×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
3. jūnijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Pārvari kūtrumu, bet neķeries uz lētiem solījumiem! (2)

Juris LorencsJuris Lorencs

Un tā pienākušas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Kā liecina jau pats vārds, vēlēsim vietējo, tātad “pašu valdīšanu”. Lai gan pats zinu savu izvēli, apzināti nevēlos aģitēt par vienu vai otru partiju vai sarakstu. Vēlētāji paši ir pietiekami gudri, turklāt starp “Latvijas Avīzes” lasītājiem ir cilvēki ar dažādām politiskajām simpātijām. Vienīgi aicinu būt uzmanīgiem un neuzķerties uz lētiem, populistiskiem saukļiem. Naudas pašvaldībās ir tik, cik nu tās ir – tā ir banāla patiesība. Ja kāda saraksta kandidāti sola vēl neeksistējošus debesu labumus, vienlaikus neuzrādot papildu naudas izcelsmes avotus, tas nozīmē tikai vienu – jau esošo līdzekļu pārdali, “finanšu deķīša” pārvilkšanu uz citu pusi. Bet tā nav attīstība, labākajā gadījumā vien jau esošā stāvokļa iesaldēšana vai pat stagnācija.

Tāpat aicinu pārvarēt kūtrumu, saņemties un aiziet uz vēlēšanām. Te pat nav runa par pilsoņa pienākumu, par to, ka katra aiz slinkuma nenodota balss patiesībā nozīmē tās netiešu atdošanu politiskajiem konkurentiem un tamlīdzīgi. Tas viss ticis atkārtots jau neskaitāmas reizes. Pats nepiekrītu argumentam, ka “nav par ko vēlēt”, tāpēc “labāk palieku mājās”. Neviens saraksts, neviens deputātu kandidāts nav un nekad nebūs 100% perfekts, tā vienkārši nemēdz būt. Saka, ka politika esot kompromisu māksla. Ja tā, tad uz vēlēšanām var paraudzīties arī kā uz “mazākā ļaunuma” meklēšanu. Vienkārši ņemiet un nobalsojiet par sarakstu, kas, nebūdams ideāls, tomēr visvairāk atbilst jūsu vēlmēm.

Vēlētos norādīt arī uz vēl kādu tieši Latvijai raksturīgu problēmu, kas var būtiski ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus. Iemesls tam ir pašreizējā demogrāfiskā un saimnieciskā situācija laukos un mazpilsētās. Daudzi lauku pagastos deklarētie jaunieši aizbraukuši strādāt uz Rīgu vai pat devušies darba meklējumos uz ārzemēm, tomēr vietējos vēlētāju sarakstos viņi atrodami joprojām. Aizņemtības dēļ pat ne jau visi “jaunie rīdzinieki” nedēļas nogalē atbrauks uz dzimto pagastu, lai tur nobalsotu, nemaz nerunājot par Anglijā vai Īrijā dzīvojošajiem. Tas nozīmē, ka neproporcionāli lielu iespaidu nākamajās pašvaldībās var iegūt saraksti, kas savos solījumos fokusējas vien uz vecāka gadagājuma ļaudīm. Bet sabiedrība nav tikai seniori vien, tāpat nav noslēpums, ka lauku novados nereti visgrūtāk klājas tieši jauniešiem, ģimenēm ar maziem bērniem. Viens no iemesliem, kāpēc šajās vēlēšanās vajadzētu sarosīties gados jaunajiem balsotājiem. Lai nebūtu tā, ka viņiem jaunā “pašu valdīšana” pēkšņi šķiet tāla, sveša un vienaldzīga.

Atbilde uz pilniga demagoģija komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (2)

  1. pilniga demagoģija Atbildēt

    ja es neaizeju velet tad lūk es esmu vainigs pie tā kas tiks ieveleti, bet no otras puses ja tikai mēsli kandidē, tad aizejot uz velešanām es esmu līdzvainigs viņu savāritajos sūdos.
    ES NEGRIBU BALSOT PAR MAZĀKO ĻAUNUMU ES GRIBU BALSOT PAR SAKARIGIEM ĻAUDĪM. tikai tie sakarogie jau politikā neiet, viņiem to šmuci nevajag

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+