Uncategorized

Visi nevarēs pārcelties uz Rīgu, lauciniekus brīdina Gerhards 16

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards . Foto – LETA

Lauku skolas un slimnīcas tiek slēgtas, vietējie ceļi daudzviet kļuvuši gandrīz neizbraucami: tās ir tikai dažas no sekām lauku iedzīvotāju skaita lejupslīdei, kas nozīmē arī mazākas iespējas ieguldīt līdzekļus šo reģionu infrastruktūras uzturēšanā. “Runājot par apdzīvojumu, vienīgais reģions, kur ir iedzīvotāju skaita pieaugums, ir Rīgas apkārtne. No reģionālās attīstības viedokļa nevaram aicināt visus pārcelties uz Rīgu, jo tad lielākā daļa Latvijas paliks tukša un neapsaimniekota (reģioniem zaudējot iedzīvotājus, tie zaudē Latvijas galveno resursu – cilvēkkapitālu),” žurnālam “Mājas Viesis” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Ministrs atzīst, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā daudzos gadījumos nav izdevies sasniegt reformas izvirzītos mērķus, proti, izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas, kurās tiktu sniegti kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem. “Kā risinājumu redzam policentriskās attīstības modeli – lai nodrošinātu alternatīvu Rīgai un emigrācijai ar plašākām darba iespējām iedzīvotājiem reģionos, tika izveidots policentriskās attīstības modelis, kas paredz deviņus nacionālās nozīmes attīstības centrus un 21 reģionālās nozīmes attīstības centru. Šis modelis ir noteikts Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, kā arī iekļauts Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs līdz 2019.gadam.”

Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ir interesants dokuments, kur cita starpā lasāma šāda ierēdņu valodas stila pērle: “Depopulācijas teritoriālās dimensijas risinājumi būtu jāmeklē t. s. “inteliģentās saraušanās” virzienā, veicinot iedzīvotāju koncentrēšanos pakalpojumu centros atbilstoši demogrāfiskām, ekonomiskām un sociālām projekcijām, aktivizējot pilsētu un lauku sadarbības formas, attīstot e-pakalpojumus un radot kvalitatīvus dzīves apstākļus jaunu, ekonomiski neatkarīgu iedzīvotāju grupu piesaistīšanai dzīvei Latvijas lauku apvidos.”

Kā uzskata stratēģijas autors, sociālantropologs un bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, piedāvātais “inteliģentās saraušanās” virziens ir pareizs, bet politiķi ir izvēlējušies to visu atstāt pašplūsmā, nevis mērķtiecīgi vadīt. “Problēma ir apzināta, bet nekas netiek darīts, lai gan ūdens jau smeļas mutē,” secina Ķīlis. Viņš norāda, ka pret reformām bieži vien iebilst pašvaldības, kam Latvijā ir liela vara un milzīga ietekme uz valsts politiku. “Vislabāk tas redzams tieši izglītības sistēmā, jo skolas ir pašvaldību pārziņā. Piemēram, profesionālās izglītības jomā mums bija daudz vieglāk īstenot reformas un veidot konkurētspējīgus izglītības centrus, jo arodskolas ir valsts pārziņā,” secina Ķīlis.

PILNU RAKSTU PAR SITUĀCIJU LAUKOS LASI JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ!

Saistītie raksti
LA.lv