Mobilā versija
Brīdinājums -0.7°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
3. jūnijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Pārvari kūtrumu, bet neķeries uz lētiem solījumiem! (2)

Juris LorencsJuris Lorencs

Un tā pienākušas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Kā liecina jau pats vārds, vēlēsim vietējo, tātad “pašu valdīšanu”. Lai gan pats zinu savu izvēli, apzināti nevēlos aģitēt par vienu vai otru partiju vai sarakstu. Vēlētāji paši ir pietiekami gudri, turklāt starp “Latvijas Avīzes” lasītājiem ir cilvēki ar dažādām politiskajām simpātijām. Vienīgi aicinu būt uzmanīgiem un neuzķerties uz lētiem, populistiskiem saukļiem. Naudas pašvaldībās ir tik, cik nu tās ir – tā ir banāla patiesība. Ja kāda saraksta kandidāti sola vēl neeksistējošus debesu labumus, vienlaikus neuzrādot papildu naudas izcelsmes avotus, tas nozīmē tikai vienu – jau esošo līdzekļu pārdali, “finanšu deķīša” pārvilkšanu uz citu pusi. Bet tā nav attīstība, labākajā gadījumā vien jau esošā stāvokļa iesaldēšana vai pat stagnācija.

Tāpat aicinu pārvarēt kūtrumu, saņemties un aiziet uz vēlēšanām. Te pat nav runa par pilsoņa pienākumu, par to, ka katra aiz slinkuma nenodota balss patiesībā nozīmē tās netiešu atdošanu politiskajiem konkurentiem un tamlīdzīgi. Tas viss ticis atkārtots jau neskaitāmas reizes. Pats nepiekrītu argumentam, ka “nav par ko vēlēt”, tāpēc “labāk palieku mājās”. Neviens saraksts, neviens deputātu kandidāts nav un nekad nebūs 100% perfekts, tā vienkārši nemēdz būt. Saka, ka politika esot kompromisu māksla. Ja tā, tad uz vēlēšanām var paraudzīties arī kā uz “mazākā ļaunuma” meklēšanu. Vienkārši ņemiet un nobalsojiet par sarakstu, kas, nebūdams ideāls, tomēr visvairāk atbilst jūsu vēlmēm.

Vēlētos norādīt arī uz vēl kādu tieši Latvijai raksturīgu problēmu, kas var būtiski ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus. Iemesls tam ir pašreizējā demogrāfiskā un saimnieciskā situācija laukos un mazpilsētās. Daudzi lauku pagastos deklarētie jaunieši aizbraukuši strādāt uz Rīgu vai pat devušies darba meklējumos uz ārzemēm, tomēr vietējos vēlētāju sarakstos viņi atrodami joprojām. Aizņemtības dēļ pat ne jau visi “jaunie rīdzinieki” nedēļas nogalē atbrauks uz dzimto pagastu, lai tur nobalsotu, nemaz nerunājot par Anglijā vai Īrijā dzīvojošajiem. Tas nozīmē, ka neproporcionāli lielu iespaidu nākamajās pašvaldībās var iegūt saraksti, kas savos solījumos fokusējas vien uz vecāka gadagājuma ļaudīm. Bet sabiedrība nav tikai seniori vien, tāpat nav noslēpums, ka lauku novados nereti visgrūtāk klājas tieši jauniešiem, ģimenēm ar maziem bērniem. Viens no iemesliem, kāpēc šajās vēlēšanās vajadzētu sarosīties gados jaunajiem balsotājiem. Lai nebūtu tā, ka viņiem jaunā “pašu valdīšana” pēkšņi šķiet tāla, sveša un vienaldzīga.

Atbilde uz pilniga demagoģija komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (2)

  1. pilniga demagoģija Atbildēt

    ja es neaizeju velet tad lūk es esmu vainigs pie tā kas tiks ieveleti, bet no otras puses ja tikai mēsli kandidē, tad aizejot uz velešanām es esmu līdzvainigs viņu savāritajos sūdos.
    ES NEGRIBU BALSOT PAR MAZĀKO ĻAUNUMU ES GRIBU BALSOT PAR SAKARIGIEM ĻAUDĪM. tikai tie sakarogie jau politikā neiet, viņiem to šmuci nevajag

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāds ir Latvijas bibliotēku vidējais lasītājs?

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi rekomendācijas Latvijas bibliotekāriem, aicinot pievērst uzmanību bibliotēkas apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā. Eiropas valstīs konstatētās tendences liecinot, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. DP sagatavojusi bukletu, kurā bibliotekāriem iesaka – ja tiek novērota kāda no DP minētajām pazīmēm, DP aicina noskaidrot konkrētās personu vārdu, aprakstu un informēt par to Drošības policiju.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+