Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Visi gali ūdenī?

5ix-arkaadija036

Esmu aizbildne savam māsas dēlam Andrejam Bistrovam. Viņš ir invalīds no bērnības, saņem 3. grupas invaliditātes pensiju. Viņš nevar par sevi pastāvēt, tādēļ palīdzu kārtot viņa lietas. 
Māsas dēls kādai privātpersonai bija parādā 1000 latu.

Tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa uz viņa darba vietu nosūtīja rīkojumu, un no viņa algas no 2006. gada marta līdz 2008. gada februārim ieturēja parādu – 1000 latus, kā arī sprieduma izpildes izdevumus – 197,54 latus. Šos ieturējumus apliecina ikmēneša darba algas paziņojumi. Bijām pārliecināti, ka parāds ir nomaksāts.
Pēkšņi 2011. gada 15. augustā tiesu izpildītāja bez jebkāda brīdinājuma nobloķēja Andreja bankas kontu un dažos mēnešos no tā atvilka 240 latus! Devos pie tiesu izpildītājas, viņa teica, ka Andrejam vēl esot jāmaksā 520,89 latu – 316,01 esot parāds un 204,88 latu viņai par darbu. Lūk, 240 jau ieturēti, tātad jāmaksā vēl 280,89 lati.
No kurienes radies šāds parāds? Ja darba vieta daļu naudas nebija pārskaitījusi, kāpēc tiesu izpildītāja vairāk nekā trīs gadus nelikās ne zinis? Kāpēc viņa nesazinājās ar Andreju, lai visu noskaidrotu? Kāpēc nesazinājās ar Andreja darba vietas grāmatvedību, bet uzreiz, bez jebkādiem paskaidrojumiem, nobloķēja kontu, atstājot cilvēku bez iztikas līdzekļiem? 
2007. gadā darba vieta, kurā Andrejs strādāja, bankrotēja un darbu tajās pašās telpās turpināja cits uzņēmums. Jaunajā darba vietā apgalvo, ka no iepriekšējā uzņēmuma dokumentu nav, un neko noskaidrot nav iespējams. Algas lapiņas par pierādījumu nederot. Tātad – visi gali ūdenī… 
Šos 240 latus Andrejs atpakaļ nevar dabūt. Kur ir garantija, ka tiesu izpildītājai Pārslai Bērziņai negribēsies atkal nobloķēt kontu un paņemt vēl dažus simtus? Kā mums rīkoties?
 Valentīna Stīpniece Tukumā

 

Ja parāds ir nodots piedziņai tiesu izpildītājam, mēdz būt gadījumi, kad tā summa būtiski palielinās, vai arī pēc vairākiem gadiem pēkšņi uzrodas kāda nenomaksāta summa. Ko darīt?

 

Mūsu lasītāja nesēdēja, rokas klēpī salikusi. Pagājušā gada oktobrī viņa tiesu izpildītājai Pārslai Bērziņai nosūtīja Andreja Bistrova parakstītu vēstuli, kurā prasīja uzrādīt naudas pārskaitījumus apliecinošus dokumentus, pretējā gadījumā piedraudot sniegt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību. Pēc tam tiesu izpildītāja atbloķēja Andreja kontu, taču ieturētos 240 latus neatdeva.

 

Palielinās gandrīz divkārt!

Kādēļ parāds izaudzis tik nesamērīgi liels?

Zvērināta tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa 2006. gadā uz Andreja Bistrova toreizējo darbavietu SIA “A.G.Konsultācijas” nosūtīja rīkojumu, saskaņā ar kuru grāmatvedībai no viņa algas ik mēnesi bija jāatvelk 30 % un jāpārskaita uz izpildītājas kontu. Andrejam Bistrovam ik mēnesi izsniegtie algas paziņojumi liecina, ka nauda ieturēta. 2007. gadā šis uzņēmums kļuva maksātnespējīgs. Algu no 2007. gada 1. maija līdz 18. jūnijam Andrejam, tāpat kā citiem darbiniekiem, maksātnespējas procesu administratore Ivita Baumane jau izmaksāja no darbinieku prasījumu garantiju fonda, kura turētājs ir valsts aģentūra “Maksātnespējas aģentūra”.

