Zīda ceļu atjaunoja militārās kravas uz Afganistānu. Kas to turpinās? 0
Joprojām neizprotami šeit, Latvijā, ko tik tālu – gandrīz piecu tūkstošu kilometru attālumā, kas ir tālāk nekā uz rietumiem plešas Eiropas kontinents, – mūsu mazajai valstij derīgu meklē Latvijas prezidenti. Kazahstānā oficiālā vizītē bijuši gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Valdis Zatlers. Pēdējais arī Tadžikistānā. Savukārt Andris Bērziņš gada laikā pabijis visās Centrālāzijas valstīs, izņemot Kirgizstānu. Piecās vizītēs kopš pērnā maija bijuši dažādu nozaru 239 uzņēmumu pārstāvji.
“Jo tālāk mans mīļais…”
Mēs esam tik tālu viens no otra, ka “mums nav nekādu būtisku sarežģījumu vai konfliktu ne ar vienu no šīm valstīm”, pēdējās vizītes laikā Tadžikistānā 11. jūnijā secināja mūsu valsts prezidents. “Tā ir mūsu lielā iespēja šo reģionu tuvināt kā vienotu veselu. Domāju, ka tas mums tīri labi izdosies,” tur žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidenta attīstīto Centrālāzijas virzienu atzinīgi novērtē tie uzņēmēji, kuri devušies līdzi valsts vizītē uz Tadžikistānu. “Pragmatiskākais no mūsu prezidentiem,” izteicās Nauris Leja, SIA “Larifāns” valdes loceklis. “Pilna lidmašīna. Visi saprot, ka Eiropā nav ko meklēt.” Viņa kolēģis Roberts Feldmanis piebilst: “Šeit, Vidusāzijā, partneri ir it kā grūtāk atrast un grūtāk saprast, bet tad, kad viņu atrodi, tad jūti, ka ar šo cilvēku izveidojies kontakts un var sarunāt. Latvija ir krieviski runājošākā ES dalībvalsts. Šo faktu nevaram mainīt – mēs to varam vai nu ignorēt, vai izmantot. Es ieteiktu otro.”
Prezidents Bērziņš Tadžikistānas un Latvijas uzņēmēju biznesa forumā Dušanbē izvairījās saukt ciparus, kas raksturotu pašreizējo sadarbību, jo tie esot tik niecīgi. Skaitļi, lai gan mazi, tomēr liecina par Latvijai labvēlīgu tirdzniecības bilanci – vairāk eksportējam nekā ievedam. 2013. gadā Latvijas preču eksports uz Centrālāzijas valstīm bija 125 milj. eiro, kas ir par 42% vairāk nekā 2012. gadā, bet preču imports – 48 milj. eiro, samazinoties par 33% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenokārt eksportējam ķīmiskos produktus, pārtikas preces, mašīnas, iekārtas un elektropreces, koksnes izstrādājumus.
Prezidenta ”ģimenes” brauciens
Divarpustūkstoši eiro tā ir dārga biļete vienam lidojumam. Ja brauktu viens pats, būtu lētāk. Atmaksājas? Ir jau arī tādi, kas piemaksā par ekskursiju prominentā kompānijā. Taču lielākajai daļai tas ir tirgus izpētes un biznesa kontaktu dibināšanas brauciens.
To rāda Kazahstānas vizītes “sausais atlikums” uzņēmējdarbībā. Gadu pēc vizītes “iezīmējusies sadarbība loģistikas, arhitektūras, lauksaimniecības (kūdras realizācija), tūrisma, medicīnas pakalpojumu jomās, pārtikas un ķīmijas rūpniecības preču realizācijā”, secina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.
Valērijs Kozlovs, SIA “Bio Flora” valdes loceklis, kurš meklē iespējas pārdot bagātinātu kūdras augsni siltumnīcu podiņiem, saredz šāda brauciena pievienoto vērtību biznesam: “Piedalīšanās uzņēmēju delegācijās Centrālāzijas valstīs, arī Aizkaukāzā, tiek uztverta kā ierašanās prezidenta ģimenes sastāvā. Tas ir labs priekšnosacījums veiksmīgam biznesam.”
“Ja tu lido vienā lidmašīna ar prezidentu, tu esi gandrīz no “prezidenta ģimenes”. Tāda uztvere ir šā reģiona mentalitāte. Viņi Latviju saista ar Eiropas Savienību, jo citi tā nebrauc uz šīm valstīm. Daži iztērēti tūkstoši daudz lielāku atdevi dod gan uzņēmējdarbībā, gan priekšstatā, kāds Latvijas iespaidā veidojas par ES. Bērziņa izvēlētais Austrumu virziens ir precīzs,” spriež Nauris Leja.
