Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. novembris, 2016
Drukāt

Labi prot iekalt, kapitulē nestandarta situācijās, rāda dabaszinātņu eksāmens (7)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pēc dažiem gadiem kādu no centralizētajiem eksāmeniem dabaszinātnēs nāksies kārtot katram vidusskolu absolventam, sola Valsts izglītības satura centrs.

“Rezultāti nebija tik slikti, kā baidījāmies,” tā Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks komentē zināšanas, ko fizikā, ķīmijā un dabaszinībās parādījuši vidusskolu absolventi, šopavasar kārtojot tā sauktos piloteksāmenus šajos mācību priekšmetos.

Šāds VISC secinājums gan pārsteidz, jo samērā labus rezultātus skolēni sasnieguši vien eksāmena pirmajā daļā, kurā pārbaudītas pamatprasmes un pamatzināšanas. Savukārt otrajā daļā, kur pārbaudīja, kā skolēni prot lietot fizikas un ķīmijas zināšanas dažādās situācijās un kā viņi apguvuši pētnieciskās prasmes, rezultāti ir daudz sliktāki. Dati liecina, ka, piemēram, ķīmijas eksāmena pirmajā daļā skolēni sasnieguši pat 75,7 procentus no maksimālā vērtējuma, bet otrajā daļā – vairs tikai 40,1 procentu.

Piemēram, kad skolēniem uzdots uzdevums par jonu apmaiņu pirmajā eksāmena daļā, pareizi atbildējuši 40 procenti eksaminējamo. Otrajā daļā, kur zināšanas par šo pašu tēmu jau jālieto praktiski, pareizas atbildes sniedza vien 13 procenti skolēnu.

Vidējie skolēnu rezultāti piloteksāmenos liecina, ka vislabāk skolu absolventiem veicies dabaszinībās, kur skolēni ieguva 47,45 procentus no iespējamā maksimālā vērtējuma. Līdzīgi veicās ķīmijā, kur skolēni vidēji ieguva 47,2 procentus. Bet krietni zemāki rezultāti sasniegti fizikā – 34,8 procenti. Fizikas un dabaszinību piloteksāmenos skolēniem otrajā eksāmena daļā arī veicās daudz sliktāk, tomēr vērtējumu atšķirības nav tik lielas.

Māk “iezaurēt”

VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte atzīst: diemžēl piloteksāmeni parādījuši, ka skolēni samērā labi tiek galā ar tiem uzdevumiem, kur nepieciešamas “iezaurētas, iekaltas zināšanas”. Savukārt, ja zināšanas jālieto nestandarta situācijās un lietā jāliek arī loģika, lielākā daļa skolu absolventu kapitulē.

“Ja cilvēks māk tikai iegaumēt un atkārtot, ar to dzīvei un cerīgai nākotnei nepietiks,” piebilst G. Catlaks. Piloteksāmenu rezultāti nav labi, taču varējis būt vēl sliktāk. Tā kā skolēnu zināšanas ļoti lielā mērā saistītas ar mācību saturu un metodēm, zināšanām vajadzētu uzlaboties pēc jaunā mācību satura ieviešanas.

I. Kamarūte norāda: dati, kas gūti, analizējot pilot­eksāmenu rezultātus, lielā mērā saskan ar to, kādas spējas un prasmes skolēni parāda diagnosticējošos darbos un arī starptautiskajā skolēnu sasniegumu mērījumā.

Jāpiebilst: ja skola bija pieteikusies kādam no piloteksāmeniem, to kārtoja visi kādas izlaiduma klases skolēni. Tikmēr centralizēto eksāmenu ķīmijā un fizikā kārto tikai tie skolēni, kuri paši to izvēlējušies. Tas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc centralizētā ķīmijas un fizikas eksāmenā rezultāti ir labāki: attiecīgi 61,5 un 41,9 procenti.

Piloteksāmenu un centralizēto eksāmenu saturs fizikā un ķīmijā ir atšķirīgs.

Viens no iemesliem, kāpēc rezultāti fizikā – gan piloteksāmenā, gan centralizētajā eksāmenā – ir krietni vājāki nekā ķīmijā, ir šo mācību priekšmetu struktūra. Proti, jaunās ķīmijas tēmas ir saistītas ar jau apgūto un skolēniem vienmēr nākas atsvaidzināt zināšanas. Savukārt fizikas mācību priekšmets sadalīts blokos un skolēniem nav jāatkārto vecās tēmas. Tā kā pirms pārbaudījumiem nav laika atkārtot veco vielu, skolēniem fizikas eksāmenos klājas grūtāk.