2007. gada augustā Andreju pieņēma darbā SIA “Tukuma gaļas kombināts LAT”, kas bija nopircis iepriekšējā uzņēmuma telpas un iekārtas. Acīmredzot tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa arī uz jauno darba vietu nosūtīja rīkojumu par parāda ieturēšanu, jo no 2007. gada augusta līdz 2008. gada februārim šīs darbavietas grāmatvedība no Andreja izpeļņas ieturēja 30 %. Pēc februāra ieturējumi beidzās, un Andrejs saprata, ka parāds ir nomaksāts. Pa šiem gadiem abas darbavietas no viņa algas bija ieturējušas 1197,54 latus – 1000 latu parādu un 197,54 latus – tiesu izpildītājas izdevumus.

No kurienes pēc trim ar pusi gadiem – 2011. gada augustā radās 520,89 latu parāds? Iznāk, ka Andrejam kopumā jāsamaksā jau 1718,43 lati! Kā summa varēja izaugt tik liela? Un kāpēc tiesu izpildītāja tik ilgi nelikās ne zinis? Kāpēc uzreiz, bez jebkāda brīdinājuma apķīlāja bankas kontu?

Zvērināta tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa atbildēja, ka algas lapiņas nav maksājumu apliecinošs dokuments. Parāds esot radies tādēļ, ka darba vieta daļu naudas neesot pārskaitījusi. Lai parādnieks nākot pie viņas un pats visu noskaidrojot! Par trīs ar pusi nogaidītajiem gadiem Pārsla Bērziņa arī neko nepaskaidroja.

 

Kur pazuda nauda?

Kura darbavieta tad ir ietaupījusi naudu un no Andreja algas atvilktās summas nav pārskaitījusi tiesu izpildītājai? Likums paredz, ka dokumenti par darbinieku algām jāglabā 75 gadus no to izdošanas dienas. Ja uzņēmumu reorganizē vai likvidē, šie dokumenti jānodod arhīvā. Taču maksātnespējas procesu administratores Ivitas Baumanes birojā paskaidroja, ka SIA “A.G.Konsultācijas” vadība viņiem grāmatvedības dokumentus nav nodevusi! Šādos gadījumos maksātnespējas administrators raksta iesniegumu policijai, taču parasti saņem atbildi, ka lieta izbeigta…

Tātad, ja šmaukusies SIA “A.G.Konsultācijas”, Andrejam diemžēl tiesu izpildītājai būs jāsamaksā otrreiz – no šī uzņēmuma vairs neko piedzīt nevar. Taču arī jaunā darbavieta bija saņēmusi rīkojumu, kurā norādīts piedzenamā parāda atlikums, un to taču bija aprēķinājusi tiesu izpildītāja. Tātad nav iespējams novelt vainu uz veco darba vietu un klāstīt, ka tagad visi gali ūdenī!

 

SIA “Tukuma gaļas kombināts LAT” valdes priekšsēdētāja Inta Leiba pieļāva iespēju, ka tiesu izpildītājai nav pārskaitīta daļa ieturētās naudas. Tādā gadījumā uzņēmuma grāmatvedībai tas esot jāpārbauda un jānokārto. Diemžēl kombinātā kavējas arī algu izmaksas – 15. martā vēl nebija izmaksāta alga par janvāri, tikai avanss…

 

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Gintars Hmeļevskis pastāstīja, ka parādniekam ir tiesības jebkurā laikā iepazīties ar savu piedziņas lietu, no tiesu izpildītāja rakstveidā prasīt ziņas par saņemtajām summām, kā arī izpildītāja izdevumu atšifrējumu. Arī no savas darbavietas grāmatvedības jebkurš darbinieks var pieprasīt rakstveida izziņas par ieturētajām un pārskaitītajām naudas summām.

Ar notāra apliecinātu pilnvaru parādnieks var uzticēt šo darbu veikt jebkurai citai personai. Tātad šajā gadījumā Andreja krustmāte var pieprasīt ziņas gan no darba vietas, gan no tiesu izpildītājas. Tad arī noskaidrosies, kur pazudusi nauda.

