Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Nav būtiski, kas balsoja par Vējoni, bet ZZS un “Saskaņai” ir kas radniecīgs (18)

Foto - Saeimas preses dienestsFoto - Saeimas preses dienests

Valsts prezidenta vēlēšanas pavadīja diezgan liela noslēpumainības aura līdz pat rezultātu paziņošanai, taču mediju pirmā reakcija gan izrādījās paredzama – nākamajā vakarā visas vadošo televīzijas kanālu ziņas izskatījās tā, it kā būtu gatavotas vienā virtuvē, varbūt tikai kāda dekora odziņa virspusē nedaudz atšķīrās.

Piemēram, gan TV3, gan LNT, gan “Panorāmas” žurnālisti bija steiguši uz Ogri, lai apskatītos, kur dzīvo Raimonds Vējonis. Apetīte tika apmierināta tikai no ārpuses, jo jaunā prezidenta guļamistabā iekļūt neizdevās, arī viņa dzīvesbiedres nebija mājās. Toties kādam smaidīgajam kaimiņam tika trīs TV intervijas pēc kārtas.

Labi, tas vēl tā cilvēcīgi, lai gan vienveidīgi. Taču tāpat visās televīzijas ziņās tika demonstrēts viens un tas pats Saeimas detektīvs – “Kurš nobalsoja par Vējoni?”, mēģinot noķert melīgos deputātus, kuri neatzīstas, ka tieši viņu balsis palīdzēja Zaļo un zemnieku savienības politiķim tikt pie augstā amata. Daži aizdomās turētie pat vēlāk demonstrēja mobilajā telefonā nobildētos biļetenus, lai pierādītu, ka tie nav viņi. Lai gan šī pēcvēlēšanu slapstīšanās nav īsti saprotama, patiesībā tagad vairs nav tik būtiski, vai par Vējoni balsoja Jānis vai Valērijs. Vienkārši jāpatur prātā, ka “Saskaņai” un ZZS ir kaut kas radniecīgs – nevis ideoloģija, bet kaut kas cits, un ir būtiski raudzīties, kā šī neskaidrā tuvība attīstīsies tālāk – turpinās izpausties atsevišķos balsojumos (kā abās pēdējās prezidenta vēlēšanās) vai arī pieņems vēl citas formas.

Nozīmīgi ir arī tas, ko, nokļuvis amatā, darīs jaunais Valsts prezidents. Tā kā viņš ir izteicis gatavību ieklausīties tautas balsī, to vajadzētu paust jau no pirmās dienas. Laba izdevība atgādināt par sevi ir vēsturniekiem un valsts valodas sargiem – šīs divas jomas Latvijā līdz šim nosacīti atradušās Valsts prezidenta paspārnē, kur pie kancelejas darbojās Latvijas vēsturnieku komisija un Valsts valodas komisija. Pēdējos gados to darbība gan ir bijusi maz pamanāma, un varbūt “cunftes” pārstāvjiem ir īstais brīdis vērst jaunā prezidenta uzmanību uz risināmajām problēmām. Var jau pacietīgi gaidīt, kad pēc pusgada viņš uzaicinās uz tikšanos, bet var arī izrādīt aktivitāti. Bet tikpat labi tās var būt arī citas tēmas. Piemēram, patriotisma audzināšana – ar to it kā nodarbojas visi, kā nu sanāk, bet nebūtu slikti šo darbu koordinēt. Vai tas nav prezidenta cienīgs pienākums?

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. PRECĪZI, Antonēviča kungs – ZZS un Saskaņai TIEŠĀM IR KAS RADNIECISKS!!! Piekrītu!

  2. Saskaņai bija ļoti izdevīgi iebalsot Vējoni, lai par Aizsardzības ministru tiktu vājš politiķis, jo kad Brigmanis saka, ka uz amatu rezervistu soliņš ir garšs, skaidrs, ka labu kandidātu ZZS nav.

  3. Visiem politiķiem var atrast ko radniecīgu un kopīgu.. It īpaši Vienotībai un Saskaņai – tas ir naids pret nacionāļiem.

  4. Jaunie ariesi???? Atbildēt

    Tatad tie kuri nav saskaniesi ir jaunie nacisti??? Tadam viedoklim tads aromats, ka izcepts kremlistu virtuve.

    • Par „padomju” politisko avantūristu saglabāšanos un antinacionālu darbību jau šaubu nav, jo arī okupācijas sekas vēl likvidētas … nav; bet nebūtu pieļaujama tik absurda situācija, kurā, tuvojoties latviešu nacionālistu (!) dibinātās valsts simtgadei, šie politiskie avantūristi izslēgtu nacionālistus no „valdošās” koalīcijas un kopā ar okupantu paliekām pārņemtu Valsts vadību.

  5. nevar vien rimties apriet Atbildēt

    tā jau ir, tas nacionālais sporta veids latviešiem:) vispār ari saskaņu ieveleja vēletāji un tiem ar ir balstiesibas neviss tik ” jauno āriešu” pakalpiņiem būt kā te na nacisti cenšas panākt

    • KAS ievēlēja Saskaņu?
      Šo kremļa satelītu galvenokārt ievēlēja krievvalodīgie, kas ienāca Latvijā okupantu armijai pa pēdām, kas ieguva Latvijas pilsonību, taču joprojām garīgi dzīvo Krievijā un atbalsta Putina totalitāro režīmu.

  6. Gan ZZS,ganSC.ir zvērināti komunisti,kuri gaida Hruščova komunismu.

    • Tas Hruščova komunisms? Atbildēt

      Nekas cits kā plīvurs Krievijas meglomāniskam impērialismam kas joprojām dzīvo šo baltu dienu.

  7. Par to ,,patriotismu ,, mūsu,, demokrātiskā,, valstī,ir daudz ,,viedokļu,,.Piemēram žurnālists Streips māca ,ka patriotisms ir nelieša pēdējais patvērums, akadēmiķis Stradiņš ,izsakoties par perambulu (patriotisma dīgli juridiskā formā) ka no tās dvešot kundziskums.Ir tādi ,,frukti,, kas apgalvo ka latviešu patriotisms ir nacionālisms un fašisms.Kādu viedokli pieņems Vējonis šajā vienkāršā jautājumā ,kas izrādījies tik sarežģīts?

    • Streips tikai atsaucas Atbildēt

      Uz 1775 gada Samuela Dzonsona teikta un sie vardi attiecas uz bleziem tik loti iecienita viltus patriotisma.

  8. Tur nav šaubu, ka Saskaņa/VK, kopā ar ZZS, ielika Vējoni amatā.

  9. Radnieciska ir komunistiskā pagātne un centieni saglabāt pēc iespējas ilgāk savas pozicijas. Tam nolūkam var noupurēt visu. Kas tur nav skaidrs?

  10. Viens gan ir skaidrs, ka lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem – pilsoņiem – ir lielā sajūsmā par latviskajiem dziesmu un deju svētkiem, taču no latviskiem politiķiem un latviskas Latvijas baidās kā velns no krusta.

    • No latviskas Latvijas baidās kremļa ielikteņi un viņu atbalstītāji. SC un ZZS vienmēr bijuši ar līdzīgu ideoloģiju,sevišķi vadoņi. Tas nav nekāds jaunums.

    • Vai tad komunistus kādreiz ir interesējis, – ko domā tauta. Skumji, ka tā sauktā ”brīvā Latvija” turpina komunistu tradīciju garā un tas šķiet normāli.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (25)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+