pensijas tika palielinātas vidēji par 1,86%, taču pensionāri atzīst, ka būtisku ieguvumu savā maciņā nejutīs, jo arvien palielinās arī dzīves dārdzība. “Pie pensijām pieliek dažus eiro, taču vienlaikus palielinās cenas un nodokļi, tādēļ faktiski pensionāru dzīves līmenis pat samazinās, jo pensiju pielikums nesedz dzīves dārdzības pieaugumu,” secina biedrības “Latvijas senioru alianse” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Janiševs. “Pārtikas cenas visu laiku palielinās, arī zāles kļūst arvien dārgākas, bet pensiju indeksācija nesedz šo pieaugumu. Piemēram, pie pensijas pieliek kādus piecus eiro, bet komunālo maksājumu un elektrības rēķinu apmaksai nākas tērēt 10 vai 15 eiro vairāk. Tādējādi pāris gadu laikā pensijas faktiski ir sarukušas par kādiem 15–20 eiro.”

Lielākā daļa Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas mazāka par 300 eiro, tātad faktiski dzīvo zem nabadzības riska robežas. Pētījumi rāda, ka Latvijā nabadzība visvairāk apdraud tieši vientuļos pensionārus, kuriem bieži pietrūkst līdzekļu pat ikdienas vajadzību segšanai.

Šajā situācijā kritiku izpelnījusies arī pensiju indeksācijas sistēma, jo pensijas pieaugums ir proporcionāls tās lielumam. Citiem vārdiem sakot, laika gaitā salīdzinoši lielās pensijas kļūst arvien lielākas, bet mazo pensiju pieaugums ir minimāls. Tas veicina pensionāru nevienlīdzību un ir izdevīgi tikai daļai pensionāru, kam savulaik izdevies izkārtot puslīdz labu pensiju. Pārējiem atliek vien samierināties ar Bībeles atziņu: “Tiem, kam ir, taps dots, bet no tiem, kam nav, tiks ņemts.”
Sociālisma laiki beigušies

Valsts amatpersonas gan uzskata, ka līdzšinējā pensiju indeksācijas sistēma ir pamatota un nevar palielināt tikai mazās pensijas, ignorējot vidējo un lielo pensiju saņēmējus. Cilvēkiem, kas pašlaik aiziet pensijā, tās lielumu galvenokārt nosaka veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tātad pensija ir godīgi nopelnīta, maksājot nodokļus. “Nebūtu pareizi, ja cilvēkiem, kam izdevies nopelnīt labāku pensiju, pēc tam vairs nebūtu iespēju saņemt pielikumu un laika gaitā visas pensijas vienādotos,” uzskata Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas biedrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība). Pēc viņa domām, tagadējā pensiju indeksācijas sistēma nav nepareiza, ņemot vērā, ka līdzekļi, ko iespējams atvēlēt pensiju palielināšanai, ir ierobežoti.

Latvijā ieviestā trīs līmeņu pensiju sistēma nereti izpelnījusies starptautisko ekspertu uzslavas, piemēram, pagājušogad starptautiskā pētījumā tā tika atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, atpaliekot tikai no tādām turīgām valstīm kā Austrālija, Dānija un Zviedrija. Taču pašā Latvijā sabiedrības uzticība pensiju sistēmai un tās godīgumam ir zema; cilvēkiem nav pārliecības, ka viņu maksātie nodokļi nākotnē nodrošinās labāku pensiju. Pētījumi arī rāda, ka cilvēki krietni pārvērtē savu nākotnes pensijas lielumu: ja lielākā daļa uzskata, ka pensijai vajadzētu būt vismaz 75% apmērā no tagadējās algas, tad patiesībā tā vairumā gadījumu nesasniedz pat pusi no algas.

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Naudas nepietiek

To, ka sociālajā budžetā trūkst naudas pensiju palielināšanai, veicina arī plaši izplatītās “aplokšņu algas”. Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) šo parādību minējis kā vienu no iemesliem, kādēļ nevar vairāk palielināt tieši mazās pensijas, jo tādējādi tiktu atbalstīti cilvēki, kas ilgstoši darbojušies ēnu ekonomikā un izvairījušies no nodokļiem. Pensionāri nav aizmirsuši arī kādreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles izteikumus, ka padomju laikā tagadējie pensionāri būvēja citu valsti un tagad viņu ieguldījumu nav iespējams pienācīgi novērtēt.

