“Visagino atomine elektrine”: Visaginas AES ir labs un ienesīgs bizness 0
Izvērtējot iespējamos ieņēmumus pēc tam, kad tiks atmaksāti Visaginas atomelektrostacijai (AES) ņemtie kredīti, var secināt, ka tas ir labs un ienesīgs bizness, uzsvēra projekta sagatavošanas kompānijas “Visagino atomine elektrine” ģenerāldirektors Rimants Vaitkus, kurš aprīļa beigās Rīgā piedalījās konferencē Latvijas uzņēmējiem par iespējām piedalīties “Hitachi” iepirkumos un Visaginas projektā.
Viņš piebilda, ka šāda tipa ražotnes ir kā vista, kas dēj zelta olas.
Vaitkus norādīja, ka iegūs arī valstis, jo, pēc aprēķiniem, 60 AES darbības gadu laikā uzņēmumi ienākuma nodoklī samaksās 4,5 miljardus eiro (3,15 miljardus latu).
Raksturojot elektrības tirdzniecības modeli, viņš stāstīja, ka tiks izveidota kompānija, kuras īpašnieki būs visas iesaistītās puses. Kompānija ražos elektrību un strādās ar nulles peļņu jeb bez peļņas. Akcionāri iegūs elektrību no ražotnes par ražošanas izmaksām un pēc tam varēs darīt ar elektrību, ko vēlas – varēs izmantot to savām vajadzībām vai pārdot tirgū. Visiem akcionāriem būs it kā sava elektrība, lai gan tā būs saražota Lietuvā.
Aprēķini, kas balstās uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, liecina, ka bez kapitāla izmaksām ražošanas cena var būt līdz trīs eiro centiem (2,1 santīmam) par kilovatstundu.
“Mērķis ir uz šo cenu virzīties, jo tehnoloģijas kļūst arvien labākas. Pārdošanas cenu savai elektrībai noteiks katrs akcionārs pats. Veidojam biznesa modeli tā, lai cena būtu konkurētspējīga tirgū,” norādīja Vaitkus.
Pie AES izpētes Lietuvā darbs politiskajā līmenī sākās 2006.gadā, kad Traķos kopā pulcējās visi Baltijas valstu premjeri. Sākotnēji projektā plānoja iesaistīties arī Polija, taču tā nesen paziņoja par savas darbības apturēšanu. Pagājušajā gadā Lietuva par stratēģisko investoru izraudzījās Japānas kompāniju “Hitachi Ltd” kopā ar “Hitachi GE Nuclear Energy”.
Patlaban turpinās “Hitachi” un “Visagino atomine elektrine”, kā arī reģionālo partneru sarunas par projekta nosacījumiem. 30.martā tika parafēts Koncesijas līgums, taču tā detaļas netiek atklātas.
Pašreizējā informācija liecina, ka AS “Latvenergo” varētu iegūt 20% daļu projektā, attiecīgi ieguldījumam sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva – 38%, bet stratēģiskais investors “Hitachi” – 20%.
Paredzēts, ka būvdarbi varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.