Ja darbavietas vainas dēļ tiesu izpildītājai būs radušies papildu piedziņas izdevumi, viņa tos ieturēs nevis no darbavietas, bet gan no parādnieka. Pēc tam viņš varēs sniegt prasību tiesā un šo summu no darbavietas piedzīt.

 

Kā rīkoties parādniekam?

Šis gadījums rāda, ka paļauties var vienīgi uz sevi! Tikai tad, ja parādnieks regulāri kontrolē gan savas darbavietas grāmatvedību, gan tiesu izpildītāja izdevumus, viņš var būt pārliecināts, ka nav apšmaukts un parādu nenāksies maksāt divkārt.

 

Lai pārliecinātos, ka jūsu darbavietas grāmatvedība patiešām pārskaita visas ieturētās summas, katru mēnesi pieprasiet izziņu – kāda summa ieturēta un kad, kam, ar kādu mērķi un uz kādu kontu pārskaitīta. Šai izziņai jābūt apstiprinātai ar atbildīgās amatpersonas parakstu un uzņēmuma zīmogu.

 

Strīdus situācijā tikai šāds dokuments var kalpot par pierādījumu. Ar algas lapiņām, uz kurām nav neviena paraksta, tiešām neko pierādīt nevar!

Lai pārliecinātos, ka tiesu izpildītājs savus izdevumus nesarēķina astronomiski lielus, periodiski pieprasiet arī no viņa šo tēriņu izziņas! Lai tiesu izpildītājs sniedz izdevumu atšifrējumu – cik vēstules un kam nosūtījis, cik reizes, kam un uz kādiem numuriem zvanījis, kad un no kādām datu bāzēm pieprasījis ziņas un cik par tām bijis jāmaksā! Parādniekam ir tiesības iepazīties ar savu piedziņas lietu. Ja tiesu izpildītājs redz, ka viņa darbības kontrolē, no parādnieka grūtāk piedzīt neesošus izdevumus.

Kopš parāds nodots tiesu izpildītājam, nekādi soda procenti vai kavējuma nauda tam neaug! Klāt nāk tikai tiesu izpildītāja izdevumi. Ministru kabineta 2004. gada 28. decembra “Noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” Nr. 1075 ir ierakstīti izcenojumi par katru darbību. Piemēram, priekšlikuma, uzaicinājuma, pieprasījuma, rīkojuma vai paziņojuma sastādīšana un nosūtīšana maksā 5,25 latus. Tikpat – arī aprēķina sastādīšana par sprieduma izpildes izdevumiem. Ja tiesu izpildītājs ir PVN maksātājs (un lielākajā daļā gadījumu ir), klāt jāpierēķina 22 % PVN, un sanāk 6,41 lats par katru šādu darbību.

 

Kad parāds nomaksāts, pieprasiet no tiesu izpildītāja izziņu, ka viņam pret jums nav nekādu materiālu un citu pretenziju! Tā sevi pasargāsiet no iespējamiem nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.

 

Vēršot piedziņu uz bankas kontu, tiesu izpildītājam tajā jāatstāj vismaz 200 latu (minimālās mēnešalgas apmērs) atbilstoši Civilprocesa likuma 599. panta trešajai daļai. Strādājošajiem atbilstoši 594. pantam var ieturēt 30 % no algas, ja ir viens izpildraksts, ja divi vai vairāk – 50 % no algas. Piedzenot uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam, parādniekam obligāti jāatstāj tikai 50 % no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tātad – 100 latu.

Pašreizējā prakse diemžēl ir tāda, ka tiesu izpildītāji ne vienmēr ievēro labas pārvaldības principus. Ja kontā nav ienākusi nauda, nav vērts skaidrot, kurš vainīgs, lai parādnieks pats to dara un pēc tam tiesājas ar darbavietu!

Par tiesu izpildītāja darbībām var sūdzēties Tieslietu ministrijai (par likumu un normatīvo aktu pārkāpumiem) un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei (par ētikas, kā arī metodisko norādījumu pārkāpšanu).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+