Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. decembris, 2013
Drukāt

Māris Antonevičs: Kāpēc valdības vadītāja amatā vajadzīgs diplomāts? (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ziņa: kā Latvijas premjera kandidāti minēti pašreizējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš un Ārlietu ministrijas administratīvais direktors – valsts sekretāra vietnieks, bijušais Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars. Tieši pēdējais tiek uzskatīts par reālāko pretendentu. P. Vaivars jau apstiprinājis, ka būtu gatavs uzņemties valdības vadīšanu.

Iepērkoties tirgū, nereti gadās situācija, kad dažādu pārdevēju tirgotā prece šķiet aizdomīgi līdzīga, lai gan katrs apgalvo, ka tā ir “pašu audzēta”. Vēlāk gan izrādās, ka tirgotāji ir vien uzpircēji, bet viņu piedāvātajai mantai ir viens izcelsmes avots. Nav jau tā, ka tas uzreiz nozīmētu krāpšanos, bet nelielas aizdomas un neuzticību tas var radīt. Arī trīs piedāvātie premjera kandidāti nāk no viena “dārza”. Viņi visi ir diplomāti, Ārlietu ministrijas cilvēki. Vēl vairāk – pie tiem savā ziņā pieskaitāms arī iepriekš uzrunātais, bet neatsaucīgais eirokomisārs Andris Piebalgs (pirms tam Latvijas vēstnieks Igaunijā un Eiropas Savienībā), kurš gan ieguvis arī starptautisku kvalitātes zīmi un atpazīstamību.

Bet kāpēc Latvijai šobrīd par Ministru prezidentu vajadzētu tieši diplomātu? Uz to pārliecinošu atbildi nav sniedzis ne Valsts prezidents An-
dris Bērziņš, ne arī kāda no partijām, kurām atbilstoši parlamentāras republikas principiem it kā jāvienojas par valdības vadītāju, jo prezidenta nosauktajai personai jebkurā gadījumā būs nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts.

Daži gudrības “graudi”, ko par diplomātiju un diplomātiem teikuši ievērojami cilvēki.

* “Diplomātija ir māksla pasūtīt cilvēkus uz elli tādā veidā, lai viņi vēl pajautātu virzienu.” (Vinstons Čērčils, britu politiķis)

* “Diplomātija ir arī māksla atlikt galīgo lēmumu, līdz visi sarežģījumi atrisinās paši no sevis.” (Paulu Koelju, brazīliešu rakstnieks)

* “Labs diplomāts vienmēr atcerēsies, ko viņam vajadzēja aizmirst.” (Herolds Makmilans, britu politiķis)

* “Diplomātija ir kā samta cimdi, kurus uzvilkt varas dūrei.” (Robina Hoba, amerikāņu rakstniece)

Secinājums – diplomāti ir cilvēki, kas pieprot pasniegt nepatīkamas ziņas pietiekami maigā veidā. Viņi ir labi runātāji, zina, ko ir un ko nav pieklājīgi teikt, spēj mainīt savu izturēšanos atkarībā no auditorijas. Ja atceramies, ka viens no trūkumiem, ko parasti savā darbībā gatavi atzīt valdošie politiķi, ir “komunikācija” (gan ar sabiedrību, gan starp koalīcijas partneriem), varētu pieņemt, ka pieredzējis diplomāts to palīdzēs atrisināt. Tomēr būtiski atcerēties, ka parasti diplomāti nav savos uzskatos un darbībā patstāvīgas personas. Viņi ir tikai pārstāvji. Un tā nemaz nav laba ziņa, ja par premjeru tiek iecelts kāds, kas pieradis pildīt pavēles no augšas, bet mēs īsti nezinām, kas šajā gadījumā būs “augšā”.

Kad valdības vadītāja amatam tika “izbrāķēts” “Vienotības” izvirzītais Artis Pabriks, Valsts prezidents bilda, ka viņš vēlētos “stiprāku kandidātu” no šīs partijas. Atceroties A. Bērziņa līdzšinējās nostādnes, radās iespaids, ka tiek gaidīta kāda persona ar tautsaimnieka pieredzi (“nepieciešamība pēc labām fiskālās politikas un makroekonomikas zināšanām”, kā teikts Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā). Neviena no trim augšminētajām personām ar tādu īsti nevar lepoties. Tātad viņiem paredzēta kāda cita misija. Daži jau pasteigušies P. Vaivara biogrāfijā atrast faktu, ka viņš savulaik ir bijis Jāņa Jurkāna vadītās Tautas saskaņas partijas biedrs, un 5. Saeimas vēlēšanās kandidējis no apvienības “Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai” saraksta.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Vajadzīga marionete. Izsludina konkursu uz vakanto lielākās marionetes vietu. Aktīva dalība padomju nomenklatūras amatos (Komunistiskā partija vai komjaunatne) tiks uzskatīta par priekšrocību.

  2. Обязательно нужен дипломат-давно пора налаживать дипломатические отношения между общинами.

  3. nevajadzeja valdi at laistprezidents radija nevajadzigu tirgu pirms ziemssvetkiem kad tautai vajadzigs miers un saticiba

  4. Arī “politiskā platforma” visiem trim kandidātiem ir bāzēta tuvībā Krievijai un padomijai. Pildegovičs dzimis Vladivostokā, tātad audzis krievu mentalitātē. Abi pārējie – vadoši komjaunatnes darboņi… Mēs laikam neka netiksim vaļā no šiem komūnistiskās dvakas pārņemajtiem – ik pa brīdim izlien jauni un jauni!

  5. tad, kad ideju nav – der diplomāti. jo viņi, kā likums ir vispusēji, valstiski domājoši cilvēki. un ļoti racionāli, jo redzējuši visādus brīnumus.
    šis ir variants, ko sauktu par care taker vai pagaidu variantu. pēc būtības – tehniskais premjers.
    tādus lieto tad, ja ieptriekšējie vairs nespēj kaut kādu iemeslu dēļ.

  6. Cik gan ilgi vēl ļausim vadīt savu Valsti vienai anonīmai „augšai”? Pietiek! Padomju laiki sen beigušies, un visiem tā laika aktīvistiem – partorgiem un komsorgiem jāpaliek pagātnē.
    Viņu nevēlēšanās atkāpties no varas ir jāpārtrauc, un pagaidām vēl mēs to varam panākt Saeimas vēlēšanās demokrātiski…Nenokavēsim!
    Bet šie “LPSR prezidenta” apšaubāmie diplomāti mūsu domas vairs nemainīs.
    Par latvisku Latviju!

  7. Ja nākošais Ministru prezidents savā amatā būs lielā mērā Andra Bērziņa izvirzīts/ievirzīts, tad viņš arī jutīsies Bērziņa kungam pateicību parādā, un būs no viņa ietekmēts. Tas vairs nav demokratiski.

  8. Par Ministru prezidentu jabut diplomatam,bijusajam komjaunatnes darbonim-ta doma Berzins.Tauta doma,ka saja posteni var but tikai savas valsts patriots un gudrs saimnieks,kurs to pieradijis sava darba.

Draugiem Facebook Twitter Google+