Reklāmfoto

Stīvena Soderberga paziņojums, ka “Blakusefekts” ir viņa pēdējā filma, nav priecīga ziņa. Kā pēdējo kinofilmu uzņēmis aizraujošu trilleri ar spožu aktieransambli, viņš izsalkumā atstās daudzus sava talanta cienītājus.


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Lasīt citas ziņas

Ir ne mazums piemēru no pasaules kino vēstures, kad, dusot uz spožiem pagātnes lauriem, meistari turpina veidot filmas, kurās nav ne miņas no iepriekšējās meistarības. Šāda nākotne Stīvenam Soderbergam nedraud, ja ticam viņa paziņojumam par aiziešanu no lielā kino, un viņš uz mūžiem savu vietu kustīgo bilžu mākslā būs ierakstījis kā oriģinālu stāstu autors, kuram filmas daudzo balvu vidū sagādājušas arī “Oskaru” un Kannu kinofestivāla “Zelta palmas zaru”. Viņš neveģetēs, viņš nodosies savai kaislībai gleznošanai, un par viņu rakstīs grāmatās kā par autoru, kurš zināja, kad aiziet no skatuves, lai nekļūtu par apsmieklu.

Kaut arī pēdējo gadu Soderberga filmogrāfijā ir arī vairāki ne īpaši veiksmīgi ieraksti, “Blakusefekts” ir režisora kārtējais veiksmes stāsts, kas pirmizrādi nosvinēja Berlīnes kinofestivālā un kandidēja uz “Zelta lāci”.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Līkločiem austais scenārijs, kurā galvenā loma uzticēta depresijā grimstošai cietumnieka sievai Emīlijai, atklāj gan Rūnijas Maras (Holivudas producētā “Meitene ar pūķa tetovējumu”) talantu, ielaužoties medikamentu novājinātas un apkārtējo notikumu sašķeltas sievietes tēlā, gan arī otrā plāna aktieru (Džūda Lovs un Ketrīna Zeta-Džonsa) talantus, vien epizodiski parādoties Čaningam Tatumam, kura varoņa nāve kļūst par būtisku pavērsienu “Blakusefekta” sižetiskajā attīstībā.

Lielo medicīnas kompāniju negodīgās spēles, psihiatrijas aizkulises un neizdibināmās cilvēku prātu dzīles Soderbergs apspēlējis, virtuozi maldinādams gan varoņus, gan, protams, skatītājus. Viņu acu priekšā šķetinās notikumi, kuros manāmas līdzības gan ar Alfrēda Hičkoka ieguldījumu kino valodas un montāžas attīstībā, gan Romāna Polaņska daiļradi, “mainstream” produkcijā atstājot drosmīgas vēsmas, kas nepakļaujas kompromisiem un iztiek bez prastiem izskaistinājumiem, ko lieto vien acu aizmālēšanai.