Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

Lēdurgā seniori ar politiski represētajiem un invalīdiem – vienā biedrībā

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Apvienošanās ir laba lieta, jo tā iespējams iesaistīt vairāk cilvēku. Piemēram, pensionāri rīko dažādus pasākumus un aicina arī mūs. Pēc sevis un citu invalīdu teiktā zinu, ka daudzi kautrējas iet sabiedrībā un rādīt savas vainas. Taču, ja sēdēsi mājās, neviens jau nezinās, ka tev vajadzīga palīdzība. Biedrībā ir ļoti atsaucīgi cilvēki, kuri vienmēr nāk talkā cits citam,” stāsta Lēdurgas iedzīvotāja Valentīna Briška, kas pagasta pensionāru, invalīdu un politiski represēto biedrības “Kamolītis” valdē pārstāv invalīdu intereses. Kopdarbības rezultāti liecina, ka lielākā pulkā ne tikai darbs raitāk sokas, bet arī pieņemtiem lēmumiem svars ir daudz lielāks.

Aizstāv savējos 
pat tiesā


“Pirms dažiem gadiem panācām, ka vienam no mūsu biedriem – invalīdam – tika nomainīts aprūpētājs, kas bija viņu pilnīgi atstājis novārtā. Tā kā ar labu neko nevarējām panākt, kopā ar viņa radiniekiem “ielikām” viņu tiesā un uzvarējām. Tiesā aprūpētāja atzinās, ka viņa patiešām neko nav darījusi,” ar gandarījumu atceras biedrības dibinātāja un bijusī vadītāja Rita Bērziņa.

Lielas biedrības priekšrocība ir tā, ka spēki netiek izkliedēti, bet vienoti kopīgā rīcībā. Sākumā gan visas trīs organizācijas Lēdurgas pagastā darbojušās atsevišķi. Taču politiski represēto pagasta iedzīvotāju skaits arvien samazinājies, bet invalīdi nav bijuši pārāk aktīvi un bieži vien kautrējušies iesaistīties. “Domāju – ko mēs ejam vieni paši? Tīsimies visi kopā gluži kā kamolītis,” tā nosaukuma rašanos skaidro Rita Bērziņa. Lai gan Krimuldas novadā ir vēl četras pensionāru kopas, lēdurdzieši ir vienīgie, kas reģistrējuši biedrību, un vieni no nedaudzajiem Latvijā, kam kopīgu mērķu labad izdevies savienot pensionāru, invalīdu un politiski represēto personu intereses.

Arī jaunā “Kamolīša” vadītāja Laima Vizma Nei­barte uzsver, ka, apvienojot spēkus, biedrība kļuvusi daudz stiprāka. Katrai grupai ir sava padome, kas risina ikdienišķas problēmas un informē savus biedrus par jaunumiem, bet svarīgus jautājumus skata valde, kuras sastāvā ir pa trim invalīdu un politiski represēto personu pārstāvjiem, kā arī pieci no pensionāru vidus. “Mums viss ir kopīgs, neviens netiek šķirots. Lielajos biedrības pasākumos piedalās visi, bet reizi gadā invalīdiem un represētajiem ir arī savi pasākumi, kurus organizē padomes,” viņa stāsta.

Katru mēnesi biedrības vadītāja mēro ceļu uz Eiropas Savienības māju Rīgā, lai ņemtu dalību Rīgas apriņķa pensionāru apvienības sanāksmēs un noklausītos dažādas lekcijas, piemēram, par grozījumiem likumdošanā. Atgriežoties mājās, viņa svarīgākos jaunumus atstāsta padomju vadītājiem, bet tie informē savējos.

