Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. decembris, 2014
Drukāt

Virzīs grozījumus ātro kredītu izsniegšanas ierobežošanai

Foto-ShuterstockFoto-Shuterstock

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē otrdien atbalstīja ātro kredītu ierobežojošo likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai 12.Saeimā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.

Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs, komisijā izcēlās asas diskusijas starp likuma virzītājiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane deputātiem atzīmēja, ka šā gada pirmajā pusgadā ievērojami samazinājies nebanku kredītdevēju izsniegto kredītu apmērs, kas atstājis iespaidu uz nozari kopumā. Pēc Fromanes teiktā, tas saistīs ar jau iepriekš veiktajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka stingrāk izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju.

Fromane likuma izstrādātājiem – Ekonomikas ministrijai (EM) – pārmeta arī savstarpējā dialoga trūkumu ar nozari, norādot, ka ministrija neuzklausa iesaistītās puses.

Tāpat viņa atzīmēja, ka šobrīd sagatavotā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma sagatavotā redakcija ir neizprotama un to viegli pārprast. Tam piekrita arī vairāki komisijas deputāti un Saeimas Juridiskā biroja pārstāve, kura aicināja veikt likumprojektā redakcionāla rakstura labojumus.

Pret likuma virzīšanu 12.Saeimā iebilda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Savukārt Patērētāju tiesību un aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa atzīmēja, ka ar likuma grozījumiem tā izstrādātāji vēlas ierobežot distances kreditēšanas jeb ātro kredītu dārdzību. Viņa atzina, ka likumprojektā, iespējams, nepieciešamas redakcionālas izmaiņas, vienlaikus paužot pārliecību, ka likums nav tas, kas kredītņēmējiem radīs neizpratni par to, cik liela summa jāatdod gadījumā, ja nokavēts kredīta atdošanas termiņš. “Cilvēki arī nesapratīs, kas viņiem jāatdod, ja [ātrā kredīta] līgums viņam tiks iedots uz 14 lapām,” teica Vītoliņa.

Likuma izstrādātāja – EM – pārstāvji komisijas deputātiem uzsvēra, ka galvenais iemesls, kādēļ nepieciešamas likuma izmaiņas, ir saistīts ar to, ka aizvien pieaug to ātro kredītu apmērs, kurus nevar laikā atdot.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka norādīja, ka likuma grozījumu ietekme būs redzama tikai nākamā gada beigās. “Redzot statistiku un uzklausot visu pušu viedokļus, deputātus šodien bažīgus darīja apjomīgais kavēto kredītu atmaksu skaits, kas ir 37% no kredītportfeļa un kasnozīmē, ka daudziem patērētājiem ir problēmas ar šādu aizņēmumu atdošanu. Turklāt patlaban 49% no visām kredītu saistībām tiek pagarinātas. Savukārt Nebanku kredītdevēju asociācijas informācija, ka nozares apgrozījums sarucis par vairāk nekā 20% lika apsvērt, vai tālāki ierobežojumi nepadarīs nozari konkurētnespējīgu un ātrie kredīti kā produkts neizzudīs pavisam, kas vismaz formāli nav grozījumu mērķis. Jāpiezīmē, ka šogad stājās spēkā iepriekšējie šī likuma grozījumi, kas paredzēja nopietnu kredītņēmēju maksātspējas izvērtējumu. Šo likuma grozījumu ietekme uz situāciju ātro kredītu jomā gan būs redzama tikai nākamā gada beigās,” teica Līdaka.

Komisijas deputāti tomēr atbalstīja likumprojekta virzīšanu 12.Saeimā, aicinot Ekonomikas ministriju veikt grozījumus likumprojekta redakcijā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem likumā komisija noteica līdz nākamā gada 10.februārim.

11.Saeima attiecīgos grozījumus likumā izskatīšanai komisijās nodeva pērn decembrī, bet šogad jūnijā tos atbalstīja pirmajā lasījumā. Tos sagatavojusi EM toreizējā ekonomikas ministrs Daniela Pavļuta vadībā.

EM rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Šāds nosacījums samazinātu parādnieku skaitu, nodrošinātu kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinātu patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzēts, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazinātos kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būtu vieglāk nokārtot saistības pret kreditoru, pieaugtu atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.

Tāpat EM piedāvā noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. 18% procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05% apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.

Tāpat rosināts likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz plkst.7, kas novērstu bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. “Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi – informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šāda prakse tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Somijā,” norādīja ministrijā.

Vienlaikus EM rosina likumprojektā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šāds priekšlikums palielinātu patērētāja iespējas kredītu atmaksāt līgumā noteiktajā termiņā.

Lai grozījumi stāstos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā trijos lasījumos.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+