Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Visas ķermeņa saslimšanas… galvā?

angry2

Ir dzirdēts, ka visas ķermeņa saslimšanas sākas galvā? Tātad – no sliktām domām… Jā, arī tā!

 

Ļaušanās emocijām

Ne vienmēr ķermeņa diskomforts izskaidrojams ar kādu fizisku traucējumu. Tu mokies ar reālām slimības pazīmēm, taču organismā nav nekādu izmaiņu vai tās ir tik minimālas, ka nevar radīt sekas, kādas izjūti. Tāpēc citi no malas ir pārliecināti, ka tu tikai izliecies.

Katrs būs ievērojis, ka ikviena vētraina emociju izpausme ietekmē ķermeņa stāvokli: spēcīgās bailēs sirds sažņaudzas un stipri sitas, milzīgā priekā lūpās sāk rotāties priecīgs smaids, dziļās bēdās krūtīs uzreiz rodas smaguma izjūta…

 

Jau labi sen ir zināms filozofisks secinājums, ka visas slimības sākas no nerviem, kas patiesībā nozīmē, ka tās rodas no psihiskām problēmām. Savukārt psihiskā veselība ir cilvēka fiziskās veselības aizsargfaktors.

 

Gadās, ka cilvēks it kā sev aizliedz izrādīt emocijas. Piemēram, ir notikusi kāda nelaime, bet viņš sakož zobus un smaida, it kā nekas nebūtu noticis. Taču patiesībā – tikai neizrāda to. Diemžēl skumjas, kas it kā apspiestas, ir palikušas, taču – ieslodzītas. Ja emocijas ir bloķētas, tās pastāvīgi izraisa muskuļu spazmas, asinsrites traucējumus un ar laiku var pāraugt pat infarktā.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, asociētā profesore Gunta Ancāne uzsver, ka ekonomiskā krīze, kurā joprojām ir liela daļa Latvijas sabiedrības, ir vērtējama arī kā emocionālā krīze, kuras nerisināšanas sekas var būt daudz tālejošākas un daudzslāņainākas par ekonomiskajiem rādītājiem. Tā prasa papildu veselības resursus, lai nekristu izmisumā, depresijā, nolemtības izjūtā un lai nesaslimtu ar psihisku vai fizisku kaiti, kā arī, lai spētu adaptēties jaunajos apstākļos.

Jau labi sen ir zināms filozofisks secinājums, ka visas slimības sākas no nerviem, kas patiesībā nozīmē, ka tās rodas no psihiskām problēmām. Savukārt psihiskā veselība ir cilvēka fiziskās veselības aizsargfaktors. Emocionāli stabils un līdzsvarots cilvēks, kuram ir laba savas identitātes izjūta, ar fiziskām slimībām slimo retāk.

 

Divi vienā

Ne tikai fiziskas slimības, bet arī emocionālus un uzvedības traucējumus var izraisīt jūtas, īpaši – neapzinātās. Tieši emocionālas problēmas bieži ir riska uzvedības (smēķēšana, alkohols, izēšanās, azartspēles) un attiecību sarežģījumu iemesls gan darbā, gan mājās. Šīs problēmas atrisinot, uzlabojas veselība un pašsajūta.

 

Psihosomatiskā – gara un ķermeņa – ārstēšanas pieeja ir efektīva daudzu slimību un sindromu likvidēšanā, tostarp kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu slimību, galvas un muguras sāpju, migrēnas, ādas slimību, bronhiālās astmas un alerģiju, cukura diabēta un citos gadījumos.

 

Tāpēc psihosomatiskā – gara un ķermeņa – ārstēšanas pieeja ir efektīva daudzu slimību un sindromu likvidēšanā, tostarp kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu slimību, galvas un muguras sāpju, migrēnas, ādas slimību, bronhiālās astmas un alerģiju, cukura diabēta un citos gadījumos. Psihosomatiskā pieeja balstās uz līdzsvara principu, uz koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmību.

Šī medicīnas nozare īpaši pievēršas cilvēka emocionālajam stāvoklim un tajā noritošajiem procesiem, caur kuriem tiešā veidā centrālā nervu sistēma regulē iekšējo orgānu darbību, tātad nosaka ķermeņa veselības stāvokli.

 

Ārstē ar runāšanu

Mūsdienās ikvienam ārstam ir svarīgi izprast dažādu psihosomatisko simptomu veidošanās iemeslus un attīstības gaitu, jo laiks, kurā dzīvojam, ir stresu, depresiju, krīžu un pārdzīvojumu pilns. Nereti tieši emocionālais faktors ir ķermeniskās saslimšanas iemesls.

Ja veikti medicīniskie izmeklējumi, taču slimības iemesls tā arī nav atrasts, ir vērts apmeklēt psihoterapeitu. Vēl jo vairāk tas nepieciešams, ja ir bijis spēcīgs emocionāls satricinājums. Arī tad, ja psiholoģiskā pašsajūta ir laba, konsultācija nepieciešama fiziskā stāvokļa dēļ. Ārsts palīdz noskaidrot, vai patiešām emocionālais stāvoklis neietekmē fizisko veselību, vai neapzināti tas tomēr notiek, tikai pats to nejūt.

Labi, ja psihoterapeits pateiks, ka viss kārtībā! Bet, ja izrādīsies, ka ir problēmas, var izdarīt izvēli – ārstēt tikai miesu vai padomāt arī par garu? Tā apzināti var novērst psiholoģisko diskomfortu.

Psihoterapijas mērķis ir psihiski vesels cilvēks. Tas nozīmē atrast emocionālo iemeslu, kas apturējis cilvēka izaugsmi un attīstību, radījis simptomu, veicinot cēloni vai šķērsli, kas neļauj sasniegt dzīves mērķus. Terapijas uzdevums ir palīdzēt šo šķērsli pārvarēt.

Vissvarīgākais psihoterapeita darba instruments ir ārstējošas jeb terapeitiskas attiecības, kas no malas izskatās kā saruna. Ar tās palīdzību nonāk līdz diagnozei un tad uzsāk veiksmīgu ārstēšanu.

Psihoterapeits palīdz depresijas, stresa, izdegšanas, garastāvokļa un somatisku (ķermenisku) traucējumu gadījumos, kā arī iemāca pazīt psihosomatiskas problēmas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+