Foto – Jānis Deinats

Vīru kopai “Vilki” vecās dziesmas jaunās skaņās 0

Tieši 18. novembrī vīru kopa “Vilki” klausītājiem prezentēja savu jauno karavīru dziesmu albumu “Cīņai sveiks!”, kurā iekļautas 11 populārākās “Vilku” izpildītās latviešu karavīru dziesmas – sākot ar seno karavīru folkloru, strēlnieku, brīvības cīnītāju, leģionāru, nacionālo partizānu dziesmām un dziesmu, kas atspoguļo mūsdienu karavīra dienesta misiju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Šis albums ierakstīts sadarbībā ar “Vilku” draugiem. Apdari dziesmām veidoja “Auļi”, “Skyforger”, “Iļģi”, “Zig zag”, Jānis Bukums, Aigars Grāvers, Artūrs Uškāns, Zemessardzes orķestris un koris, Urbix un DJ Monsta. “Šis albums patiešām ir citāds, nekā visi mūsu iepriekšējie. Iepriekšējos albumos ierakstījām savas koncertprogrammas, ar ko uzstājāmies koncertos, bet šis albums ir studijas ieraksts, ko visu vienkopus vienā koncertā izdziedāt būs neiespējami, jo piedalās ļoti daudz un dažādi mākslinieki. Šajā reizē ar modernāku skanējumu nonākam pie senajām dziesmām. Kā piemēru varu minēt jauniešu vidū populāro grupu “Skyforger”, kas izpilda arī mūsu repertuāra dziesmas,” atklāj Uģis Treide.

Tas, ka “Vilku” albums iznāk novembrī, nav nejaušība. Kad Uģim vaicāju, vai novembris ir aktīvākais viņu mēnesis, Uģis smaidot nosaka: “Tieši šajā laikā mūs vairāk pamana. Uzstājamies visu gadu, bet tieši novembrī vairāk izbrīvējam laiku. Latvija ir pilna ar kaujas vietām, notikumiem un zīmīgiem datumiem. Cik vien tālu pagātnē ļauj ielūkoties rakstītie avoti, redzam, ka kari bijuši neatņemami mūsu zemes likteņa pavadoņi. Un visās kara gaitās latvietis devās ar dziesmu. Dziesma ir arī tautas dzīvesziņas avots, no kā smelties iedvesmu. Arī jauno laiku pasaules karu ugunīm cauri latviešu karavīrs gāja ar dziesmu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Svarīgākais “Vilku” darbības mērķis ir popularizēt un nodot nākamajām paaudzēm mūsu bagāto kultūras mantojumu, jo īpaši noklusēto krāšņo un bagātīgo karavīru dziesmu klāstu. Lai to realizētu, viņi bieži uzstājas skolās un armijas daļās. “Skolās jaunākajai paaudzei stāstām par mūsu saknēm, par seno karavīru apģērbu, bruņojumu, par mūzikas instrumentiem, par 20. gadsimta latviešu brīvības cīnītājiem, viņu patriotismu, nacionālo garu un pašaizliedzību cīņās par mūsu zemes brīvību. Tās nav sausas lekcijas, bet karavīra ceļa ilustrācija ar dziesmām, rituāliem un reāliem stāstiem no kara gaitām,” atklāj Uģis.

“Vilku” pirmsākumi ir 1980. gadā, kad vēstures skolotājs Māris Ošs izveidoja J. Vācieša vārdā nosaukto Engures folkloras kopu. Ejot laikam un mainoties Latvijai, mainījās arī folkloras kopa. Lai pilnveidotu repertuāru, grupa nolēma cītīgi apgūt senās karavīru dziesmas. Reizē ar šo ideju 1992. gada 5. novembrī tika mainīts grupas nosaukums, un kopš tā laika viņi ir vīru kopa “Vilki”. Dziesmas repertuāram tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa, A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet liela daļa I pasaules kara latviešu strēlnieku, Brīvības cīņu, II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem. “Andris Balcers ir no 1980. gada, kas ir vīru kopas pirmsākumi. Pirmsākumos viņi brauca pie strēlniekiem un vēl ar lenšu magnetofoniem ierakstīja tās dziesmas. Ja nebūtu to ierakstu, nebūtu arī tagad ko dziedāt. Katrai no šīm dziesmām klāt ir arī stāsts, kas dziedāja, kur un kādos apstākļos,” skaidro Uģis.

Šobrīd kopas sastāvā darbojas septiņi vīri, kuriem tuva karavīra dzīvesziņa. Katrs no dalībniekiem pieprot arī kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, ādu, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10. – 13. gs. rotas. Arī liela daļa tērpu ir pašu gatavoti. Tas viss izgatavots, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10. – 13. gs. tērpu fragmentus un etnogrāfiskos materiālus. “Senie mūzikas instrumenti, kurus izmantojam, ir mūsu gatavoti. Karavīrs nav atrauts no ikdienas dzīves rituma, tādēļ mūsu repertuārā ir dziesma, kas aptver cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam, latviešu godu, gadskārtu svētku dziesmas,” skaidro Uģis.

Lai arī vīru kopa dzied dažādas dziesmas, tieši karavīru dziesmas skan kaut kā īpašāk. “Tām ir tāda zīmīgāka enerģija, spēks, jo tās radušās ekstremālos apstākļos. Karš visos laikos ir ekstremāls. Viņi varēja dziedāt pat par puķītēm, ja runājam par senāku folkloru. Taču tur ir kaut kāda formula, kas ļauj to garu vīriem uzturēt,” paskaidro Uģis. Kā tad mūsdienās ir ar to karavīru garu? “Ir divas lietas – fiziskā varēšana. Tagad ikdienā, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ienākot jaunajām tehnoloģijām, fiziskā varēšana kļūst vārgāka. Gara spēks ir iekšā, to var just no daudzajiem jauniešiem, kas stājas zemessardzē. Ja ir gars iekšā, tad to fizisko lēnām ceļ augšā. Braucot pa Latviju, esam pamanījuši, ka lauku puišiem krampis ir lielāks nekā pilsētas puišiem. Ar garu viss ir kārtībā,” pārliecināts ir Uģis.

Reklāma
Reklāma

Ikviens interesants “Vilku” koncertos var iegādāties jaunāko albumu, tāpat tas pieejams veikalos. Informāciju par koncertiem un citām kopas aktivitātēm var uzzināt www.vilki.lv.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.