Virza jaunu likumprojektu par Pēterbaznīcas īpašumtiesību piešķiršanu LELB 1
Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) plāno piešķirt īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās, liecina Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, kuru ceturtdien, 4. jūnijā, skatīs Valsts sekretāru sanāksmē.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” noteic, ka minētais likums neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Savukārt 2005.gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciāls likumprojekts joprojām nav pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
TM norāda, ka saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem Pētera baznīca piederēja vācu evaņģēliski luterāņu draudzei, kas bija LELB sastāvā. Ņemot vērā, ka vācu luterāņu draudzes bija LELB sastāvdaļa un likvidēšanas laikā to īpašumi tika nodoti LELB, tieši LELB ir attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā, kas ir tiesīgs pārņemt līdz 1939. gadam reģistrēto vācu luterāņu draudžu īpašumus.
Šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta Kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Savukārt Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes pārziņā. Savukārt pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde. TM norāda, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas galvenā pamatfunkcija, izņemot padomju okupācijas laiku, bijusi reliģiskā darbība un Rīgas Svētā Pētera baznīca tika izmantota kā kulta celtne.
TM sagatavotais likumprojekts nosaka Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Likumprojektā tiek paredzēts noteikt LELB īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas nozīmē arī īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, uzturot to, kā arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.
Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tostarp arī attiecīgi iekārtojot Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību.
Likumprojektā atrunāta Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā. Likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā.
Šīs institūcijas pamatfunkcijas būs nodrošināt Pētera baznīcas arī turpmāko funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldībai tiek rezervētas tiesības bez atlīdzības izmantot Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.
2010. gadā Saeima izlēma, ka neturpinās darbu pie iepriekš sagatavotā “Rīgas Sv.Pētera baznīcas likuma”, ko 2008. gadā bija konceptuāli atbalstījusi.
