Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. februāris, 2013
Drukāt

Visi grib būt “sociālā taisnīguma” cīnītāji

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pēc vairāku gadu vilcināšanās un vairākkārtējām izslēgšanām no darba kārtības Saeima vakar beidzot ratificēja pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. Kaut arī vairāki būtiski dokumenta panti nav ratificēti, politiķi sākuši sacensties, kuram lielāki nopelni šā starptautiskā dokumenta pieņemšanā. 


No kopumā 31 Sociālās hartas panta mūsu parlaments pilnībā ratificējis 25. Viens (veco cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību) nav ratificēts vispār, bet pieci – tikai daļēji. Deputāti bijuši piesardzīgi pantos, kas skar tiesības uz taisnīgu atalgojumu, sociālo drošību, dzīvesvietu un strādāšanu citās valstīs.

Kā paskaidroja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, pantu par veco ļaužu tiesībām uz sociālo aizsardzību Saeima nav varējusi ratificēt, jo tas uzliktu valstij pienākumu nodrošināt šīs sociālās garantijas arī trešo valstu senioriem, kuri dzīvo Latvijā. “Saistības pret ārzemniekiem mēs neesam gatavi izpildīt. Taču attiecībā uz Latvijas vecajiem cilvēkiem mēs kvalificējamies gan pēc šā panta gara, gan pēc rekomendācijām,” uzsvēra Ašeradens.

Vislielākās debates gan dokumenta izskatīšanas laikā, gan vakar pirms ratificēšanas bija izraisījis pants par taisnīgu atalgojumu.

Opozīcija un sākotnēji arī Nacionālā apvienība (NA) bija pieprasījušas, lai šis pants tiktu ratificēts pilnībā. Taču premjers Valdis Dombrovskis un pārējā valdošā koalīcija raizējās, ka tādā gadījumā būtu jāceļ minimālās algas par aptuveni 100 latiem, kas izraisītu neprognozējamas sekas ekonomikai.

Diskusijā iesaistījās arī tiesībsargs Juris Jansons ar uzstādījumu, ka minimālajai algai valstī būtu jābūt vismaz iztikas minimuma līmenī. Galu galā NA savus priekšlikumus atsauca un pants tika ratificēts daļēji. Šis pants gan ir vairāk deklaratīva rakstura un paredz, ka valstij jāveido sistēma nabadzības samazināšanai.

Arī pants par tiesībām citu šīs hartas dalībvalstu pilsoņiem strādāt Latvijā (piemēram, vieglāk saņemt darba atļaujas u. tml.) ratificēts daļēji, lai nebūtu pretrunā ar mūsu valsts imigrācijas politiku.

 

Harta atgādinājusi “bomzīšu” problēmu

Kā izrādās, Latvija nespēj nodrošināt arī Eiropas Sociālajā hartā minētās iedzīvotāju tiesības uz dzīvesvietu. Pateicoties šim dokumentam, LM ierēdņi beidzot attapušies, cik dramatiski pieaudzis bezpajumtnieku skaits Latvijā. Pašlaik pašvaldībās reģistrēti 5000 cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas, bet patiesais skaits varētu būt krietni lielāks. “Diemžēl situācija ar bezpajumtnieku skaita pieaugumu mums pašiem bija liels pārsteigums. Tas ir neakceptējami augsts līmenis, un šī būs viena no prioritātēm, kam tuvākajā laikā jāķeras klāt,” atzina Ašeradens.

Taču fakts, ka dokuments ratificēts daļēji, nenozīmē, ka valsts atsakās izpildīt tās prasības, kas pašlaik neesot reālas. LM parlamentārais sekretārs informēja, ka ministrijā jau notiekot intensīvas diskusijas par minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Turklāt Saeimā tiekot veidota īpaša darba grupa, kas gatavos priekšlikumus nabadzības samazināšanai.

 

Kuram lielāki nopelni?

Hartas kontekstā bija gandrīz kuriozi vērot, kā politiķi lavierē starp vilcināšanos pieņemt šo dokumentu un vienlaikus cīnās par sociālā taisnīguma aizstāvja lomu. Vēl pirms nedēļas tieši “Vienotība” lūdza izņemt hartu no darbakārtības, jo nebija gatava nacionāļu priekšlikumam pilnībā ratificēt pantu par aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Taču nedēļas sākumā šīs partijas pārstāve labklājības ministre Ilze Viņķele nāca klajā ar aicinājumu atbalstīt šo pantu, saniknojot NA. “Saprotot, ka jāatbalsta vien būs, tagad mēģina to iztēlot par savu iniciatīvu,” teica Raivis Dzintars (NA). Šeit gan jāpiebilst, ka uz minētā panta ratificēšanu ne mazāk stingri uzstāja arī “Saskaņas centrs”.

Tā kā katrai partijai gribējās palepoties ar “neatlaidīgu cīņu pret nabadzību”, tad par šā panta ratificēšanu Saeima nobalsoja pat divreiz – vienreiz pēc saskaņiešu un otrreiz pēc nacionāļu priekšlikuma.

“Man gan gribētos šiem kungiem ieteikt labāk paklusēt, jo nav ar ko lielīties. Ratificēt šo dokumentu nepilnā veidā, izsvītrojot no tā svarīgākos punktus, – tā ir ņirgāšanās par iedzīvotājiem. Politiķiem laikam pavasara atkusnī acis aizmiglojušās, ja viņi neredz, ka viņu stāsti par izaugsmi un veiksmēm galīgi neiet kopā ar tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa vai nabadzības riska zonā,” koalīcijas izdarības skarbi vērtēja politoloģe un vēsturniece Ilga Kreituse.

Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1996. gadā, paplašinot 1961. gada Eiropas Sociālās hartas un tās papildu protokolu tiesību sfēras. Latvija šo dokumentu parakstīja jau 2007. gadā, bet ratificē tikai tagad. Pārskatīto hartu ratificējušas 32 valstis, vēl 13 valstis to parakstījušas, bet nav ratificējušas. Hartas daļēja ratificēšana, kā to izdarīja Latvija, nav nekāds izņēmums, patiesībā šādi rīkojušās gandrīz visas valstis. Pilnu dokumenta tekstu pagaidām ratificējušas tikai divas valstis – Francija un Portugāle.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+