Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. decembris, 2013
Drukāt

Visaugstākie sasniegumi dabaszinātnēs

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Starptautiskais skolēnu novērtēšanas pētījums “PISA” apliecinājis, ka Rīgas ģimnāzijās piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumu līmenis ir krietni augstāks nekā lauku skolās.

Tas arī atklājis, ka Latvijas meitenēm ir labākas sekmes nekā zēniem, kā arī parādījis, ka kaimiņvalsts Igaunijas skolēni ļoti apsteidz Latvijā izglītojamos, kaut arī Latvijas skolēnu sasniegumi tāpat pēdējos gados pieauguši.

Par to “Latvijas Avīzē” jau īsumā rakstījām. Bet, kā tieši noritējis šis pētījums, kurā noskaidroja skolēnu spējas lasītprasmē, dabaszinātnēs un arī matemātikā un vai gūtie secinājumi nākotnē tiks izmantoti izglītības sistēmas uzlabošanai, vaicāju gan pētījuma veicējiem, gan izglītības politikas veidotājiem.

Pētījuma nacionālais vadītājs Latvijā ir profesors Andris Kangro, kurš ilgus gadus vadījis Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, bet tagad ir LU studiju prorektors. Viņš stāsta, ka pētījuma ietvaros gan nav paredzēts noskaidrot skolēnu zināšanu līmeni katrā skolā. Mācību iestādes, kuru skolēni piedalās pētījumā, izrauga īpaša datorprogramma, kas nodrošina reprezentatīvu izvēli, proti, atbilstošu skaitu Rīgas un lauku skolu, ģimnāziju, vidusskolu, profesionālo vidusskolu un pamatskolu. Pētījums notiek ik pa trijiem gadiem, un katru reizi skolas tiek izlozētas no jauna. Tāpēc pētījuma gaitā nevar novērot sasniegumu dinamiku katrā konkrētā skolā. Pēc pētījuma beigām skola saņem aploksni ar rezultātiem. Tad tā var redzēt, kurā vietā pētījumā iekļauto skolu vidū ierindojusies, kurās jomās skolēni bijuši spēcīgāki, kurās mazāk spēcīgi, bet citas skolas sarakstā paslēptas aiz kodiem. Skola neuzzina, kuras mācību iestādes apsteigusi un no kurām atpaliek. Ir valstis, kur skolēnu dalība testā jāsaskaņo ar viņu vecākiem, taču Latvijā likums šādu saskaņošanu neprasa. Skola pati organizē testa norisi, taču testēt skolēnus ierodas pētījuma veicēji.

Testa laikā skolēnam tiek iedota brošūra ar uzdevumiem. To izpildei dotas 90 minūtes laika. Daļa uzdevumu brošūrā ir visiem vienāda, bet daļa atšķiras. Uzdevumi ir atšķirīgi ne tik daudz tāpēc, lai izslēgtu špikošanu, bet lai varētu testēt skolēnu spēju tikt galā ar iespējami plašāku uzdevumu spektru. Turklāt daļa uzdevumu ik pa trim gadiem tiek izmantoti vēlreiz. Tie ir slepeni uzdevumi, kuri pēc pētījuma netiek publiskoti. Taču daļa uzdevumu katrā pētījumā mainās, un tie pēc rezultātu apkopošanas kļūst sabiedrībai pieejami.

Uzdevumi ir dažādu grūtības pakāpju. Kad saņemtas skolēnu atbildes, pētnieki redz, kurus no sešu līmeņu uzdevumiem skolēni spēj atrisināt. Sestā līmeņa uzdevumus matemātikā Latvijā spējuši atrisināt vien 1,5 procenti skolēnu, kamēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD valstīs 3,3 procenti. Ja saskaita kopā skolēnus, kas spēj atrisināt 5. un 6. līmeņa uzdevumus, redzams, ka Latvijā tādu ir ap septiņiem procentiem, kamēr Honkongā – 30 procenti. Vislabākie Latvijas skolēnu sasniegumi ir dabaszinātnēs, bet vissliktākie lasītprasmē – tiek pārbaudīta spēja izprast un analizēt tekstu.

