Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. jūlijs, 2012
Drukāt

Virza uz nacionālu valsti
. Saruna ar Ināru Mūrnieci

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās “Latvijas Avīzes” bijusī žurnāliste, tagad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja INĀRA MŪRNIECE (Nacionālā apvienība). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš, Guntars Kļavin-skis un Egils Līcītis. 


 

V. Krustiņš: – Ināra, kāds ir situācijas iekšpolitiskais novērtējums, no tā izrietošās partijas iespējas un mērķi? Šķiet, jūsu partneri koalīcijā dažreiz tikai sevi domā kā nopietnus politiķus, kamēr Nacionālajai apvienībai (NA) atvēlētu kādu stūrīti, kaktiņu.

I. Mūrniece: – Vispirms jāatgriežas pie valdības veidošanas sarunām. Toreiz partijā domas dalījās. Vieni bija pārliecināti, ka valdībā jāpiedalās, kamēr otra puse uz to raudzījās ļoti piesardzīgi. Bet iespējamo koalīcijas partneru viedoklis par NA ņemšanu valdībā bija diezgan vēss, atturīgs, lai neteiktu vairāk. Sarunu laikā daudz ko nācās norīt, daudz ko pieņemt, bet tobrīd vairāk domājām ne par partijas izdevīgumu, bet cik tas vajadzīgi Latvijas valstij. Tas ir attaisnojies, jo no koalīcijas partneru puses – tas attiecas uz Reformu partiju – joprojām izskan dažādi izteikumi par vēlmi iet kopā ar “SC”, un šādas domas aktualizējušās saistībā ar pašvaldību vēlēšanām. Manuprāt, NA pildīja savu uzdevumu un vismaz noturēja Latviju tajās pozīcijās, kādas tās bija līdz šim, un, cik šajā koalīcijā tas iespējams, stiprina latviskas valsts pamatus. Nacionālas valsts principi ir jāstiprina – tā ir mūsu stingra pozīcija.

 

Ir būtiski, lai tiktu pieņemti arī Satversmes grozījumi, kas Latvijas kā nacionālas valsts pamatus darītu visiem skaidrāk redzamus. Tie Satversmē jau ir ietverti, tomēr daudziem šķiet “interpretējami”. Ļoti žēl, ka tie liekas neskaidri pat noteiktiem latviešiem.

 

Pa latviskas Latvijas ceļu mums konsekventi jāvirzās uz priekšu. Atzinību pelna arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlme kustināt šīs lietas – viņš devis signālu, ka par Satversmes jautājumiem gaida atzinumu no Konstitucionālo tiesību komisijas. NA te cer uz Levita kunga, Ziemeles kundzes un citu redzamu juristu izsvērtiem viedokļiem. NA ar koalīcijas partneriem vairākkārt pārrunājusi priekšlikumu par grozījumiem pamatlikuma 73. pantā, kas nosaka, par kādiem jautājumiem referendumus nedrīkst rīkot. NA rosināja liegt rīkot referendumu arī par pilsoņu loka paplašināšanu.

Diemžēl koalīcijas partneri NA priekšlikumu mums neizprotamu apsvērumu dēļ divkārt noraidījuši.

– Jūs valdībā ieguvāt divas ministrijas – divus instrumentus. Vai tie, pēc partijas vadības domām, ir pietiekami efektīvi izmantoti partijas un nacionālo interešu vārdā?

– No valdības pirmsākumiem mūsu partneri uz NA raudzījušies vēsi. Šādu attieksmi arī jutām, kad tika dalīts finansējums ministrijām un nozarēm. Piemēram, ir bijušas vienošanās par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, lai sāktu gatavoties Dziesmu svētkiem. Tā būtu nauda koriem, deju kolektīviem mājasdarbu paveikšanai, pirms kāpt uz lielās skatuves. Realitātē naudas piešķīrumu vilcināja, atlika, tā kā “piemirsa”, un par to nācās runāt atkārtoti, atgādināt vēl un vēl.

Tā ka esam darījuši visu iespējamo, lai minētos “instrumentus” liktu lietā efektīvi, un kultūras nozarei finansējums netika samazināts, beigu beigās – pat palielināts.

 

Arī Tieslietu ministrijā sākta virkne svarīgu darbu, tostarp par grozījumiem Pilsonības likumā. NA īpaši uzsver, cik būtiski, lai dubultpilsonību beidzot varētu iegūtu ārzemju latvieši un tādējādi nezaudētu saikni ar Latviju.

 

Atbildot vienā vārdā: jā, instrumenti likti sekmīgi lietā. Bet ir jautājumi, kuros koalīcijas partneriem ir atšķirīgi skatījumi, un reizumis jūtam pat kājas pašaušanu pretim NA aktivitātēm. Konkurence partiju starpā ir asa.

– Pretēji citu uzskatam, domāju, ka NA iegūtās ministrijas ir svarīgas, lai arī nerīkojas ar lielām naudas summām. Pirmo reizi nacionālisti tika pie kultūras politikas vadības. Dziesmu svētki ir valstiski nozīmīgs pasākums, taču ministrija varēja arī striktāk iezīmēt šo nacionālo kultūrpolitiku, kaut ministri tūlīt pēc ierašanās amatā apsēda cilvēki ar pretenzijām par naudu. Tā bija tāda sīka skaldīšanās, neļaujot parādīt, ko NA ilgākā termiņā kultūrā gribētu panākt.

