Visaugstākā līmeņa brīvprātīgais darbs 2
Mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir arī lieliska iespēja vairāk nekā simt Latvijas jauniešiem būt klāt nozīmīgos starptautiskos notikumos: viņi ir brīvprātīgie palīgi prezidentūras pasākumos.
Viens no brīvprātīgajiem, Rīgas Juridiskās augstskolas students Armands Evertkovskis, stāsta: “Prezidentūras norisi vērtēs gan Latvijā, gan ārpus tās. Es negribēju būt cilvēks, kurš prezidentūru vērtē, sēžot mājās uz dīvāna. Gribēju dot arī savu, kaut nelielu, artavu tās rīkošanā.” Topošā matemātiķe statistiķe, Latvijas Universitātes studente Dagnija Strīķe, brīvprātīgā darbam pieteikusies, cerot uz vērtīgu pieredzi. Pirmais prezidentūras posms jau esot pierādījis, ka šī pieredze tāda arī ir. Bet Andis Keslers, kas Biznesa augstskolā “Turība” studē sabiedriskās attiecības, teic: viņu vienmēr interesējis viss, kas ir augstākajā līmenī, un šis nu ir tik augsta līmeņa brīvprātīgais darbs, kāds vien iespējams. “Šī ir vienreizēja iespēja būt tik tuvu prezidentūrai. Prezidentūra katrai ES valstij ir tikai reizi 14 gados, un, kas zina, kur es būšu pēc 14 gadiem,” saka Andis.
Redz Eiropas vienotību
Lielākoties prezidentūras brīvprātīgie darbinieki ir to delegāciju pavadoņi, kas Latvijā ierodas uz pasākumiem: sagaida delegācijas lidostā, pavada uz viesnīcu un pasākumu norises vietu Gaismas pili. Tāpat brīvprātīgie raugās, lai nepārklātos dažādi pasākumi un tikšanās, lai delegāciju pārstāvji pagūtu tur, kur nepieciešams. Andis kā sabiedrisko attiecību students iesaistīts arī prezidentūras mediju centra darbā.
Tiekoties ar ārvalstu delegācijām, jaunieši var arī novērot, kas prezidentūras viesus Rīgā visvairāk interesē. Andis stāsta, ka viņam visbiežāk uzdod jautājumus par Vecrīgu, neiztrūkstoša ir interese par jauno Nacionālās bibliotēkas ēku – Gaismas pili. Dagnija pamanījusi, ka prezidentūras viesi parasti brīnās par ēkas arhitektūru, taču, kad viņiem pastāsta, kas latviešu kultūrā ir Gaismas pils un stikla kalns, atzīst, ka ēka ir dziļi simboliska gan kā Nacionālā bibliotēka, gan ES prezidentūras mājvieta. Armandam pat jautāts, vai Gaismas pils celta tieši par godu prezidentūrai.
Viesi atzinīgi novērtē to, ka bibliotēkas telpas ir gana plašas un lieliski piemērotas prezidentūras norisei.
Kuri bijuši jaukākie brīži līdzšinējā brīvprātīgo darbā? Dagnijai vislabāk patīk sagaidīt prezidentūras viesus. Ir interesanti redzēt, kādi ir cilvēki, par kuriem radies priekšstats tikai pēc viņu CV. “Man visinteresantāk un aizraujošāk šķiet vērot prezidentūras pasākumu organizatorisko pusi,” saka Armands. “Prezidentūra ir noorganizēta ļoti labi, viss notiek minūti minūtē, par ko saņemu ļoti labas atsauksmes no citu valstu pārstāvjiem. Vēl man ļoti patīk tieši pats kontakts ar delegātiem. Ir interesanti aprunāties, saprast, ka viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, ka visiem eiropiešiem ir līdzīgas intereses. Silda sirdi tas, ka esam vienoti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.” Ar vislielāko interesi brīvprātīgie jaunieši gaida Austrumu partnerības samitu, kas Rīgā notiks maijā un būs visaugstākā līmeņa un visplašākais prezidentūras pasākums, kad pulcēsies ES un citu valstu vadītāji.
