Visapkārt troļļi! Sākusies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa 0
Šonedēļ jau 18. reizi (Latvijā – 17.) risināsies Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa, un šogad lasīšanai bibliotēkās izvēlētas ar troļļu tēmu saistītas grāmatas, informē Ziemeļu Ministru padome.
“Kā trolli piemin, tā trollis ir klā,” – tā vēsta kāds ar 1678. gadu datēts zviedru sakāmvārds. Ja nu tā, tad šonedēļ tiem jābūt visunvisapkārt, jo Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma ir “Troļļi Ziemeļos”.
Troļļi (jodi) pirmo reizi minēti skandināvu mitoloģijas – Edas tekstos jau ap 1220. gadu. Romantisma laikmetā troļļu tēma atdzimst, tā parādās 1884. gadā iznākušajā P. K. Asbjernsena un J. Mū “Norvēģu tautas pasaku” krājumā, kā arī vēlāk Henrika Ibsena darbā “Pērs Gints”.
Šogad lasīšanai bibliotēkās izvēlētas trīs grāmatas, kas atklāj troļļu dažādo raksturu. Pašiem mazākajiem lasītājiem paredzētajā grāmatiņā “Briesmonīšu tracis” sastopam divas troļļiem līdzīgas būtnes – briesmonīšus, kas nevar izlemt, ar ko rotaļāties.
Tūves Jānsones grāmatā “Tētis un jūra”, kas paredzēta sākumskolas lasītājiem, iepazīstam Muminu ģimeni, kas dodas piedzīvojumiem bagātā jūras braucienā. Šogad svinējām Tūves Jānsones simt gadu jubileju, tāpēc īpašs prieks, ka Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā tiek lasīta viņas grāmata.
Zviedru rakstnieka Stefana Spjuta “Stallo” ir viena no mūsdienu Ziemeļvalstu literatūras grāmatām, kurā rakstnieks pievērsies troļļu tēmai. Šajā grāmatā viņš aizraujošā un reālistiskā veidā apvieno ziemeļu – zviedru un sāmu kultūru un troļļu mītus. Grāmata tulkojumos ir iznākusi jau trīspadsmit valstīs, un pēc tās tiek uzņemta arī filma.
Šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas plakāta autors ir Braiens Pilkingtons (1950.), kurš dzimis Anglijā, Liverpūlē, bet jau 38 gadus pastāvīgi dzīvo un strādā Islandē. Braiens Pilkingtons ir slavens mākslinieks, kurš pazīstams kļuva, pateicoties tieši saviem troļlu zīmējumiem.
Vērts atcerēties, ka troļļi parasti dzīvo cilvēkiem grūti pieejamās vietās, un to meklēšana var būt cilvēku dzīvībai pat bīstama. Vairums troļļu sastopami gandrīz katrā Ziemeļvalstu mitoloģijā, bet atsevišķi troļli ir raksturīgi tikai dažām konkrētām vietām. Piemēram, Jotunhaimenā, Norvēģijā kādreiz dzīvojuši milži (jutulen), kas lielās dusmās viens otru apmētājuši ar akmeņiem, un šo cīņu liecības vēl šodien skatāmas pakalnos, kur guļ lieli akmeņi. Dānijā, savukārt, mežos un purvos sastopami dziedoši un dejojoši elfi, bet Bornholmas salā var satikt draudzīgo Krolli Bolli (Krøllebølle). Arī Somijas mežos var satikt trolli (peikko), bet paši pazīstamākie somu troļļi dzīvo Muminu pasaulē.
Mīti par troļļiem turpina dzīvot gan suvenīru izskatā, gan fantāzijas žanra grāmatās un filmās, piemēram, Harija Potera sērija, “Troņu spēles”, kā arī Ziemeļvalstu literatūrā. Arī valodas lietojumā ir sastopamas atsauces uz troļļiem. Cilvēki lieto izteicienu “bagāts kā trollis”, bet, ja kādam neuzticas, to var sūtīt uz Bloksbergu, kas ir atsauce uz senu raganu pulcēšanās vietu. Mūsdienās visvairāk gan ir pazīstami interneta troļļi – personas, kas apzināti provocē citus komentētājus un forumu lietotājus, radītu apjukumu ar saviem naidīgiem izteikumiem.
Ziemeļu bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.
