Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. novembris, 2015
Drukāt

Aldis Upmalis: Studentu korporāciju gājiens 18. novembrī – labs piemērs īstai tradīcijai (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Studentu korporāciju tradicionālais gājiens uz Rīgas Brāļu kapiem.

Ja kādam Latvijas valsts svētku dienā, 18. novembrī, tā paagrāk ir gadījies būt Brīvības ielā Rīgas centrā, tad, ļoti iespējams, viņš būs bijis liecinieks ļoti eksotiskam skatam. Pa pilsētas galveno ielu plašā straumē zem plīvojošiem karogiem un ar rapieriem rokās uz Brāļu kapiem plūst jauni un veci cilvēki visdažādāko krāsu korporāciju cepurēs. Tā šodienas korporanti parāda godu tiem saviem biedriem, kuri savulaik krituši par Latviju.

Šī tradīcija dzimusi tālajā 1919. gada novembrī, kad pēc Bermonta padzīšanas no Rīgas bijušajās kauju vietās rīdzinieki vairākas nedēļas dedzinājuši svecītes, pieminot Brīvības cīņās kritušos. Iededzot liesmiņas Daugavmalā, daudzi pēc tam devās arī uz kapiem. Tāpēc starp šīm vietām bijusi tik dzīva neorganizēta kājāmgājēju kustība, ka brīžiem nācies slēgt satiksmi. Tieši tad studentu korporācijas sāka rīkot gājienus organizēti. Nesen demobilizētajiem studentiem netrūka draugu, cīņu biedru un radu, kuri dusēja Brāļu kapos.

Vēlāk daudzas organizācijas lēma organizēt gājienus uz Brāļu kapiem. Un studentu gājiena organizētāji tad paziņojuši: lai ko darītu pārējie, bet mēs šurp esam nākuši, kad organizēti šurp nenāca neviens, un tāpēc arī šajā dienā mums te jābūt pirmajiem. Tā aizsākusies agro rīta gājienu tradīcija, kurai vēlāk pievienojās arī citas patriotiskas akadēmiskas organizācijas.

Studenti lepojas, ka jau 1918. gada 18. novembrī korporācijas “Selonija” un “Talavija” kopā ar latviešu strēlniekiem uzņēmās Nacionālā teātra apsargāšanu, kur notika Latvijas Republikas proklamēšanas akts. Bet tā paša gada decembrī korporanti izveidojuši vienu no pirmajām karaspēka vienībām jaunās valsts bruņotajos spēkos – “Atsevišķo studentu rotu”. Tā vēlāk iekļāvās jaunizveidotajā Kalpaka bataljonā. Sešas studentu korporācijas, kuru biedri savulaik veidoja rotas kodolu, vēl tagad glabā rotas karogu. Un viņi arvien zem tā soļo uz Brāļu kapiem kolonnas sākumā.

Kopš 1924. gada šajā pasākumā nekas nav mainījies – nedz maršruts, nedz laiks, nedz gājiena kārtība, nedz tas, ka dalība tajā ir brīvprātīga. Pulcēšanās notiek pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19. Un tieši astoņos gājiens sāk kustību pa Brīvības, Cēsu, Mēness, Miera, Kluso, Gaujas un Aizsaules ielu uz Brāļu kapiem. Lai tur pie mūžīgās uguns noturētu piemiņas brīdi.

Pasākumu organizē jaunieši, kuri vēl studijas nav beiguši. Bet tajā par godu piedalīties uzskata arī viņu gados vecākie biedri. Tomēr šeit nekad neizceļas domstarpības vai pārpratumi. Gājiena kārtību jau pirms gadiem noteikuši tā aizsācēji – studenti, Brīvības cīņu dalībnieki. Kolonnā katrai studentu korporācijai, katrai studenšu korporācijai un katrai citai akadēmiskai organizācijai ir sava vēsturiski noteikta vieta. Tāpēc nekad nav bijis organizatorisku neskaidrību. Tas ir labs piemērs tam, kādai jābūt īstai tradīcijai. Atliek novēlēt tai vēl ilgu mūžu, kā arī visiem šā pasākuma dalībniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Nav skaidri pateikta, par kurām tradīcijām Upmaļa kungs runā- vai par tām, kuras 1941-1943. gadā korporeļi veica civiliedzīvotāju masveida apšaušanā un to iespējamo turpinājumu?

  2. Jāpiemin, ka korporanti iet klusējot, nekādi skaļi saukļi vai lieka uzmanības pievēršana.

  3. Lai iet, kur acis rāda, ja jau tas nav domāts plašākai publikai! Protams, labs veids kā pacelt savu ego un uzsist biedram pa plecu!

  4. Patīkams raksts. Aldi, Tev arī ilgu mūžu. Tāpat visiem korporantiem ilgu mūžu. Prozīt. Prozīt. Prozīt.

  5. Pagājušajā gadā redzēju no rīta šo studentu gājienu uz Brīvības ielas – krāšņi un iespaidīgi! Lieliska tradīcija.

  6. riebīgs jautājums Atbildēt

    cik viņiem vēl ir palicis no 1918.gada patriotisma darbos ?

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+