– Jā, platforma ir jāiezīmē, taču ministrija ir mainījusi akcentus, par būtiskākajiem liekot nacionālās, tradicionālās kultūras veidošanu un attīstīšanu. Tā bijusi arī viena no NA Saeimas frakcijas prioritātēm. Daudz darīts, lai pastāvētu un turpinātu darboties mūzikas un mākslas skolas, kas laukos ir kā kultūras dzīves centri, kā avoti, lai bērni izkoptu savus talantus. Šo nacionālo, tradicionālo kultūras vērtību aizsardzību un uzturēšanu ir domāts ielikt arī izglītības saturā. Vēl jārunā par valsts pasūtījumu nacionālajam kinematogrāfam, kas jābalsta uz vērtībām, kuras ir nacionālas valsts pamatā, un tieši uz latviešu valodu un kultūru, uz kopīgas vēsturiskās atmiņas veidošanu.

– Saeimā par to pareiziem vārdiem un teikumiem runājuši, bet kas notiek praksē? Ko atbalstām ar valsts naudu un ko ne? Vai, teiksim, piešķirs līdzekļus fundamentālai vairāku sējumu valsts vēstures enciklopēdijai sakarā ar Latvijas 100. jubileju? Nē, pagaidām naudas nav. Un kam dalīs KM papildus pieprasītos 5 miljonus latu? Ja nav noteikti naudas dalīšanas principi, tad pirmais dabū tas, kurš skaļāk kliedz un piesaka sevi. Kultūras ministrija ir vistuvāk tam, ko sauc par nacionālo ideoloģiju, bet kur un kā tiek iedibināti tās principi? Te atradās 274 tūkstoši, kas gribēja krievu valodu kā otru valsts valodu, bet vai ir iedota nauda pētījumam, kas šie Latvijas pilsoņi tādi ir un ko viņi vēlas panākt?

– Uzskatu, ka šāds pētījums būtu jāveic, jo ļoti ticami, ka atklātos daudzas negaidītas un nepatīkamas lietas, uz ko noteiktas aprindas šobrīd labprātāk piever acis. Ne jau tikai vecākā paaudze 9. maijā iet pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, ar katru gadu arvien vairāk tur redzami jaunieši. Krievija joprojām tīko palielināt savu ietekmi noteiktās bijušajās PSRS valstīs, un Latvija ir viena no tām. Ar šādu mērķi tiek rīkoti dažādi konkursi un pasākumi Latvijas jauniešiem, viņus cenšas ievilkt Latvijai nedraudzīgajā Krievijas “tautiešu” kustībā. Tā ir Latvijas valstiskumam ļoti bīstama situācija.

Bet pagaidām finansiāla atbalsta šādam pētījumam nav. Un ja pat par finansējuma piešķiršanu Dziesmu svētkiem bija jācīnās vēl un vēl… Jautājums ir ne tikai par šādu pētījumu, bet arī par izglītības saturu: ko īsti skolēniem māca? Ne tikai krievu, bet arī latviešu skolās.

 

Ja gados jauna deputāte no Saeimas tribīnes var aicināt valsts valodu saglabāt “sirdīs un prātos”, bet ir pret to, lai valsts valoda pilnvērtīgi funkcionētu darba tirgū, lai tiktu pārtraukta latviešu diskriminācija darba attiecībās… Jāvaicā, vai Latvijas skolēniem māca, kas ir valsts valoda un kāpēc tā jāaizsargā?

 

Vai māca, ka bez valsts valodas, kas ir aizsargāta un funkcionē visās tās jomās, arī nacionāla valsts nav ilgtspējīga? Izglītības saturu gribam uzlabot Valstiskās audzināšanas apakškomisijā.

– Ināra, esam runājuši ar esošiem un bijušiem politiskiem cilvēkiem nākamo vēlēšanu sakarā. Nacionālās apvienības reitings šķiet stabils, taču ne augošs. Vai šāda stabilitāte jūs apmierina, domājot par nākotni? Vai neesat pārmēru pieraduši pie parlamentārās darba formas, kamēr tiešie sakari ar tautu – pārtrūkuši?

– Vispirms par reitingiem – interesanti, ka visām valdību veidojošām partijām tie ir kritušies, izņemot Nacionālo apvienību. Mūsu reitings ir audzis, šobrīd tas ir deviņi procenti. Audzējam muskuļus. NA ir saglabājusi jauneklīgumu un vēlmi “iet tautā”. Cilvēkiem ir ļoti nozīmīga tiešā saziņa ar saviem deputātiem. Tāpēc šovasar izmantosim visas iespējas, lai tiktos ar cilvēkiem.

Otrkārt, drīz NA nodaļās visā Latvijā ikviens interesents varēs saņemt NA avīzi. Tā ka aicinām iegriezties birojos un to paņemt. Bet mēs paši esam tikpat vienkārši un atsaucīgi kā agrāk…

– … bet kas staigā kaklasaitēs un labās drēbēs.

