×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
14. marts, 2018
Drukāt

Visgrūtāk mājokli iegādāties Rīgā (1)

Foto - LETA/Edijs PālēnsFoto - LETA/Edijs Pālēns

Dzīvojamo māju komplekss "Jaunā Teika" Rīgā.

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, visgrūtāk mājokli ir iegādāties Rīgā, liecina jaunākie “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.


Mājokļu pieejamība daudzviet reģionos līdzvērtīga Rīgai

Starp apskatītajām pilsētām dzīvesvietu pieejamības jomā Latvijā pērn līdere bijusi Daugavpils, tai sekoja Liepāja, Cēsis, Jelgava, Valmiera un visbeidzot Rīga. Izvirzīties priekšgalā Daugavpilij ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais mājokļu cenu pieaugums, bet arī algu kāpums. Savukārt Jelgavā, Valmierā un Rīgā mājokļu pieejamība bijusi aptuveni līdzīgā līmenī.

Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā, jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Tādēļ, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, – Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.

“Mājokļa pieejamība Latvijas pilsētās ir atkarīga no virknes faktoru, bet būtiskākais no tiem nenoliedzami ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem reģionu pilsētās aug spējās ekonomikas izaugsmes rezultātā. Bezdarbs sarūk, iedzīvotāju ienākumi aug visā Latvijā, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot plānot jauna mājokļa iegādi. Tikmēr daudzviet reģionos mājokļu piedāvājums ir ierobežots un arvien sarūk – esošajam dzīvojamam fondam jauns nepievienojas.

Attīstītāji kūtri apsver jaunu mājokļu būvniecību izmaksu dēļ, kas pret ienākumu līmeni reģionos daudziem jaunas dzīvesvietas meklētājiem nebūtu “pa kabatai”. Ņemot vērā, ka apskatītajās pilsētās pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu, mājokļu pieejamība daudzviet Latvijā varētu arī samazināties,” norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.


Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas iegādāties privātmājas

Saskaņā ar “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, lai gan Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, Latvijā tā ierindojusies vien 6.vietā. Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot kā augošo pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos, tā būvniecības izmaksu kāpumu. Zīmīgi, ka līdz ar dzīvokļu cenu pieaugumu un to pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju vai apbūves gabalu tās būvniecībai. Kā rāda “Swedbank” Finanšu institūta aptauja, teju 42% no tiem, kas plāno jauna mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā, ir pieņēmuši lēmumu pirkt privātmāju nevis dzīvokli.

“Salīdzinot ar pērno gadu, šogad Latvijas iedzīvotāji ir vistuvāk sava sapņa par privātmāju realizēšanai. Ja, piemēram, pagājušajā gadā par savu māju sapņoja 67% Latvijas iedzīvotāji, bet, izvērtējot savas iespējas, realitātē lielākā daļa (46%) lūkojās iegādāties sērijveida dzīvokli, tad, pieaugot ienākumu līmenim, gada laikā situācija ir krietni mainījusies. Nu par privātmāju liela daļa ne tikai sapņo (66%), bet arī grasās to reāli iegādāties (42%),” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa arī norāda, ka privātmāju biežāk plāno iegādāties vidēja vecuma strādājošie iedzīvotāji Latvijas novados, izņemot Rīgu, kur daudz aktuālāka ir dzīvokļa iegāde jaunajā projektā.

Pēc “Swedbank” Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk – citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%). Interesanti, ka spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi – teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Draugiem Facebook Twitter Google+