Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. augusts, 2012
Drukāt

Visatļautība un agresivitāte

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Dzirdēju, ka agresīvus skolēnus no skolas tagad uz laiku izslēgšot. Esmu pensionēta skolotāja, zinu, ka katrā klasē ir vismaz viens vai divi tādi, ar kuriem neviens netiek galā. Neticu, ka izslēgšana būs risinājums. Tad jau drīzāk vajadzētu noskaidrot, kāpēc bērni tādi ir, un cīnīties ar šiem cēloņiem.

Manuprāt, visatļautība ir vislielākā problēma ģimenēs un skolās, jo šodienas bērni vienkārši vairs nesaprot, ko nozīmē “nedrīkst”… Ja iespējams, gribētu dzirdēt ministra viedokli par agresivitāti un visatļautību. M. Makarova Rīgā

 

Izglītības un zinātnes ministrija ierosinājusi noteikt izglītības apguvi ģimenē uz laiku tiem skolēniem, kuri ar savu rīcību apdraud citu bērnu, savu un arī pedagogu veselību un pat dzīvību. Šāda rīcība būtu pieļaujama ārkārtas situācijās, kad pedagogi un citi speciālisti ir izmēģinājuši dažādas pieejas un risinājumus, taču bez panākumiem.

Nereti bērniem tā izpaužas veselības vai audzināšanas problēmas ģimenē, kuras vecāki diemžēl nevēlas atzīt, un tas ir galvenais cēlonis bīstamajai uzvedībai. Lai gan uz laiku skolēns neapmeklēs savu mācību iestādi, tas vēl nenozīmē, ka par viņu neviens vairs neliksies ne zinis. Skola palīdzēs meklēt risinājumus, piesaistot mediķus, sociālo dienestu un arī bērna vecākus, jo lielākoties situācijas īpaši apgrūtina vecāku noraidoša attieksme.

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē, ka Latvijā jau ir bijuši gadījumi, kad izglītības iestādei nācies uz laiku pārtraukt vardarbīga skolēna izglītošanu.

 

Ja skolēna bīstamo uzvedību konstatēs pirmo reizi, izglītības iestādes vadītājs rakstiski par to brīdinās vecākus un ziņos par turpmāko rīcību, ja šādi gadījumi atkārtosies. Par to informāciju saņems arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.

 

Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar savu rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi. Par mācībām šajā laikā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā būs noteikta arī kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs viņa sekmes.

Ja tomēr situācija nemainīsies, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, ne ilgāku par diviem mēnešiem, un mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nebūs ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā. Der atgādināt, ka Izglītības likuma 54. pantā ir noteikts, ka skolēnam ir pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka šāds lēmums nodrošināšot netraucētu mācību procesu vairākumam bērnu. Ministrija arī piedāvāšot variantus agresīvo bērnu apmācībai mājās. Tādējādi drīzāk šis esot vērtējams kā pozitīvs un nediskriminējošs risinājums gan skolai, gan bērniem ar būtiskām uzvedības problēmām. IZM primārais uzdevums ir nodrošināt mācību procesu un miermīlīgu, konstruktīvu mācību vidi, bet sociālu problēmu risināšanā jāiesaistās citiem dienestiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+