– Uz parlamentu tā jāiet, neko darīt. Bet vasarā ir ieplānoti pasākumi, lai dotos pie cilvēkiem. Jā, tas nozīmē ieskatīties acīs vēlētājiem, sarokoties, dzirdēt viņu domas, vai tās būtu atzinīgas un pamudinošas vai kniebīgas un kritiskas.

E. Līcītis: – Kā praktiski NA gatavosies nākamā gada pašvaldību vēlēšanām? Vai jums ir pietiekami atbalsta punkti uz zemēm? Kāda būs izvēlētā priekšvēlēšanu stratēģija Rīgā?

– Lai arī Latvijā vēl ir vietas, kur Nacionālās apvienības nav, taču rodas arvien jaunas un jaunas nodaļas. Piemēram, Jēkabpilī, kur izveidojusies spēcīga organizācija, Krustpilī, Valmierā, Limbažos, Smiltenē, Mārupē, Baldonē un citur. Visur veidos vietējās listes, kandidēs vēlēšanās. Vēl nesvērsim – ar kādām sekmēm. Runājot par Rīgas sarakstu, mums ir vairāki kandidāti, kurus likt saraksta priekšgalā, taču vārdus vēl nevaru izpaust.

– Atklātībā tika minēti Gaidis Bērziņš vai Guntars Krasts, kuri varētu kļūt par Rīgas mēra amata kandidātiem no NA puses.

– To nevaru apliecināt. Kandidāti ir vairāki, un katram ir labs potenciāls, katram savas stiprās puses, bet galīgo lēmumu pieņems partijas valde.

 

Šobrīd esam palikuši pie uzskata, ka vislabākais veids būtu veidot latvisko partiju pēcvēlēšanu koalīciju, bet uz Rīgas domes vēlēšanām iesim ar atsevišķu sarakstu. Tieši tā nacionālie spēki var dabūt lielāko balsu pienesumu.

 

V. Krustiņš: – Tas būtu pareizi, ja vien jūsu pienesumu atkal nenostāda mazā brāļa lomā!

– Tonis valdības koalīcijā pēdējā laikā ir mainījies. Zināms lūzuma punkts bija ministra Gaida Bērziņa atkāpšanās no amata. Acīmredzot tas bija spēcīgs politisks signāls, kas iepriekš ieturēto toni mūsu partneriem lika pārvērtēt un mainīt attieksmi pret NA priekšlikumiem. Ar “Vienotību” ir sastādīts un panākts prioritāšu saraksts – kuros virzienos varam iet uz priekšu kopā. Attieksme pret NA iniciatīvām kļūst atvērtāka, un tas ir svarīgi.

– Ar jums runā mīkstāk, bet ministra vietu nedos.

– Šobrīd to neprasām.

– Jūs esot pieticīgi.

– Saku vēlreiz – šobrīd, šodien mēs šo vietu neprasām. Šobrīd, mūsuprāt, ir svarīgi saglabāt esošo koalīciju, jo alternatīvie scenāriji Latvijas attīstībai ir bīstami.

E. Līcītis: – Vai šis NA “mazākā brāļa” princips darbojas arī Saeimā? Nacionāļu frakcijas pārstāvji taču ir ievēroti un vada svarīgas komisijas: Dzintars – Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, Parādnieks – Demogrāfijas apakškomisiju, Mūrniece – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vispēdīgi Ilmārs Latkovskis ir ļoti labi ieredzēts Rīgas pilī kā Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs.

– Saeimas ikdienas darbā partijas sastrādājas lietišķāk, bet pretrunas asākas ir Sadarbības padomē pie kopējo lietu lemšanas. Kad partijas uz sarunu galda liek savas prioritātes, par tām vienojas vai – noraida. Tur aizstāv “savas” ministrijas, lemj par finansējumu vienai vai otrai nozarei.

V. Krustiņš: – Kāda ir partijas pozīcija par vēstures lomu, tās finansēšanu, uzturēšanu?

– Vienmēr esam uzskatījuši, ka līdzīga vēstures izpratne ir viens no sabiedrību vienojošiem principiem, stiprinot latvisku Latviju kā nacionālu valsti. Esam ieviesuši jaunu tradīciju – Latvijas vēsture ir ienākusi parlamentā. 11. Saeimas laikā esam sarīkojuši divas vēstures konferences: par 16. martu un latviešu karavīriem un par Otrā pasaules kara beigām un nacionālo pretošanās kustību. Tas, ka vēsture ienāk Saeimā, mums svarīgi ir gan iekšpolitiski, gan ir arī ārpolitisks signāls. Abas konferences bija ļoti plaši apmeklētas, un tajās piedalījās arī ārvalstu diplomāti. Arī atmetot diplomātiskās pieklājības plīvuru, vēstnieki šīs konferences novērtējuši atzinīgi. Viņi uzzinājuši gan par Otro pasaules karu Latvijā, gan par latviešu leģionu un nacionālo pretošanās kustību. Nacionālajai apvienībai vēsture būs svarīga arī turpmāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+