Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. septembris, 2013
Drukāt

VISC izvērtē iespēju eksāmenus ķīmijā un fizikā noteikt kā obligātus

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valsts izglītības satura centrs (VISC), atsaucoties uz darba devēja ierosinājumu, izvērtē iespēju vidusskolu absolventiem noteikt kā obligātus eksāmenus ķīmijā un fizikā.

 

Tā kā dažādas vidējās izglītības iestādes īsteno atšķirīgas izglītības pro-grammas, vienlaikus tiek izvērtēta iespēja obligātos eksāmenus veidot diferencētus – divos līmeņos ar dažādām grūtības pakāpēm. Šādi varētu būt ne tikai fizikas un ķīmijas, bet arī matemātikas eksāmeni. Lai nodrošinātu, lai visu vidējo mācību iestāžu absolventiem būtu iespēja stāties augstskolā, vienā un tajā pašā mācību priekšmetā varētu tikt piedāvāti divi eksāmeni – centralizētais eksāmens un citas grūtības pakāpes eksāmens, ko izstrādā VISC, bet vērtē attiecīgās izglītības iestādes skolotāji. Tie, kuri vēlētos stāties augstskolā, kārtotu centralizēto eksāmenu, “Latvijas Avīzei” skaidroja VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis. “Neatkarīgi no izglītojamā izvēlētā eksāmena līmeņa diplomiem par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir jābūt vienādiem, kas dotu tiesības visiem vidējās izglītības ieguvējiem iestāties augstskolā. Iespēju iestāties augstskolā izvēlētajā izglītības programmā joprojām noteiktu augstskolas prasības un izglītojamā izvēle kārtot centralizēto eksāmenu,” teica VISC vadītājs.

Jāņem arī vērā, ka, nosakot obligātu fizikas vai ķīmijas eksāmenu, jebkurā gadījumā tiktu palielināts nepieciešamais valsts pārbaudījumu skaits vidusskolu 
absolventiem.

Ko par obligātajiem un diferencētajiem eksāmeniem saka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)? IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule: “No sistēmiskā viedokļa nebūtu pareizi ieviest diferencētus eksāmenus. Turklāt, ja runa ir tieši par to, ka eksāmeni būtu jāatvieglo profesionālo vidusskolu absolventiem, tad jāatgādina, ka darba devēji, gluži pretēji, vēlas, lai šo vidusskolu absolventi gūtu labākas zināšanas nekā patlaban. Tātad prasības būtu jāceļ, nevis jāpazemina. Sadalīt vidusskolu absolventus un daļai ļaut kārtot vienkāršāku eksāmenu no pirmā acu uzmetiena varbūt ir labs un vienkāršs risinājums, taču jādomā par sekām.” Viņa uzskata: ja ir vienots vidējās izglītības standarts, arī diplomiem jābūt vienādiem. Tātad arī eksāmeniem nevajadzētu būt dažādiem.

E. Papule pastāstīja, ka ministrijā tiek veidota darba grupa par matemātikas un dabaszinību mācību satura aktualizāciju, jo notiek diskusijas gan ar darba devējiem, gan augstskolām, kā arī skolām un skolēniem par to, kas tad būtu jāmaina šo mācību priekšmetu saturā un pasniegšanā.

Domājot par izmaiņām mācību saturā, tiks lemts arī par to, kā būtu pareizāk pārbaudīt skolēnu zināšanas šajos mācību priekšmetos ne tikai pabeidzot vidusskolu, bet arī 6. un 9. klasē. Gaidāmas diskusijas arī par centralizēto eksāmenu kvalitāti un skaitu, kā arī par to, vai augstskolām jārīko iestājpārbaudījumi.

Augusta beigās par nepieciešamību ieviest obligātus centralizētos eksāmenus arī fizikā un ķīmijā paziņoja Tautsaimniecības padome, kā arī Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvji. Kameras pārstāvis un biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis biznesa portālam “Nozare.lv” izteicies, ka bez fizikas un ķīmijas apguves skolēni nevar iegūt Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamās prasmes.

Par to, vai vajag eksāmenus ķīmijā un fizikā, pirms mācību gada sākuma sprieda arī matemātikas un dabaszinātņu konferencē. Inese Purmale, Valmieras Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja, teica, ka pret obligāto eksāmenu fizikā viņai ir divējādas izjūtas. Pati beigusi skolu laikā, kad tāds bija jākārto, tātad skaidrs, ka ir iespējams visiem skolēniem kārtot eksāmenu fizikā. Taču jāņem vērā, ka sabiedrības nostāja pret obligāto eksāmenu varētu būt negatīva, jo valda uzskats, ka fizika ir ļoti grūta. Tieši tāpēc aizvien mazāk skolēnu nolemj kārtot šo izvēles eksāmenu.

Viņasprāt, lai skolēni čaklāk mācītos fiziku, jāpanāk, lai jauniešiem būtu motivācija apgūt šo mācību priekšmetu. “Ja, iestājoties galvenajā valsts tehniskajā augstskolā – Rīgas Tehniskajā universitātē – var iztikt bez sertifikāta par veiksmīgi nokārtotu fizikas eksāmenu, tad kāpēc lai skolēns saspringtu un tam gatavotos?” vaicāja I. Purmale.

Tāpat Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē lielākajā daļā fakultāšu neprasa šo sertifikātu.

E. Papule uzskata, ka augstskolām, iespējams, vairs nevajag prasīt reflektantiem sertifikātu par nokārtotu svešvalodas eksāmenu, bet gan uzstādīt specifiskākas prasības. Iepriekš gan augstskolas skaidrojušas, ka nevar izvirzīt pārāk stingras prasības reflektantiem, jo potenciālo studentu ir maz un tās nevēlas viņus atbaidīt.

Guntis Vasiļevskis konferences laikā arī norādīja, ka jādomā, kā skolās uzlabot fizikas un ķīmijas mācīšanu.

 

Cik skolēnu kārto eksāmenu?

Mācību gads Fizikā Ķīmijā
2012./2013. 1122 535
2011./2012. 1506 680
2010./2011. 2127 895

 
 
 
 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+