Pietura vai galastacija?
Edgars Rinkēvičs intervijā “LA” redakcijā akcentēja daudzu valstu “interesi strādāt ar Latviju kā ES prezidentūras trio valsti. Mēs izmantosim prezidentūras statusu 2015. gadā, lai attīstītu divpusējos sakarus ar Centrālāzijas valstīm, visvairāk – enerģētikas un transporta jomā.”
Katrā no šīm valstīm ticis runāts par dzelzceļa savienojumiem, kam jābeidzas Latvijas ostās, lai tālāk preces pārkrautu uz kuģiem Rietumeiropai un Skandināvijai. “Sadarbojoties ar Tadžikistānu, redzam iespējas uz konteinervilciena “Baltika Transit” un Ziemeļu distribūcijas tīkla bāzes attīstīt transporta koridorus, kas savienotu dinamisko Eiropas Savienības Baltijas jūras reģionu ar Centrālāziju,” Bērziņš vēstīja Tadžikistānā. Centrālāzijas valstis tiek uzlūkotas kā vēsturiskā “zīda ceļa” stacijas. Skaitļi liecina, ka 73% no kopējā pakalpojumu eksporta uz šīm valstīm veido transports.
“Lielo impulsu deva 2009. gads, kad NATO apgādes ceļi uz Afganistānu caur Pakistānu kļuva nedroši un NATO, meklējot alternatīvas, nonāca līdz Baltijas valstu ostām, dzelzceļu, autoceļiem un arī Rīgas lidostai. Kravu tranzīts tika attīstīts caur Uzbekistānu, Kirgizstānu,” priekšvēsturi klāsta Edgars Rinkēvičs. “2015. gads jau saistās ar Afganistānu pēc NATO. ES sniedz palīdzību arī civilajā sfērā un šī ir kļuvusi par vienu no prezidentūras prioritātēm. Viens no prezidentūras pirmajiem darbiem būs pārskatīt 2007. gadā pieņemto ES Centrālāzijas stratēģiju, padarīt to fokusētāku un vairāk koncentrēties uz katras šā reģiona valsts ekonomiskajiem, enerģētikas un drošības jautājumiem,” nākamo gadu iezīmē ārlietu ministrs.
Tomēr nav skaidrs, kādas kravas varētu kursēt no Centrālāzijas līdz Rīgai, Ventspilij un Liepājai, kad militārās būs nogādātas atpakaļ. Jo nav daudz preču, ko varētu eksportēt uz ES, ja nu vienīgi tranzītā no Ķīnas.
Dodiet pieredzi, ne preces
Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons īpaši akcentēja to, ka Tadžikistāna vēlas attīstīties no agrāri rūpnieciskas uz industriāli rūpniecisku zemi, kurai ļoti noderētu sadarbība ar Latviju gan enerģētikas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektos, gan transportā un loģistikā, tūrismā, izglītībā un kultūrā, kā arī farmācijā, kur Latvijas uzņēmumu pieredze lieti noderētu tadžiku kolēģiem, jo šī valsts ir pārbagāta ārstniecības augiem, ko var izmantot dažādu ārstniecības līdzekļu ražošanā.
“Viņi ir turpat, kur mēs deviņdesmito gadu sākumā,” secina uzņēmējs Atis Sausnītis, kad iepazinās ar tadžiku piena produktiem. Bet atcerieties – arī mēs gribējām labākus produktus ražot paši, nevis ievest no ārzemēm. Simptomātiski, ka pašlaik Latvijā tiek dibināti Centrālāzijas uzņēmumi, turpretim mūsu preces un pakalpojumi vairāk dodas turp. Viņi vairāk dibina uzņēmumus, mēs – sūtām preces.
Sprunguļi riteņos
Kad bijām Dušanbē, izskanēja tadžiku puses bažas par tranzīta ceļu drošību, jo nesen noliktavā Latvijā nozagta kokvilnas krava.
Pagājušajā nedēļā Kazahstānas uzņēmuma “BRIG” juridiskais direktors Marats Dubajevs nāca klajā ar pārmetumiem, ka Latvijas muita nepamatoti četrus mēnešus aizturējusi alkoholisko dzērienu kravu. Pat ja ir bijis pamats kādām šaubām, tomēr četri mēneši biznesam ir ilgs laiks. “Diemžēl valsts augstāko amatpersonu mērķtiecīgais darbs stiprināt ekonomiskās saites ar Centrālāzijas valstīm, tajā skaitā stiprināt Latvijas un Kazahstānas divpusējās attiecības, var izrādīties veltīgs,” secina Dubajevs un gatavojas no firmas loģistikas shēmas izslēgt Latviju.
