Visbiežāk – krievu valoda 12
Manuprāt, skolās otrajai obligātajai svešvalodai vajadzētu būt ES valodai. Bet kāda ir reālā situācija? Ainārs Roziņš Bauskā
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamentā skaidro, ka Latvijas izglītības sistēmā svešvalodu izvēles ierobežojums noteikts tikai attiecībā uz pirmo svešvalodu. Skolām ir pienākums kā apgūstamo pirmo svešvalodu piedāvāt vienu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, un visbiežāk skolēni mācās angļu valodu. Sākot ar 2014./2015. mācību gadu, uzsākta pakāpeniska pāreja uz pirmās svešvalodas apguvi jau no 1. klases.
Attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli nav noteikti ierobežojumi. Tiek respektēta gan vecāku izvēle, gan arī skolu iespējas nodrošināt nepieciešamos pedagogus. Jāpiebilst, ka vecāku izvēles iespējas bieži vien ir ierobežotas, piemēram, vācu valodas skolotāju trūkuma dēļ vai tāpēc, ka skolām šķiet apgrūtinoši stundu sarakstus sakārtot tā, lai dažādotu otrās svešvalodas piedāvājumu.
Krievu valodu kā otro svešvalodu 2014./2015. mācību gadā apguva 59 330 skolēnu jeb 30 procentu no kopējā skolēnu skaita 1. līdz 12. klasē. Pēdējo septiņu gadu laikā skolēnu skaits, kuri izvēlas apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, samazinājies. Nākamā visvairāk apgūtā otrā svešvaloda ir vācu valoda, pēc tam angļu valoda un franču valoda. No citām svešvalodām populārākās (tās apgūst 100 līdz 200 skolēnu) ir ivrits, lietuviešu, igauņu un spāņu valoda.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsver, ka skolēniem jānodrošina tāda izglītība, kas dotu stabilu pamatu gan tālākai personīgai izaugsmei, gan konkurētspējai darba tirgū un gatavībai mācīties visa mūža garumā. “Katra valoda, ko apgūstam, ir lieliska iespēja gan iepazīt citas tautas kultūras vērtības, gan paver papildu iespējas nodarbinātībai. Šobrīd daudzi darba devēji pieprasa divas svešvalodas – angļu un krievu, lai varētu veiksmīgi strādāt gan Rietumu, gan Austrumu virzienā. Šobrīd arvien vairāk vecāku izrāda interesi, piemēram, par ķīniešu valodas apguvi bērniem. Katras jaunas valodas zināšana padara mūs stiprākus un ļauj pieņemt izsvērtākus lēmumus,” saka ministre.
