Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. janvāris, 2013
Drukāt

Visi dzīvo likumīgi!

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kaimiņš ik gadu pieņem sezonas kurinātāju, jo pats mājā nedzīvo. Novembrī viņš saimniecības ēkā pastāvīgi izmitinājis 20 bezsaimnieka kaķus. Tagad kurinātājs kopj arī tos un nedeklarēts pastāvīgi tur dzīvo. Kaimiņš un kurinātājs nav radinieki. Nekad nav slēgts ne īres, ne darba līgums.

 

Nezinu, vai kaķi reģistrēti pašvaldībā vai tiek turēti nelegāli.
Vai šāda situācija ir likumīga? Tagad taču bez darba līguma nedrīkst pat piedalīties kartupeļu talkā vai palīdzēt draugam šķūnim uzlikt šīfera jumtu! 
Jānis Š. Inčukalnā

 

 

Var ielaist jebkuru

Šajā situācijā nekā nelikumīga nav. Īpašnieks var atļaut savā mājā dzīvot jebkuram cilvēkam neatkarīgi no radniecības. Ja grib, var prasīt īres maksu, ja ne – ļaut dzīvot par brīvu. Saprotams, ka cilvēks, kas šajā mājā dzīvo, ziemā to kurina, lai nenosaltu.

“Dzīvesvietas deklarēšanas likums” nosaka, ka deklarētā dzīvesvieta ir adrese, kur cilvēks ir pieejams saskarsmē ar valsti – t.i., šajā adresē viņš saņem pasta sūtījumus. Nekur nav teikts, ka cilvēkam šajā dzīvesvietā pastāvīgi jādzīvo, var uzturēties arī citur.

Runājot par iespējamo nelegālo nodarbinātību, Valsts Darba inspekcijas (VDI) eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs paskaidroja, ka VDI katru gadījumu izvērtē individuāli. Protams, piemājas saimniecības īpašnieks var uzaicināt draugus un kaimiņus uz kartupeļu talku, un VDI to neuzskatīs par nelegālo nodarbinātību. Taču zemnieku saimniecībā bez atalgojuma drīkst strādāt tikai ģimenes locekļi (pirmās pakāpes radinieki). Ar pārējiem strādniekiem zemnieku saimniecības īpašniekam jāslēdz darba līgums.

Cilvēks var uzaicināt talkā draugus un radus, lai dzīvoklī veiktu kosmētisko remontu vai salabotu šķūnīša jumtu, un tā nebūs nelegālā nodarbinātība. Taču, tiklīdz ir izsniegta būvatļauja, Valsts Darba inspekcijas pārstāvjiem ir tiesības šo objektu, tai skaitā arī privātmāju, bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās, un pārbaudīt, kas tur notiek.

 

Minči veseli un pabaroti

Par laimi, attieksme pret bezsaimnieka dzīvniekiem pēdējos gados kļuvusi humānāka. Pret cilvēkiem, kas baro bez pajumtes palikušos kaķīšus, sabiedrība tagad izturas ar cieņu. Tādēļ vīrs, kurš pa ziemu savā saimniecības ēkā devis pajumti kaķiem, lai tie nenosaltu, pelnījis tikai labus vārdus.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus paskaidroja, ka atbilstoši Inčukalna pašvaldības saistošajiem noteikumiem saimniekiem šeit jāreģistrē tikai suņi. Suņa reģistrācija maksā divus latus, un pašvaldība izsniedz žetonu, ko piekārt tam pie kakla siksnas. Šie divi lati ir vienreizēja maksa, nekādas ikgadējas nodevas suņu īpašniekiem nav. Vienu laiku Inčukalna pašvaldība domāja savos saistošajos noteikumos paredzēt arī to, ka īpašniekiem bez maksas jāreģistrē arī mājas kaķi, taču vēlāk no šīs idejas atteicās.

Pašvaldība ir apsekojusi adresi, par kuru sūdzas mūsu lasītājs, un konstatējusi, ka nekādu pārkāpumu nav. Visi kaķi ir veseli un paēduši. Tie dzīvo privātīpašumā un apkārt neklīst.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” teikts, ka gadījumos, kad kaķus tur slēgtā telpā, katram kaķim, kas vecāks par sešiem mēnešiem, jānodrošina uzturēšanās platība vismaz 5 m2. Taču šajā gadījumā kaķi uzturas arī privātmājas pagalmā, tādēļ vietas visiem pietiek.

Pašvaldībai ir jārūpējas par klaiņojošiem dzīvniekiem. Tādēļ Inčukalna novada pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar divām organizācijām – “Mežavairogiem” Ķekavas novadā un Juglas dzīvnieku patversmi. Ja rodas vajadzība, to darbinieki izķer klaiņojošus kaķus un 14 dienas patur karantīnā. Pēc tam veselos kaķus sterilizē un atved atpakaļ uz vietu, kur tos noķēruši, bet slimos diemžēl iemidzina. Šis pakalpojums ir dārgs: pašvaldībai par vienu kaķi jāmaksā no 50 līdz 70 latiem, liela daļa no šīs naudas aiziet transporta izdevumiem.

Arī likums neparedz, ka kaķi būtu kaut kur jāreģistrē. Īpašniekiem pret trakumsērgu obligāti jāvakcinē suņi. Ja kādu sakož nevakcinēts suns, saimniekam draud lielas nepatikšanas. Veterinārārsts izsniedz mājas dzīvnieka vakcinācijas apliecību, kuras formu apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tā kalpo arī par dzīvnieka pasi, jo tajā norādīts dzīvnieka vārds, dzimums, šķirne un dzimšanas datums, kā arī saimnieka vārds, uzvārds, personas kods un adrese.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+