Foto – Dainis Bušmanis

Baltijas valstīs lielākais ātrās apkalpošanas restorānu tīkls “Hesburger” turpina atvērt jaunus restorānus gan Baltijas valstīs, gan arī citviet. Pērn somu Salmelu ģimenei piederošais restorānu tīkls noslēdza līgumus par produktu piegādi ar diviem Latvijas ražotājiem, kuru līdzīpašnieki gan atrodami citās valstīs.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Notriektā tautumeita 6

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Saruna ar bijušo rīdzinieci, latvieti IEVU SALMELU, kas, ieprecoties Salmelu ģimenē, ir kļuvusi par vienu no restorānu ķēdes vadošajām darbiniecēm un patlaban uzrauga tās darbību ārpus Somijas.

– Nereti dzirdams viedoklis, ka ātrās apkalpošanas restorāns piedāvā neveselīgus pārtikas produktus. Cik bieži jūs un jūsu dēls bauda maltīti “Hesburger” restorānā?

Izvirzi savu labklājību pirmajā vietā! Horoskopi 20. aprīlim

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

– Es “Hesburger” restorānos ēdu piecas reizes nedēļā. Pusdienlaikā. Gan Somijā, gan arī citās valstīs papildus burgeriem ir dažādi salāti, vistas groziņi, tortillas. Katru dienu var ēst kaut ko citu. Manam dēlam ir divarpus gadu.

– Kur iepērkat produktus, ko piedāvājat pircējiem?

– Burgeru maizīti cep Somijā, liellopu gaļu pērkam Polijā. Savukārt salātus pērkam Vācijā. Mēs tos pārstrādājam, sagriežam un fasējam savā ražotnē Igaunijā. Siers tiek vests no Nīderlandes. Latvijā arī ražo daudz siera, tomēr mums ir vajadzīgs speciālais, staipīgais siers, kas nav tas pats ikdienā ēdamais siers. Rudzu maizi un dārzeņus pērkam Igaunijā. Vistas gaļu pērkam Somijā. Majonēzes, kečupi un mērcītes ir mūsu pašu rūpnīcā ražotas. Saldējumu pērkam Skandināvijas valstīs. Esam meklējuši iespējas pirkt to Baltijas valstīs, tomēr galarezultāta vēl nav.

– Cik kvalitatīvi ir šie produkti?

– Mēs produktus ļoti rūpīgi izvēlamies centralizēti un tos pārbaudām. Notiek iekšējās degustācijas – gandrīz visa ģimene satiekamies vienā restorānā. Sēžam visi pie galda un izsakām viedokli.

Somijā mums ir sava kvalitātes laboratorija, tai ir filiāle Igaunijā, kur visas izejvielas pārbaudām biežāk, nekā likumā noteikts. Tā ir mūsu iekšējā procedūra, mūsu standartu uzraudzība. Mums ir svarīgi, lai gala produktam, ko saņem klients, būtu visaug­stākā kvalitāte.

Ja ir iespējams, izskatām iespēju sadarboties ar vietējiem ražotājiem. Latvijas “Food Union” pienu un “Lāsēnu” piegādājam visiem Baltijas valstu restorāniem, kopš janvāra arī Latvijā audzētie “Sun Crisp” burkāni ir baudāmi visos Latvijas restorānos. Līdz ar to, pasūtot jebkuru komplektu, frī kartupeļu vietā var izvēlēties mini salātus vai arī burkānus. Mēs ar šo soli vēlamies būt tuvāk tiem cilvēkiem, kas vēlas alternatīvu frī kartupeļiem. Šī prakse Somijā sevi ir parādījusi daudzus gadus.

Regulāri ēdienkarti papildinām ar jauniem produktiem un saldajiem ēdieniem. Īpaši iecienīti bija mufini. Man pašai ļoti garšo rudzu burgera komplekts. Tas garšo latviskāk. Patlaban mums Latvijā ir četri mājas virtuves restorāni, kur piedāvājam arī tradicionālās latviešu virtuves maltītes. Šie restorāni ir apvienoti ar “Hesburger”. Tā mēs cenšamies būt tuvāki latviskumam, mājas ēdienam.

– Vai ēdienkartes un cenas dažādu valstu restorānos ir līdzīgas vai atšķirīgas?

– Ēdienkarte visās valstīs ir daudzmaz vienāda. Vissvarīgākais, lai hesburgers visās valstīs garšotu vienādi. Baltijas valstīs šajā gadā sākām piedāvāt kebaba burgeru. Agrāk to piedāvājām akciju veidā un saņēmām labas atsauksmes. Veģetāriešiem no rudens piedāvājām tortillu ar halapeno sieru.

Salīdzinājumā ar Somiju, kur vairāk ēd hesburgeru, siera burgeru un mega burgeru, Latvijā vīrieši visvairāk ēd mega burgeru, bet sievietes – siera burgeru vai hesburgeru.

Baltijas valstīs hesburgers atrodas pirmajā vietā, bet nākamais produkts ir tortilla. Cenas Baltijas valstīs ir daudzmaz līdzīgas. Somijā tās ir augstākas, jo minimālā alga ir augstāka, arī dzīves līmenis un cenas ir augstākas nekā Baltijas valstīs.

– Cik daudz pelna “Hesburger” restorānu darbinieki?

