Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors, IZA pētnieks Mihails Hazans.

Aizbrauc neizglītotie un lūzeri? Tas ir mīts, uzsver profesors Hazans 36

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans ir viens no atzītākajiem Latvijas ekspertiem darbaspēka migrācijas jautājumos. Viņa zinātnisko interešu lokā ir arī darbaspēka ekonomika un izglītības saimnieciskie aspekti.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

– Skaitļi ir nepielūdzami – tie rāda, ka kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu. Profesor, vai jaunāko laiku Eiropas vēsturē bijuši precedenti, kad miera laikā kādu valsti atstājuši tik daudz cilvēku?

M. Hazans: – Šī samazinājuma pamatā ir gan nelabvēlīgi demogrāfiskie rādītāji, gan cilvēku aizbraukšana. Pirmais aizbraukšanas vilnis Latviju skāra 90. gadu sākumā. Tam pamatā vairāk bija politisks raksturs, saistīts ar PSRS sabrukumu. Savukārt tie 250 000, kuri aizbraukuši jau šajā, 21. gadsimtā, vairākumā ir ekonomiskie emigranti, un tas ir ļoti liels skaitlis. Līdzīgi precedenti Eiropas vēsturē ir bijuši, tomēr šodien Latvija un Lietuva diemžēl ir līderos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas var likties paradoksāli, bet 19. gadsimtā, arī pagājušā gadsimta sākumā liels skaits cilvēku aizbrauca no Īrijas, kas šodien ir daudzu latviešu galamērķis. Tolaik īri devās darba meklējumos uz Angliju un īpaši Ameriku. Bijušo emigrantu pēcteču atgriešanās Īrijā sākās vien 20. gadsimta nogalē līdz ar ekonomiskā uzplaukuma iestāšanos.

Paruna saka – zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks – kur labāk. Pirms diviem gadiem veiktā Latvijas aizbraucēju aptauja liecina, ka šie cilvēki kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. Tātad personīgi viņiem un viņu ģimenēm aizbraukšana bijusi pozitīvs ieguvums – vismaz pašiem aizbraucējiem tā šķiet. Taču medaļai ir otra puse – Latvijas valstij bilance ir negatīva. Aizbraukšana ir gan demogrāfiska, gan ekonomiska problēma. Sarūkot cilvēku skaitam, samazinās iekšējais tirgus, kas nav labs signāls investoriem un uzņēmējiem.