Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. maijs, 2013
Drukāt

“Visi ir sabraukuši viesi” 


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Dzejnieks un multimediju mākslinieks, viens no tekstgrupas “Orbīta” dibinātājiem Artūrs Punte (1977) dzimis Rīgā. Beidzis M. Gorkija Maskavas literatūras institūtu. Ikdienā strādā reklāmas jomā.

 

Raksta dzejoļus krievu un latviešu valodā. Publicējies almanahos un multimediju izdevumos “Орбита”, žurnālos “Даугава”, “Karogs”, “Luna”, “Латвийская литература”, krājumos un almanahos “Dengi/Науда”, “Dzejas diena”, “Спутник” (Kemerovo), “Вавилон” (Maskava), “Nell`orbita di Riga” (Itālija), “Ars poetica” (Bratislava), žurnālā “Ariel” (Zviedrija), antoloģijās “Братская колебель” (Maskava), “Девять
измерений” (Maskava), “Ос-вобожденный Улисс” (Maskava), “Воздушный змей” (Tartu), “World Literature Today” (ASV) u. c. A. Puntes dzejoļi tulkoti latviešu, angļu, vācu, slovāku, zviedru, lietuviešu, igauņu, serbu, somu un itāliešu valodā. Atdzejojis krieviski Ingas Gailes, Jāņa Elsberga, Jo un citu latviešu dzejnieku darbus. Vairāku poētisku videodarbu autors, viens no poētiskā videofestivāla “Word in Motion” organizētājiem. Visu almanahu “Орбита” u. c. izdevumu redaktors, viens no krājumu “Dengi/Науда” un antoloģijas “Krievu mūsdienu dzeja Latvijā” sastādītājiem. Drīzumā iznāks dzejas krājums “Poētiskie veltījumi”. Grupas “Orbīta” sastāvā saņēmis Literatūras gada balvu dzejā par almanaha “Orbīta” 4. numuru DVD un kompaktdiska formātā (2005). Bet par instalāciju “Radio siena” Mākslas festivālā “Cēsis 2012” grupa tika nominēta “Purvīša balvai” un Sergeja Kurjohina prēmijai (Krievija).

– Grupa “Orbīta” intriģē ar divu jomu – dzejas un video – apvienojumu. Vai redzat žanru saplūsmi kā potenciāli visaptverošu 21. gadsimta tendenci vai tomēr saglabāsies arī “tīrās” jomas?

A. Punte: – “Orbīta” apvieno ne dzeju un video vien – mums ir arī skaņu ieraksti, performances, kas līdzinās eksperimentālās mūzikas koncertiem, lekcijas, tīkla projekti, instalācijas, grāmatu dizains un vizuālās mākslas darbi. Galvenais dzinulis tam, manuprāt, ir ziņkārība.

Jebkurai mākslai, arī dzejai, izolētība nozīmētu nāvi – tāpēc ir tikai dabiski, ka dzejnieki interesējas par citām jomām. Civilizācijas mērogā sinerģijas procesi ir aicināti glābt pasauli no pārliekas specializācijas.

Protams, ir ļoti svarīgi “urbt dziļumā”, strādāt “tīrās” jomās, bet starp šīm aizvien dziļākām “šahtām” jābūt komunikācijas kanāliem un caurstaigājamiem tuneļiem, kas savstarpēji bagātinātu tos “dziļurbumus” un ienestu tajos svaigu gaisu. Tad kļūs acīm redzamāk arī tas, ka, piemēram, starp kādu 19. gadsimtā uzrakstītu dzejoli un skārienjutīga ekrāna izgudrošanu ir ļoti cieša saikne.

– Esat gan latvietis, gan krievs. Kā tas ietekmē jūsu skatījumu uz pasauli?

– Izvēlos būt krievs. Jo būt latvietim šobrīd nozīmētu atrasties pastiprinātas valsts un oficiālas ideoloģijas ietekmes laukā, nest valstiskas, virspersonīgas misijas nastu. Vai man to vajag?! Kad mūsu valdošā politika pārstās būt etnocentriska – varēšu vispār atteikties no tautības – tas būtu ideāls variants.

– Vai māksla, kultūra, jūsuprāt, var palīdzēt saliedēt sabiedrību?

– Neesmu pārliecināts, ka sabiedrība ir jāsaliedē… Tas ir ieguvums tikai no nodokļu ievākšanas viedokļa. Drīzāk jāstiprina iecietība, jāmazina vardarbības ietekme, jāsludina dzīves vērtība – šajos procesos laikmetīgai kultūrai ir liela nozīme, jo tā demonstrē lielu toleranci attiecībā uz estētiku/mākslas koncepciju daudzveidību un līdztiesīgu blakuspastāvēšanu.

– Kur visvairāk jūtaties mājās?

– Mājās.

 

Agnesei 80

Visi ir sabraukuši viesi

vecmammiņ pilns pagalms

ar mašīnām lukturi izgaismo

tukšus pamatus visi mūsējie

šeit kam zobu nav un kam

vēl tikai būs un arī tie kam

nav par ko ielikt jā Ēriks arī

ir atbraucis protams ar sievu

re kur tev dāvana sēdieties dziedāsim

pie galda “raudāja māte” lai

sievietes dzied ar tevi es

neatceros vārdus vecāmāte

vienmēr raud kad mēs pasūtām

viņai šo dziesmu televīzijā

rudenī Ata gleznas nopirka

Minhenē jums šķūnī es skatos zirgs

bez pakaviem naglas nevar dabūt

bet tās kas ir par īsu apklustiet

kad citi dzied ko darīt un neviena

kalēja piecdesmit kilometru apkārtnē

mūsu aģentūras radošajam

uzvārds ir Kalējs protams Rīgā

ir viss vecmammiņ nerunā lūdzu

ar televizoru vismaz kamēr mēs

esam šeit par tādu naudu šeit

var māju ar zemi dabūt kā tu domā

vecmammiņa nedusmojas par to

zemes gabalu ko pārdevām

steidzami vāciešiem varbūt nezināja

kas tur 10 ha un pamati aizauguši bet

bijām taču spiesti kreditori negribēja

gaidīt ko tie tur cels es dzirdēju

viesu namu man ir tosts mēs vēl

atgriezīsimies un uzcelsim uz visiem

tukšiem pamatiem jaunas mājas kā bija

vectēva laikos drīz mēs iesim tiesā

un mums atgriezīs visas mājas kas

viņam piederēja Strenčos varbūt atļausiet

man ir tosts mums būs veikali pirmajos stāvos

un lauku viesnīcas kafejnīcas degvielas

uzpildes stacijas Tartu šosejā tikai lūdzu

nerunā ilgi Mārīte ies mācīties redzi

Valda vairs nedzer un Vilnim arī būs darbs

mēs dosim savām firmām mūsu uzvārdu

vecmammiņ tev jādzīvo lai to redzētu jādzīvo

kamēr jaunākais no mazdēliem

nav apprecējies Voldemārs bet viņš

arī netaisās kuš es saku omītei

jādzīvo kamēr viņam nav bērnu.

 

Melodramatiskais neiespējamais

 

jebkurš cilvēks šajā vecumā zina:

nav iespējams nedziedāt līdzi

“Love Will Tear Us Apart Again”

 

nav iespējams nedejot

pie “Common People”

jebkurā izpildījumā

 

nav iespējams neapraudāties

klausoties “One” ja vien

to nedzied pats Bono

 

bet nav iespējams iemācīties

“Aijā žūžū lāča bērni» lai

nākamreiz pareizi nodziedātu bērnam

 

Kā tur bija? Pekaināmi kājiņāmi…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+