Pirms prezidentūras sākšanas sabiedrībā bija gana daudz diskusiju par to, vai Latvijai būtu vispār jāuzņemas šis pienākums un kāpēc tas tik dārgi maksā – ap 70 miljoniem eiro. Ko brīvprātīgie jaunieši atbildētu kritiķiem? “Ja esam ES, mums tās procesos jāiesaistās, cik vien iespējams. Iespēja būt prezidējošai valstij veicina Latvijas integrāciju ES. Šā brīža ģeopolitiskajā situācijā jo vairāk integrējamies ES, jo drošāk varam justies,” atbild Armands. “Manuprāt, ES kontekstā arvien retāk izskan dalījums “mēs un viņi”, kad tiek dalītas vecās un jaunās ES valstis. Prezidentūra palīdz mums kļūt par vēl neatņemamāku ES daļu. Prezidentūra ir ne tikai pienākums, bet arī gods,” piebilst Dagnija. Bet kāpēc prezidentūra Latvijai izmaksā vairāk nekā citām līdzšinējām prezidējošām valstīm? Armands atjoko, ka varbūt vajadzēja tērēt vēl vairāk, lai prezidentūra noritētu ar lielāku šiku. Tad nopietni piebilst: tā nu ir, ka labi noorganizēti pasākumi maksā dārgi.
Nedrīkst atslābt
Galvenās prasības, ko prezidentūras sekretariāts izvirzīja brīvprātīgajiem palīgiem, bija teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas, labas organizatoriskās prasmes un saskarsmes iemaņas. Tāpat, atlasot brīvprātīgos, tika ņemta vērā motivācija dalībai praktikantu programmā un sekmes mācībās. Daļa brīvprātīgo runā ne tikai angliski un latviski, bet arī citās ES valstu valodās, piemēram, spāņu un poļu valodā. Jaunieši stāsta, ka nepieciešamas arī komunikācijas prasmes, spēja ātri un kompetenti reaģēt mainīgās un nestandarta situācijās, ātri pielāgoties situācijai, apziņa, ka esi Latvijas vizītkarte. “Nedrīkst atslābt. Pat ja vairākas stundas visi pasākumi rit pēc plāna, vienmēr jābūt gatavam, ka nākamajā minūtē viss var apgriezties kājām gaisā,” teic Armands.
Jaunieši saka: brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes noderēs studijās vai pašizaugsmei.
Armanda starptautisko tiesību un uzņēmējdarbības studijas cieši saistītas ar ES tiesībām, tāpēc viņš uz prezidentūras norisēm raugās caur augstskolā iegūto zinību prizmu. “Prezidentūras diskusiju vērošana man palīdz daudz dziļāk saprast to, ko it kā jau biju sapratis,” Armands piebilst. Dagnijas eksaktās jomas studijās prezidentūrā apgūtais gan nederēs, bet studente norāda, ka dalība prezidentūrā nozīmē kontaktu ar cilvēkiem, kas ir vajadzīgs, lai līdzsvarotu skaitļu pasauli, kas valda studijās.
Prezidentūras sekretariāta pārstāve Lāsma Lapinska piebilst: pirmās pozitīvās atsauksmes par Rīgā piedzīvoto, kas ienākušas no prezidentūras viesiem, bijušas tieši par brīvprātīgo darbu. Viesi bijuši patīkami pārsteigti par jauniešu kompetenci, prasmīgumu un labo un dažādo svešvalodu prasmi.
Fakti
Brīvprātīgo darbam prezidentūras laikā pieteicās ap 300 jauniešu, bet pieņemti 106.
Atlases konkurss notika trīs kārtās. Pirmajā kārtā izvērtēja pretendentu atbilstību kritērijiem. Sekoja telefonintervijas, kurās izvērtēja arī jauniešu motivāciju dalībai programmā. Konkursa 3. kārtā topošie praktikantu programmas dalībnieki tika aicināti uz interviju klātienē.
Visiem praktikantu programmas dalībniekiem tika nodrošinātas Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta organizētas mācības.