Otrdienās 
visi mīļi gaidīti


Ikviens Lēdurgas pagasta seniors zina, ka vispiemērotākā diena, lai kārtotu darīšanas pagasta pārvaldē, apmeklētu ārstu vai izņemtu pastā pensiju, ir otrdiena. Kāpēc? Jo šajā dienā biedrības “Kamolītis” durvis vienmēr ir atvērtas. “Dežurējam uz maiņām, lai seniori, kas atbrauc no Ainažiem vai kādas citas apdzīvotas vietas, līdz autobusa atiešanai varētu atnākt uz šejieni, iedzert siltu tēju, palasīt “Latvijas Avīzi”, kuru mums piegādā no bibliotēkas, aprunāties un uzzināt dažādus jaunumus,” stāsta pensionāre Tekla Krūmiņa. Ar satiksmes autobusu, kas ierodas Lēdurgā agri no rīta, mājās var nokļūt tikai pievakarē.

Katra mēneša ceturtajā otrdienā biedrības telpās tiek rīkoti tematiski pasākumi. Piemēram, bijusi tikšanās ar novada sociālās apdrošināšanas dienesta pārstāvjiem un Limbažu slimnīcas galveno ārsti. Dažas reizes gadā Limbažu Diabēta biedrība atbrauc izmērīt senioriem cukura un holesterīna līmeni, bet par maksu ir bijusi iespēja pārbaudīt arī kaulu stiprumu, vēnu un acu veselību.

“Ja es neatnāku uz “Kamolīša” pasākumiem, man kaut kā pietrūkst. Dzīvoju viena pati, bērni atbrauc tikai sestdienā, svētdienā. Bez citiem cilvēkiem jau nevar. Gribas sevi parādīt, citus apskatīt, parunāties,” atzīst arī politiski represēto padomes pārstāve Benita Bērziņa.

Biedrības telpas Lēdur­gas kultūras namā, kur savulaik atradušās mežstrādnieku kopmītnes, izremontētas un iekārtotas par pirmā projekta naudu – 2000 latiem, kurus piešķīra Nīderlandes sadarbības fonds Centrālajai un Austrumu Eiropai, bet par citā projektā iegūtiem ES fonda līdzekļiem vingrošanas zāle aprīkota ar trenažieriem. Tajā no oktobra līdz aprīlim trīs senioru grupas nodarbojas kopā ar fizioterapeiti, kuras pakalpojumus apmaksā novada dome.

Seniori augstu vērtē labu pašsajūtu, kas, viņuprāt, ir galvenais prieka avots.

Pašiem savs parks


“Pašā Lēdurgas centrā aiz baznīcas bija ļoti neglīta, nesakārtota vide. Kolhoza laikos tur atradās ūdens attīrīšanas iekārta un pagasta iedzīvotāji sāka tur vest visādu drazu. Nolēmām, ka tā jāsakopj, lai būtu vismaz viena vieta, kur acis papriecēt,” tā Laima Vizma Neibarte atceras “Kamolīša” parka tapšanu.

Projekts “Parks spēku dos stundā ikvienā” noslēdzās 2012. gadā. Tā laikā sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem sakopta parka teritorija, izveidots zāliens, celiņi, tiltiņš, atjaunots piebraucamais ceļš. Tika uzstādīti arī jauni koka galdi ar soliem, kuri iemēģināti Lēdurgas astoņsimt gadu svinībās. “Kamolīša” parku rotā arī krāšņa puķudobe un koktēlnieka Ivara Kalniņa izveidotās krupja un zivs figūras.

Viedoklis 


Lēdurgas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Liepa: “Mūsu pagasta seniori ir ļoti aktīvi jau daudzu gadu garumā, jo pensionāru organizācija pagastā darbojas jau ļoti sen. Viņi rīko talkas dendroloģiskajā parkā, sakopj baznīcas un pagasta teritoriju. Mūsu senioru vokālais ansamblis “Jautrās vecmāmiņas” ne tikai ir ļoti populārs, bet arī senioru kolektīvu skatēs iegūst augstas vietas. Dziedošās vecmāmiņas piedalās dažādos pasākumos gan pašu mājās, gan arī ārpus pagasta robežām.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+