Teju 100 000 vērtā skolu karte nu pieejama visiem interesentiem 8

Cik skolēnu mācās katrā Latvijas skolā, cik bērnu ir katrā klasē, kā viņi kārto eksāmenus, cik daudz iedzīvotāju dzīvo un dzīvos katras skolas tuvumā?

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Atbildes uz šiem jautājumiem nu var rast katrs interesents. Ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā izstrādātā karte nu ievietota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļa vietnē https://izm.kartes.lv/. Kopš pērnā gada nogales tapinātā karte būs IZM “ierocis” sarunās ar pašvaldībām par nepieciešamību sakārtot skolu tīklu (lasi – samazināt vidusskolu skaitu).

Sarunas ar vietējām varām IZM sola sākt rudenī. Jau tagad katrs interesents var izpētīt, kurās pašvaldībās tad ir tās tukšākās vidusskolas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunā karte ļauj redzēt arī citus skolu darba kvalitatīvos rādītājus, ne tikai vidusskolas centralizēto eksāmenu datus. Karte parāda, kā katrā skolā eksāmenus kārtojuši pamatskolas absolventi, cik daudz skolās ir otrgadnieku, kāda ir skolēnu un skolotāju proporcija, kāda ir pedagogu noslodze, kādas algas katrā skolā vidēji saņem pedagogi. Piemēram, karte ļauj redzēt, ka arī dažās lauku pašvaldībās pedagogi pelna gluži labi. Tā Priekuļu vidusskolā atalgojums ir 920 eiro. Kartē redzama skolotāju vidējā alga, neņemot vērā pašvaldību piemaksas un veikto iespējamo mērķdotācijas pārdali. Tātad faktiski karte rāda, cik skolotājiem būtu jāpelna, ja pašvaldības nepārdalītu naudu par labu mazajām skolām to finansējumu, ko skolotāju algām piešķir valsts.

Savukārt, runājot par citiem skolu darba kvalitātes rādītājiem, J. Turlajs norādīja, ka karte ļauj secināt: katrā lielajā pašvaldībā ir gan labas, gan ne tik spēcīgas skolas.

Tiem, kas vēlas izpētīt kartes piedāvātos datus, jāņem vērā, ka dati tajā ir nedaudz novecojuši. Proti, skolēnu skaits ir tāds, kāds tas bija 2016. gada 1. septembrī, jo jaunāku datu pētniekiem nav. Tāpat kartē norādītie centralizēto eksāmenu rezultāti ir no pagājušā, nevis šā gada. Svaigākos datus neesot iespējams tik ātri kartē ievietot. J. Turlajs arī norādīja, ka pamatskolu eksāmenu darbi netiek laboti centralizēti. Tāpēc to rezultāti nav tik uzticams datu avots kā vidusskolas centralizētie eksāmeni. Drīzumā gan arī vismaz divus pamatskolas absolvēšanas eksāmenus varētu labot centralizēti un to rezultāti būtu obligāti jāņem vērā, uzņemot skolēnus vidusskolās.

Jāpiebilst, ka pētnieki gan ir izpētījuši, kur deklarēti katras skolas skolēni, taču šie dati būs pieejami tikai autorizētajiem kartes lietotājiem – amatpersonām, kas pašvaldībās atbild par izglītības jomu, kā arī attiecīgo skolu direktoriem.

Demogrāfs Ilmārs Mežs izstrādājis arī demogrāfiskās prognozes katrai pašvaldībai, kas palīdzēs saprast, cik skolēnu varētu būt katrā pilsētā un novadā 2030. gadā.

Reklāma
Reklāma

Pētnieki pētījuši arī to, kāda sporta infrastruktūra pieejama pie katras skolas. Nācies secināt, ka, ceļot jaunas sporta būves, nav ņemti vērā demogrāfiskie dati. Tāpēc sanācis tā, ka baseins tapis Koknesē, kaut netālajā Aizkrauklē iedzīvotāju ir trīs reizes vairāk. Vai Latgales pusē moderna sporta halle uzcelta Maltā, kaut netālajos Viļānos skolēnu ir vairāk, līdz ar to arī šādu būvi varētu izmantot vairāk jauniešu.

Uz kartes “uzlikta” arī ceļu infrastruktūra, kas ļauj spriest, cik ilgā laikā no katras apdzīvotās vietas var nokļūt līdz dažādām skolām. J. Turlajs secinājis, ka samērā tuvu – aptuveni pusstundas brauciena attālumā – ir pat trīs pustukšas vidusskolas. Piemēram, tika minētas Neretas, Aknīstes un Viesītes vidusskolas. Ja attiecīgās pašvaldības spētu vienoties, ka tām visām kopā vajag tikai vienu vidusskolu, tā būtu spēcīga, bet pašreiz vidusskolas klasēs tajās ir attiecīgi 45, 52 un atkal 45 skolēni. J. Turlajs gan neslēpj: ja kaut kur slēdz vidusskolas klases, skolēni aiziet nevis uz nākamo tuvāko vidusskolu, bet gan uz tuvāko lielo pilsētu.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure stāsta, ka, piemēram, Alūksnē skolu tīkla reformēšanas laikā, pagastu iedzīvotāji teikuši, ka novada centrā Alūksnē viņu bērni gan nemācīsies. Taču prātīgi darījis pašvaldības vadītājs, kas vedis skolēnus un viņu vecākus ekskursijā uz Alūksni. Ģimenes redzējušas, cik ilgi jābrauc uz Alūksnes skolām, kādas tās ir, un attieksme mainījusies. I. Dundure atzīst: arī pašvaldībām skolu tīkla plānošanai izveidotais rīks būs ļoti noderīgs. Tomēr padomniece norāda: svarīgi saprast, kāds ir ceļu stāvoklis ziemā, rudenī, pavasarī. Šajos gadalaikos, iespējams, attiecīgie ceļa gabali jābrauc ilgāk.