Skolotāji pretojas

Šajā mācību gadā notiks jau otrais piloteksāmens fizikā, ķīmijā un dabaszinībās. Tas plānots 12. aprīlī. Pērn mācību priekšmetu, kurā kārtot piloteksāmenu, izvēlējās skola, bet skolēnam nekādas teikšanas nebija. Šajā mācību gadā VISC vēlas, lai skolēni paši lemj, kuru piloteksāmenu kārtot. G. Catlaks skaidro: ja skolu absolventi paši izvēlēsies, tad arī rezultāti varētu būt citādi, jo, visticamāk, jaunieši vēlēsies pārbaudīt zināšanas tieši tajā eksaktajā mācību priekšmetā, kas vislabāk padodas. Viņš gan norāda: VISC nevar ietekmēt katras skolas rīcību, tāpēc nevar garantēt, ka visi skolēni tiešām varēs brīvi izvēlēties, kuru piloteksāmenu kārtot.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā arī šajā skolēni varēs izlemt, vai ierakstīt piloteksāmena rezultātu vidusskolas diploma pielikumā.

Taču līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu VISC plāno ieviest arī obligātu dabaszinību eksāmenu. Taču skolēni varēs paši izvēlēties, vai kārtot eksāmenu ķīmijā, fizikā vai dabaszinībās. Plānots, ka obligātais centralizētais eksāmens dabaszinībās varētu tikt ieviests no 2020./2021. mācību gada.

Tiesa, iebildumus pret obligātu eksāmenu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vakar pauda gan skolu, gan augstskolu pārstāvji. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra prognozēja: ja eksāmens būs obligāts, tā līmenis strauji kritīsies, kā jau noticis ar matemātikas eksāmenu. Tagad augstskolas zina: ja vidusskolas absolvents nokārtojis, piemēram, ķīmijas eksāmenu, tad viņš tiešām šo priekšmetu pārzina. Ja eksāmens kļūs vieglāks, augstskolām šāda pārliecība zudīs. Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Ludmila Belogrudova uzskata: ja būs obligāts eksāmens, tad skolotāji daudz laika patērēs, lai pēc iespējas vairāk skolēnu “sasniegtu pieklājīgu līmeni”, bet laika darbam ar tiešām talantīgiem skolēniem vairs neatliks.

Tikmēr Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis Ilmārs Osmanis pauda viedokli, ka tikai obligāta eksāmena ieviešana liks skolu direktoriem nopietni attiekties pret eksakto mācību priekšmetu apguvi: “Manam dēlam ne tajā sliktākajā Rīgas skolā bija tā, ka fizikas skolotājs vienā no vidusskolas klasēm parādījās tikai oktobrī, bet jau pēc mēneša pazuda. Pēc tam fizikas nebija līdz pat pavasarim. Un visi laimīgi, jo eksāmens nav jāliek. Man nav pārliecības, ka citās skolās fiziku māca.”

Savukārt deputāti pieļāva iespēju, ka nākotnē centralizētie eksāmeni varētu būt nevis 12. klasē, bet agrāk, lai pēdējā vidusskolas gadā skolēni varētu veltīt vairāk laika tiem mācību priekšmetiem, kas būs nepieciešami nākotnes studijās.

20161123213435_4255

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ko var prasīt no skolēna? N-tos gadus neprasīja, vāji mācīja un tagad re piloteksāmens. Jāprasa tiem, kas atcēla pārbaudes darbus; tiem, kas nesadzirdēja augstskolu kliegto – zināšanas nav. Un “savējām uzticības personām” tas ir bez attiecīgās izglītības, ļāva mācīt fiziku, bioloģiju un ķīmiju skolniekiem. Ko tur sauks fizikas skolotāju uz ceturtdaļslodzi, gan kāds cits uz vietas to iemācīs(no grāmatas izlasīs).

    • Tu labak pajauta augstskolam, kapec tas nemaz neprasa fizikas atzimes, pat ar fiziku saistitas specialitates? Nemaz nerunajot par to, ka preti nem jebkuru, pat to, kas knapi nokartojis eksamenus

      • Iestājoties nav prasību par minimālajām nepieciešamajām zināšanām Atbildēt

        Nauda seko studentam. Jo vairāk studentu uzņemts, jo vairāk naudas no valsts budžeta ienāk augstskolas kontā. Tāpēc augstskolas uzņem arī galīgi stulbus jauniešus – ir students, ir nauda. Kvalitāte nav svarīga.

  2. Nācija lēnām deģenerējas. Tāpēc nav ne inovāciju, ne īpašu zinātnisku sasniegumu.

  3. Tā piespiedu skolas apmeklēšana padara IZGLĪTĪBU par pornogrāfiju.
    Tiem, kuri grib mācīties , sekmīgi traucē negribētāji un
    nemācīti paliek abi.
    Lai uz sienām rakstītu(pazītu visus alfabēta burtus) pietiek ar
    divām klasēm un pēc tam nelaist skolai ne tuvumā !!!

  4. KAAPEEC ZEM INDULA RONA ZINJAS “KOMENTEESHANA IR ATSLEEGTA”??? Bail no suuraas realitaates???

Draugiem Facebook Twitter Google+