“Latvijas pensiju sistēma kopumā ir pareiza, taču pagaidām mūsu valsts nav pietiekami turīga un pensijas ir pārāk mazas. Tādēļ visu laiku jādomā, kā tās palielināt. Tā ir nevis pensiju sistēmas, bet gan kopējā valsts labklājības līmeņa problēma,” secina Saeimas deputāts Cilinskis. Daugavpils pensionāre Zofija Zujeva gan nepiekrīt, ka valstij nav naudas, lai palielinātu pensijas. “Valstij naudas pietiek, taču tā tiek tērēta citiem nolūkiem. Piemēram, tagad varam lasīt, ka Valsts prezidenta kancelejā darbiniekiem maksā lielas prēmijas, arī Valsts kontrolierei pēdējos gados krietni pielikts pie algas. Un tādu piemēru ir daudz. Acīmredzot tam naudas pietiek, bet kādēļ pensionāriem nepietiek?” Zujeva atzīst, ka pati nepiedalās pensionāru protesta akcijās pie valdības ēkām. “Lai aizbrauktu uz Rīgu, vajag 15 eiro, kas pie mūsu pensijas apmēriem ir diezgan liela summa.”

Sarosās pirms vēlēšanām

Latvijas senioru alianses vadītājs Janiševs spriež, ka paši pensionāri ir vainīgi pie tā, kas notiek valstī, jo ievēlējuši tādus deputātus. “Politiķi visu laiku runā par nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, paaugstināt nodokļus, bet pārāk maz tiek darīts, lai veicinātu uzņēmējdarbību, attīstītu ražošanu. Mēs ar citiem pensionāriem spriežam: labi, mēs varam iztikt arī bez tā pensijas pielikuma 5 eiro apmērā, labāk par šo naudu uzcelt kādu rūpnīcu, lai mūsu bērniem būtu stabilas darbavietas un viņi varētu mūs atbalstīt. Taču visi runā tikai par tērēšanu, nevis pelnīšanu.”

Zujeva uzskata, ka politiķi par pensionāru vēlmēm un vajadzībām atceras tikai pirms vēlēšanām. “Pēc gada oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, un oktobrī arī notiek pensiju indeksācija.” Nākamgad liela daļa pensionāru gan tiks iepriecināti laikus, jo no 1. jūlija plānots palielināt piemaksu par darba stāžu tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā līdz 1996. gadam. Ja līdz šim par katru nostrādāto gadu piemaksa bija viens eiro, tad turpmāk tā būs 1,50 eiro. Piemēram, ja darba stāžs ir 40 gadu, pensionārs varēs rēķināties ar 20 eiro pielikumu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzīst, ka ar ikgadējo indeksāciju nebūs gana, lai atrisinātu visas Latvijas pensiju sistēmas problēmas. Tādēļ tagadējiem strādājošiem būs pašiem vairāk jārūpējas par savu vecumdienu nodrošināšanu. “Varu tikai aicināt tagadējos jauniešus saprast, ka laiks paiet ātri un jau tagad jāsāk domāt par savu nākotnes pensiju.”

penstabs

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Kad sagaidīsim Latvijā samazinātu PVN likmi pārtikas pamatproduktiem,kā citās ES valstīs un visā pasaulē?

  2. Pensionāram pēc 80 gadiem medikamentiem aiziet 50 – 60 eiro mēnesī, vēl jāmaksā rēķini. Apģērbus varam atrast tikai humpalu tirgotavās. Kultūras pasākumi pieejami tikai televīzorā. Ne par tādu Latviju sapņojām barikāžu laikā. Neprot saimniekot latvju bāleliņi.

  3. Veciem pensionāriem ceturtā daļa pensijas aiziet medikamentiem, otra ceturtā daļa – rēķinu apmaksai. Kultūras pasākumi – tikai televīzorā, citam – nav naudas. Ar vecajām drēbēm jādzīvo vai kaut ko dabū humpalu tirgotavās. Ne par tādu Latviju sapņojām , kad gājām uz barikādēm.

  4. Kārtējie meli ,man pielika 8 eiro bet sakarā ar FMun LM datoru programu nesaderību atvilka 12 eiro ,par to informēju Barču .Kā redzams pārāk mazas pemaksas par BRĀĶI .Kārtējais ZZS bardaks .Labi ka vēlēšanas nav tālu.

  5. Jā, pielika 8 eur un tūlīt pat arī atņēma nost paaugstinot dubultā cenu par piegādi!!!!

  6. Zofija kaut ko lej. Manam tēvam līdzīgs darba stāžs – pensija ap 360 EUR. Mātei darba stāžs 30 gadi, arī pensionējusies pirms 1996. gada, pensija ap 240 EUR. Raksta autoram derētu vismaz aptuveni noskaidrot, kādas pensijas ir tiem pensionāriem, kuriem pensiju rēķina pēc darba stāža.

  7. Noklusēt, ar kuru datumu nākamgad tiks pārrēķināta pensija, ievērojot darba stāžu, vienkārši ir nekaunība. Viens vārds – NĀKAMGAD!!! Varam tikai minēt – vai ar1.janvāri, vai 2018.g 1. oktobrī, ir taču starpība, vai ne? Grūti konkretizēt? Neērti atklāti pateikt, ka tiek vilkts garumā, tāpat kā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu?