A. Kangro saka: kopš Latvija piedalās šajos pētījumos, jau novērots, ka izcilnieku mums trūkst. Turklāt ne tikai matemātikā, bet arī lasītprasmē un dabaszinātnēs. Tāpat jau iepriekšējos gados bijis redzams, ka Rīgas ģimnāzistiem sasniegumi ir krietni augstāki nekā lauku skolēniem. Pēdējais pētījums nerāda, ka Rīgas ģimnāziju atrāviens būtu palielinājies. Galvaspilsētas ģimnāzistu rezultāti ir vēl labāki nekā iepriekš, taču pieauguši arī lauku skolēnu sasniegumi.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, vērtējot “PISA” rezultātus, gan teic: “Reģionālo un pilsētu skolu konkurētspējā ir jūtama nevienlīdzība, un tas nav pieļaujams. Valstij jānodrošina vienādas iespējas visiem bērniem. Kā esmu jau minējis, skolu tīkla pilnveidē jāievēro princips “jo mazāks bērns, jo tuvāk skola”. Tāpēc sākumskolām visos Latvijas novados jābūt sasniedzamām un pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Savukārt vidējās izglītības posmā, sadarbojoties ar pašvaldībām, jānodrošina stipras reģionālās nozīmes vidusskolas vai ģimnāzijas, kas sniegs vienlīdz kvalitatīvu izglītību visos Latvijas reģionos. Vidusskolām jābūt vienādi labi aprīkotām, tajās jābūt labiem dabaszinību kabinetiem, tajās jāizmanto informācijas tehnoloģijas un citas mūsdienu mācību metodes. Lai stiprinātu reģionālās nozīmes vidusskolas vai ģimnāzijas, nākamajā periodā paredzēts arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.” Skolu tīkla pilnveidē piemērs, viņaprāt, jāņem no kaimiņvalstīm Igaunijas un Somijas. Runājot par to, kāpēc Igaunija ir būtiski apsteigusi Latviju, ministrs norādīja uz krietni lielākām algām, ko saņem Igaunijas skolotāji.

izgltabs

Uzziņa 


Viens no pētījumā iekļautajiem uzdevumiem 
matemātikas kompetenču pārbaudei


Jūs gatavojat salātu mērci. Recepte 100 mililitru (ml) salātu mērces pagatavošanai: salātu eļļa – 60 ml, etiķis – 30 ml, sojas mērce – 10 ml. Cik mililitru (ml) eļļas jums nepieciešams, lai pagatavotu 150 ml šīs salātu mērces.

Pareizā atbilde ir 90 ml.

Latvijā uz šo jautājumu pareizi atbildēja vien 60 procenti skolēnu, Šanhajā (Ķīna) bija visaugstākais rezultāts – 85 procenti pareizu atbilžu, Igaunijā pareizi atbildēja 67 procenti skolēnu, bet Lietuvā – 59 procenti.

Viedoklis 


Kā Igaunijā izdevies panākt tik labus rezultātus?


Gunda Tire, vada “PISA” projektu Igaunijā: “To noteikti ietekmējuši daudzi un dažādi faktori – pamatskolas mācību programmas, mācību metodika, skolu kultūra, sabiedrības attieksme. Igaunijā šis pētījums ir ļoti populārs. Sabiedrībā daudz runā par izglītības jautājumiem. Igauņi ir daudz mācījušies no somiem. To atļauj gan ģeogrāfiskais tuvums, gan valodu līdzība, taču nevar pateikt, ka tieši šis ir iemesls, kāpēc pētījuma rezultāti ir augsti. Skolotāju algas un pētījuma rezultāti droši vien ir kādā mērā saistītas lietas, taču nav garantijas tam, ka, paaugstinoties skolotāju algām, celsies arī rezultāti. Igaunijas skolotāji saņem daudz mazākas algas nekā citu valstu skolotāji. Vidējā skolotāju alga patlaban ir ap 800 eiro pirms nodokļu nomaksas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+