×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
6. aprīlis, 2018
Drukāt

Virziena maiņa: Polārais zīda ceļš

ARTIC CORIDOR KARTEARTIC CORIDOR KARTE

Tallinas–Helsinku dzelzceļa tuneļa ideja līdz šim guvusi piesardzīgu uzmanību un novērtējumus par būvniecības pabeigšanas laiku. Galvenie argumenti par labu 102 kilometru garajam tunelim ir Tallinas un Helsinku kā dvīņu pilsētu attīstība un raitāka cilvēku un preču kustība starp Igauniju un Somiju, arī “Rail Baltica” būvniecība. Lai gan visi augstākminētie argumenti ir patiesi, mēs papildus vietējām un reģionālām sakarībām nedrīkstam aizmirst par lielāku kopainu: Tallinas–Helsinku tunelis potenciāli varētu kļūt par svarīgu globālu savienotājposmu.

Proti, pateicoties klimata pārmaiņām un arktiskā ledus kušanai, tagad ūdensceļš no Klusā okeāna uz Eiropu caur Ziemeļu ledus okeānu ir navigējams. Vēl nesen tas ledus dēļ nebija iespējams. Tagad atveras jauns kuģošanas un tirdzniecības ceļš no Āzijas uz Ziemeļeiropu un atpakaļ, kas ir par 40% īsāks nekā parastais dienvidu kuģošanas maršruts. Cita šī ceļa priekšrocība ir tā, ka tajā nav pirātu.

Labākais ostas novietojums šajā kuģošanas ceļā ir Kirkenes reģionā Ziemeļnorvēģijā, kur šos plānus jau vērtē. Lai preces varētu sasniegt Centrālo un Rietumeiropu, tās no Kirkenes ostas būtu jāpārvieto pa plānoto dzelzceļu no Ziemeļnorvēģijas līdz Helsinkiem, no turienes caur Tallinas–Helsinku tuneli tālāk pa “Rail Baltica” dzelzceļu.

Tādējādi Igaunijai, Somijai un Tallinas–Helsinku tunelim kopā ar “Rail Baltica” potenciāli ir svarīga loma jaunā globālā savienojumā starp Eiropu un Āziju. Norvēģu eksperti ir sarēķinājuši, ka attālums starp Šanhaju un Hamburu ir 12 277 jūras jūdzes, ceļojuma laiks – 39 dienas. Attālums starp Kirkeni un Šanhaju pa Ziemeļu ledus okeānu ir 6517 jūras jūdzes ar ceļojuma laiku ap 21 dienu. Vēl apmēram divas dienas papildus būtu vajadzīgas, lai preces pa sliedēm sasniegtu Hamburgu. Šādi ceļš acīmredzami ietaupa laiku un preču kustība no Ķīnas, Korejas, Japānas un citām to kaimiņvalstīm līdz Eiropai būtu lētāka. Vēl vairāk – jaunais maršruts nozīmētu ātrāku piekļuvi Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Baltkrievijai.

Šie aprēķini nav tikai teorētiski. 2017. gada augustā tankeris “Christophe de Margerie” no Ziemeļnorvēģijas līdz Dienvidkorejai aizkuģoja 19 dienās. Tas nozīmē, ka ceļš ir par trešdaļu ātrāks, ilgstot par seš­arpus dienām mazāk, nekā tas būtu, ja tankeris brauktu pa tradicionālo dienvidu kuģošanas maršrutu caur Suecas kanālu.

Paturot prātā šīs jaunās iespējas, Krievija jau sākusi nopietni investēt tās ziemeļu krasta infrastruktūrā un militārajā klātbūtnē. Norvēģu pirmās analīzes parāda viņu ambīcijas pārņemt 10% no pašreizējās konteineru tirdzniecības starp Ķīnu, Taivānu, Koreju un Eiropu. Mēs varētu teikt, ka attīstās Polārais zīda ceļš. Norvēģi izkalkulējuši, ka no Āzijas uz Eiropu ar kuģiem varētu pārvest 37 000 konteineru mēnesī, tikpat daudz no Eiropas uz Āziju.

Tādējādi Tallinas–Helsinku tunelim papildus vietējai dimensijai potenciāli ir arī globālā dimensija. Tas varētu stiprināt Igaunijas un Somijas pārliecību virzīt šo tuneļu projektu tālāk. Projekta priekšizpēte nesen tika publicēta, kopā ar igauņu un somu ekspertiem mēs ar to iepazīstinājām arī Eiropas Parlamentu Briselē.

Nākamajā solī Igaunijā un Somijā vajadzētu izveidot uzraudzības grupu un veikt papildus vides un ģeoloģisko izpēti. Svarīgi būtu iesaistīt Eiropas Komisiju, cik vien agri iespējams, jo tas nākotnē būtu liels atbalsts.

Jauno tirdzniecības ceļu globālā attīstība sniedz mums stimulu īstenot mūsu projektu: Tallinas–Helsinku tuneli un “Rail Baltica”. Tas palielina mūsu projektu ienesīgumu un iespēju, ka tie īstenosies. Ceļot no Tallinas uz Helsinkiem un no Helsinkiem uz Tallinu pusstundas laikā būs ne tikai jaunas ērtības, bet Tallinu un Helsinkus padarīs par īstām dvīņu pilsētām.

 

Urmass Paets, Eiropas Parlamenta deputāts, Igaunijas ārlietu ministrs 2005. – 2014. g.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+