Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. maijs, 2013
Drukāt

Virza ideju par latviskākiem bērnudārziem

Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi izskatīšanai valdošās koalīcijas padomē grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka arī mazākumtautību bērnudārzos mācību valodai jābūt latviešu. 


Šo priekšlikumu izskatīja koalīcijas padomē, taču tika nolemts, ka tas šodien jāapspriež arī valdošo partiju frakcijās.

NA pārstāvis Raivis Dzintars paskaidroja: ja tiktu ieviestas šīs izmaiņas, joprojām tomēr būtu latviešu un mazākumtautību bērnudārzi, taču nelatviešu bērnudārzos vairāk nekā līdz šim tiktu lietota valsts valoda, tādējādi panākot, ka visi bērnudārzu absolventi būtu spējīgi uzsākt mācības latviešu skolā. Tajā pašā laikā mazākumtautību bērnudārzos mācītu arī bērnu dzimto valodu un kultūru, tāpat ņemtu vērā to, ka bērnudārzā daudzi mazuļi pirmoreiz saskarsies ar latviešu valodu. “Nav runas par asimilāciju, tikai vēlamies dot iespēju apgūt latviešu valodu jau agrā bērnībā, kad valodu apguve sokas visvieglāk,” teica R. Dzintars.

NA iecerējusi, ka izmaiņas varētu stāties spēkā jau no 2014. gada 1. septembra. Vai bērnudārzu pedagogi tam būs gatavi? “Pedagogiem jau tagad jāzina latviešu valoda augstā līmenī,” atbildēja R. Dzintars. “Taču, ja koalīcijas partneri teiks, ka 2014. gadā ieviest izmaiņas būtu pārāk strauji, bet 2015. gadā gan noteikti var, mēs piekristu.”

Kā zināms, NA savulaik vāca parakstus par to, lai valsts skolās izglītība būtu tikai latviešu valodā. Kaut šo ieceri atbalstīja daudz vēlētāju, tomēr pietrūka parakstu referenduma sarīkošanai. R. Dzintars norādīja – turpmākie notikumi parādījuši, ka nepieciešama vienota izglītības sistēma. “Lielais atbalsts krievu valodas noteikšanai par valsts valodu, atšķirīgās vēstures izpratnes, tas pats Rafaļska gadījums, kad nelojāls skolotājs var strādāt skolā, parāda, ka nepieciešams ieviest vienotu izglītības sistēmu. Jāsāk jau no bērnudārza,” tā R. Dzintars. Viņš atgādināja, ka par vienotu izglītības sistēmu nesenā konferencē par sabiedrības saliedētību arī pazīstamais jurists Egils Levits norādījis uz vienotas izglītības sistēmas nepieciešamību un neviens valdošās koalīcijas pārstāvis neesot iebildis. Tad nu tagad koalīcijas partneriem šī “teorētiskā nostāja būtu jāapliecina ar darbiem”.

“Vienotības” pārstāvji Rīgas domē arī jau ilgstoši pauduši satraukumu par to, ka latviešu bērnudārzi ir pārpildīti, bet krievu “dārziņos” ir brīvas vietas, kas tiek piedāvātas arī latviešu bērniem. Tāpēc domnieki izteikušies, ka bērnudārzos pakāpeniski jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.

“Vienotības” pārstāve, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete toties uzskata, ka būtu jālikvidē dalījums krievu un latviešu bērnudārzos, tomēr vienā un tajā pašā pirmsskolas izglītības iestādē varētu būt gan latviešu, gan krievu grupas.

Pieņemot NA piedāvātās izmaiņas, rastos daudzi jautājumi, piemēram, uz kuras valodas pamata notiek piecus un sešus gadus veco bērnu apmācība (tā notiek ne tikai bērnudārzos, bet arī skolās. – I. K.), kā krievu skolā klāsies bērnam, kurš bērnudārzā mācījies tikai latviski. Jāņem arī vērā, ka var rasties daudzi privātie bērnudārzi, kuros mācībās tomēr varēs lietot krievu valodu.

Reformu partijas pārstāvis, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vakar pauda neskaidru viedokli par NA ieteiktajiem grozījumiem. Proti, viņš izteicās, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to etniskās izcelsmes jāzina latviešu valoda. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija strādāšot, lai stiprinātu latviešu valodas apmācību mazākumtautību bērnudārzos, tajos ieviešot bilingvālu izglītību. Ministra padomnieks Reinis Tukišs paskaidroja – šis viedoklis nozīmē, ka V. Dombrovskis NA ierosinājumu neatbalsta, bet atbalsta pastiprinātu latviešu valodas mācīšanu bērnudārzos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+