  8. Ienīstu šo valdību!Katru dienu plāno kā iznīcināt tautu un Latviju!Mērķis tik kā piebāzt kabatas uz tautas rēķina!!!

  9. Vēlēšanas tuvojas Atbildēt

    Kur tad palika,Cilinska kungs,NA līdzpriekšsēdētāja rosinātā 12% PVN likme pārtikai,kas šodien,ņemot vērā straujo pārtikas (ne tikai sviesta)cenu kāpumu,būtu jūtams atspaids-īpaši pensionāriem?! Tāpat,kā
    visā Eiropā,jau kopš aizpagājušā gadsimta beigām pastāvošās slimokases! Un vēl:visās ES valstīs ieviestās atraitņu pensijas! Kāpēc tās nav Latvijā,bet ir gan Lietuvā,gan Igaunijā!!

  10. Nākamā pietura rūpnīca "VEF"! Atbildēt

    Kādēļ celt? Jāatjauno! Tiem pašiem,kas izpostīja!

  11. Kad skatijas seniors LV?Via tada definicija pastāv?

  12. Agrāk veda uz mežu vecīšus ar ragaviņām, taču izrādījās, ka ragaviņas var noderēt saimniecībā un to pārtrauca.

  13. Man kauns par Latvijas valdību,cik ilgi gavilēsiet un dzīvosiet uz vidējo un nabadzīgo rēķina, pat ziņas vairs pretīgi skatīties ,sev pieliekat,bet tautai parādiet pigu!

  14. 84 gadus vecai, knapi kustošai, vientuļai pensionārei Rīgā pielika klāt 8 eiro. Rezultāts – viņas pensija par 82 centiem pārsniedz skaitli, lai viņa varētu izmantot RD Sociālās nodaļas palīdzību ar aprūpētāju 2x nedēļā (kura izvāra zupiņu, aiziet uz veikalu un aptieku, iztīra dzīvoklīti, apmaksā rēķinus) un iespēju pasūtīt specializētu auto, lai tiktu pie daktera. Ar 8 eiro to nosegt nevar. Kāda jēga tādam pielikumam?

  15. Pensionāram jāmaksā iedzīvotāja nodoklis …
    par ko ? par to ka maksājis nodokļus un ka šeit dzīvo ?

  16. Kad pelnīju pensijai, tad esot nepareizajā valstī strādajusi, bet tad nevajadzēja pašiem gudrajiem visu nepareizajā valstī saražoto produkciju izleksēt un prasīt vēl! Un tam, kas jums tos labumus gādāja nepienākas gandrīz nekas. Slīkstiet savos taukos, garīgie nabagi!

  17. Nevaru un nevaru saprast,kādēļ no pensijām atvelk ienākumu nodokli. Tas tak jau tika mūža garumā atvilkts no algas. Un pensija ir par šo mūža darbu ar visiem sen nomaksātiem nodokļiem!
    Bet par supergauso “pensiju līmeņa celšanu” tak skaidrāks par skaidru. Jāstiepj laiks,lai pensionāri pēc iespējas vairāk apmirst. Citādi tak smirdīgām augšām nevarēs regulāri pietiekami piesviest mazajām aldziņām.

  18. Kāpēc par darba stāžu vairāk piemaksās tikai tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā līdz 1996.g.? Es aizgāju vēlāk, bet man darba stāžs Latvijas PSR ir 20 gadi, par kuriem saņemu 20 eiro pie pensijas. Kāpēc būs tāda nevienlīdzība?

  19. sāpīgi noskatīties ,ka pēc 27 gadiem ,tā dzīvo[drīzāk nedzīvo] mūsu pensionāri.Kāpēc šo problēmu neredz Eiropa,vai domā, ka 200 e dienā !!!

  20. Varbūt pensionāri sāks racionālāk apieties ar saviem līdzekļiem un nedot tos prom bērniem un mazbērniem.

    • pensionārs ar niecīgo pensiju Atbildēt

      Tu laikam pārteicies un gribēji teikt,ka bērni un mazbērni palidz pensionāriem,jo pensionārs gribēdams nevar palīdzēt ar savu niecīgo pensiju ne bērniem ne mazbērniem,ja vien nesaņem pansiju tūkstošos,kā dažs labs.Tā kā domā ko raksti!!!!!

    • kurš pensionārs var palīdzēt šodien mazbērniem un bērniem?

  21. ja nav iespējams palielināt pensijas,varbūt caur sociālajiem dienestiem,ārpus RīGAS dzīvojošiem nodrošināt pabalstu ,lai tiktu uz Rīgu pie arstiem,arī uz aptieku,atcelt vai samazināt īpašuma nodokli,apmaksat zāles,jo ne jau plezīra pēc tās dzer

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+