Dabā
Zaļā dzīvošana

Stikla rūpnīcas Latvijā vairs nav, nevienam tā vākšana īpaši izdevīga nav…0


Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nevar atļauties vākt sašķirotos atkritumus bez maksas. Stikla rūpnīcas Latvijā vairs nav, nevienam tā vākšana īpaši izdevīga nav, jo tas šķirojams pa krāsām.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nevar atļauties vākt sašķirotos atkritumus bez maksas. Stikla rūpnīcas Latvijā vairs nav, nevienam tā vākšana īpaši izdevīga nav, jo tas šķirojams pa krāsām.
Foto: Anda Krauze

Šķiroto atkritumu pārdošana nesedz apsaimniekošanas izmaksas, maksu par to, tostarp peļņu līdz 10%, iekļauj nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas izdevumos.

Patlaban atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nevar atļauties savākt sašķirotos atkritumus bez maksas. Likums liek tiem iekļaut šo maksu nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifā.

Vidējās ES biržas cenas otrreizējām izejvielām, piemēram, jauktam stiklam, ir 14 eiro/t, zaļam stiklam – 20 eiro/t, bezkrāsainam un brūnam stiklam – vēl dārgākas.

Savukārt jauktas plastmasas šķirošanas maksa ir 148 eiro/t, bet jāņem vērā, ka viena pudele sver dažus gramus. Papīrs maksā vien 13 eiro/t.

“Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir izdevīgi vākt alumīniju un plastmasas. Stikls ir savācams, šķirojams pa krāsām. Stikla rūpnīcas Latvijā vairs nav, nevienam tā vākšana īpaši izdevīga nav, vistuvākā pārstrādes rūpnīca atrodas Lietuvā. Ar smago mašīnu turp un atpakaļ ir jāmēro 300 kilometru,” teic Latvijas Universitātes docente Rūta Bendere.

Viņa aicina Latvijas valsti tāpat kā Igaunijā un citās valstīs šķiroto atkritumu cenu noteikt proporcionāli, proti, izteiktu procentos no nešķiroto atkritumu savākšanas maksas.

Piemēram, bioloģiskajiem atkritumiem. Kā zināms, Rīgā atkritumu apsaimniekošanai izveidotais uzņēmums “Tīrīga” par nešķirotiem atkritumiem vēlējās saņemt 22 eiro/m3 lielu maksu, bet par biomasu – 26 eiro/m3.

“Kurš atšķiros no nešķirotajiem atkritumiem biomasu, ja par to ir jāmaksā dārgāk nekā par nešķirotajiem atkritumiem?” vaicā Bendere. Viņa teic, ka Igaunijā likumā ir pateikts, ka biomasas vākšana ir divas reizes lētāka nekā nešķiroto atkritumu vākšana. “Tas ir pareizi un rosina cilvēkus atšķirot biomasu. Līdzīgi proporcija būtu jānosaka arī citiem apsaimniekotājiem tā saucamajiem neizdevīgajiem atkritumu veidiem. Un, kad atkritumu apsaimniekošanas firmas nāk uz iepirkuma konkursu, tām jau ir jāiesniedz piedāvājums pēc zināmās, likumā noteiktās proporcijas,” uzsver LU docente.

Nākamajā gadā DRN likme par nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā kāps uz 50 eiro/t (patlaban 43 eiro/t).

Latvijas cilvēki sadārdzinājumu savos maciņos DRN likmes kāpuma dēļ būtiski nejutīs tāpēc, ka bez DRN par atkritumu apglabāšanu, maksu par atkritumu apsaimniekošanu veido arī sabiedrisko pakalpojumu regulatora (SPRK) apstiprinātais tarifs.

Patlaban SPRK ir iesniegts viens pieteikums jauna tarifa ieviešanai – šā gada 16. jūlijā to iesniedza SIA “ZAAO”. Tas ar 7% rentabilitāti paredz šā brīža sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa ar DRN (bez PVN) 52,53 eiro/t kāpumu līdz 69,25 eiro/t no nākamā gada 1. janvāra.

Iesniegtajā projektā “ZAAO” tarifa celšanas nepieciešamību skaidro ar atkritumu apglabāšanas tehnoloģiskajā procesā iesaistītās tehnikas nomaiņas nepieciešamību, ar naudas ienākumu kritumu par poligonā iegūtās gāzes apsaimniekošanu un ar specializētās tehnikas noslodzes pieaugumu.

Bez atkritumu savākšanas poligoniem vismaz tuvākajā nākotnē noteikti iztikt nevarēs tāpēc, ka daudziem atkritumu veidiem nav iespējama pārstrāde.
Saistītie raksti

Docente Rūta Bendere vērš uzmanību, ka kopējās atkritumu masas mazināšanai augsts iepakojuma nodoklis būtu uzliekams videi nedraudzīgajam ražotāju izmantotajam iepakojumam. Turklāt būtu jāveic arī daudz stingrāka ražotāju atbildības kontrole nekā patlaban.

Atbalsta:

Latvijas vides aizsardzības fonda logo

LA.lv