– Vidējā alga uzņēmumā ir Ls 399 pirms nodokļu nomaksas. Viss ir atkarīgs no paveiktā darba daudzuma. Ir noteikta stundas likme un darbs maiņās. Pie mums strādā daudz studentu, tā ir laba iespēja apvienot darbu ar mācībām. Mums ir izveidota 10 santīmu liela piemaksa, tā saucamā fitnesa bonusa sistēma pie stundas likmes tiem darbiniekiem, kas neslimo, nekavē darbu un nesmēķē. Ja darbinieks kaut vai nāk uz darbu kājām, tad tas arī skaitās veselīgs dzīvesveids un var pretendēt uz šo piemaksu. Mēs savus darbiniekus uz to motivējam. Šī Somijas sistēma ir ieviesta visās Baltijas valstīs. Ja vēlies vairāk pelnīt, ja rūpējies par sevi, tad rūpējies arī par pārējiem, nevar slims nākt uz darbu.

– Vidējā alga Latvijā ir lielāka nekā “Hesburger” maksātā. Vai uzņēmumā ir liela darbinieku mainība?

– Baltijas valstīs ekonomiskā situācija ir tāda, ka visu vēlamies tūlīt, ne vienmēr esam gatavi darboties nākotnes labā.

Patlaban Latvijā mums ir vairāk nekā 500 darbinieku, lielākā daļa no viņiem pie mums strādā ilgāk nekā trīs gadus. Pamatbāze ir laba un uzticama. Kadru mainība ir katrā uzņēmumā. Salīdzinājumā ar dzīvi pirms 15 – 20 gadiem mūsdienu jaunieši ir tik ambiciozi! Atvērtāki, enerģiskāki, nekā mēs bijām pēc PSRS sabrukuma.

Viņiem ir viegli sazināties, viņi māk viegli uzvesties.

– Kas patlaban ir “Hesburger” vislielākais konkurents Latvijā? “Mc Donalds” restorānu ķēde?

– Es pat neteiktu, ka esam konkurenti. Mēs neesam vislabākie draugi, tomēr esam līdzvērtīgi tirgus spēlētāji. Mūsu vislielākais konkurents ir ledusskapis katras ģimenes mājoklī. Mūsdienās cilvēki ir izvēlīgi, vērtē ikvienu savu soli un to, ko ēd. Ledusskapis ir vislielākais konkurents.

– Salmelu ģimenei pieder vairāk nekā 360 restorānu septiņās valstīs. Cik turīgi ir “Hesburger” īpašnieki?

– Visticamāk, likšu jums vilties.

Mūsu ģimene dzīvo pilsētas centra dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā pēdējā, astotajā stāvā. Mums paveras skaists skats uz pilsētu. Nezinu, kā lai pasaku… Mēs esam vienkārši cilvēki. Mēs nebraucam ar limuzīniem, nav mums privātās lidmašīnas. Jā, es atzīstu, ka veikalā pērku to sulas paku, kas man tajā brīdī patīk.

Ģērbjamies visi vienkārši, un pēc apģērba neviens nepateiks, kas mēs esam. Skandināvijā esmu mācījusies, ka tu vari būt tāds, kāds esi, un tevi tādu pieņem. Viss ir normāli. Mans bērns iet valsts bērnudārzā. Mums nav aukles mājās.

Gandrīz visu nopelnīto naudu kopā ar bankas aizdevumiem ģimene iegulda restorānu tīkla izaugsmē. Viena restorāna uzbūvēšana maksā aptuveni vienu miljonu eiro. No ES fondiem naudu neņemam.

Mūsu uzņēmumā ļoti svarīga ir zaļā enerģija un ka mēs vēlamies būt videi draudzīgi. Visiem pēdējo divu gadu laikā no jauna būvētajiem restorāniem maksimāli ir izmantota enerģijas gūšanas iespēja no dabas – uz jumta atrodas saules paneļi, mājas sildīšanai iegūstam un izmantojam ģeotermisko siltumu no dziļurbumiem, mums ir arī vēja ģeneratori. Piemēram, Salaspilī Daugavpils šosejas malā vienu var redzēt. Mūsu iekārtas restorānā savāc izmantoto siltumu un izmanto to telpu apsildīšanai. Šovasar Somijā atvērām pirmo ekorestorānu, kur arī apdares materiālos no ārpuses un no iekšpuses izmatojām iespējami videi draudzīgākos materiālus.

– Vai uz vietu bērnudārzā jūsu dēlam bija jāgaida rindā?

– Nebija jāgaida. Somijā sociālā sistēma ir uzbūvēta nedaudz atšķirīgi kā Latvijā. Ja māte ar bērnu vēlas līdz viņa triju gadu vecumam dzīvot mājās, tad valsts maksā papildu pabalstu. Tas valstij ir izdevīgāk, nekā nodrošināt vietu bērnudārzā un audzinātājām algu.

– Kas Latvijas pārtikas ražotājiem būtu jādara, lai viņi produktus varētu pārdot “Hesburger” tīklam?

– Ne vienmēr vietējie ražotāji spēj ieguldīt lielo naudu, kas ir vajadzīga ražošanas iekārtu pirkumam. Ir jānodrošina liels produktu daudzums, un produktiem ir jābūt aug­stai kvalitātei. Mēs pārbaudām visus uzņēmumus, kas mums piegādā produktus. Vēlme darboties, atrast naudu ieguldījumam un to ieguldīt, ražot vajadzīgo produktu daudzumu. Tie ir vislielākie izaicinājumi.