Dabā

Vismaz 200 slimo un mirušo suņu. Zemkopības ministrija sabotē līgumu par līdzekļu piešķiršanu pētījumam?21

Foto no “Latvia Megaesophagus” Facebook konta

23.martā “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks paziņoja, ka suņu barības zīmola “Dogo” ražotājs jau esot piešķīris nepieciešamos 30 000 eiro, lai turpinātu suņiem nāvējošās barības vada dilatācijas, jeb megaesophagus polineiropātijas pētījumu nākamo posmu. Tik ziņots, ka pētnieku komanda, Zemkopības ministrija (ZM) un “Dogo” barības ražotājs esot panākuši vienošanos par sadarbību. It kā viss skaisti…

Taču šonedēļ medijos parādījās arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) relīze. Tajā skaidri paziņots, ka ZM un zinātniskā institūta (ZI) “Bior” piedāvāto līguma nosacījumu un izteikti negatīvās, autoritatīvās attieksmes dēļ, pētnieku grupa neparakstīs vienošanos par pētījuma turpināšanu. Piemēram, viens no piedāvātā līguma punktiem paredz, ka konsultācijām ar ekspertiem pētniekiem vajadzētu lūgt ZI „Bior” atļauju. Šis un citi ierobežojoši līguma punkti, nozīmē, ka produktīva darba vietā pētnieki lielu daļu laika tāpat kā šobrīd, cīnītos tikai par iespēju veikt pētījumu. Līdz ar to nevar būt runas par kaut kāda finansējuma piešķiršanu, jo līguma nav un naudu pārskaitīt vienkārši nav kam. Jau ziņots, ka pētījuma turpināšanai ir nepieciešami vien 30 000 eiro.

Kā zināms, pērn ZM, kurai būtu jācīnās par cēloņu noskaidrošanu un savas valsts pilsoņu un to īpašuma, kāds noteikti ir arī suns, drošību, gada sākumā atteicās finansēt pētījuma turpinājumu, kā arī nolēma neatļaut izmantot ZI “Bior” citus līdzekļus pētījuma pabeigšanai. Interesanti ir tas, ka saskaņā ar pētījuma plānu, pirmajā posmā pētīja pamatā tikai suņu audus, bet barības paraugos pārbaudīta tikai smago metālu un dažu ķīmisku vielu klātbūtne, un to daudzuma atbilstība Eiropas regulām un normām. Viss lielais kaitīgo vielu pārbaužu apjoms, tas ir ap 200 000 iespējamo saslimšanas cēloņu, bija iekļauts pētījuma otrajā daļā. Kad pienāca laiks uzsākt šos testus, ZM pētījumu apturēja un atteicās finansēt tā tupinājumu.

Kopš gada sākuma turpinājās dīkstāves, tukšu solījumu un neauglīgu sarunu laiks. 10.februārī sanāksmē ražotājs AS “Tukuma Straume” izteica gatavību piešķirt naudu pētījuma otrajam posmam. LVB Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore atzina, ka šāds finansējuma avots ļautu suņu īpašniekiem apšaubīt pētījuma patiesumu, jo ražotājam šajā lietā ir savas intereses, taču toreiz tika nolemts riskēt un mēģināt sadarboties. Pētnieki pusotru mēnesi pēc labāks sirdsapziņas strādājuši, piesaistījuši konsultantus, tikušies ar juristiem, pārstrādājuši līgumus. Taču beigās jāatzīst, ka diemžēl situācija ir tāda, kāda ir – iesaistīto pušu intereses un motivācija ir pārāk atšķirīgas. Nevienai no tām nav patiesas vēlmes atklāt slimības cēloņus, ja tie varētu izrādīties suņu barībā.

Jau ziņots, ka pētījuma otrajā posmā bija paredzēts ne tikai pētīt dažādu vielu klātbūtni barībā un dzīvnieku audos, bet arī veidot suņu kontrolgrupu. Šobrīd varam komplektēt kontrolgrupu, jo naudas toksisko vielu meklējumiem nav. Kontrolgrupas dalībniekus izvēlēsies pēc nejaušības principa. Pētnieki cer uz suņu īpašnieku atsaucību, kad veterinārārsti uzrunās piedalīties kontroles grupā. Šim nolūkam būs derīgs jebkurš suns, izņemot tos, kuriem jau ir diagnosticēts megaesophagus, vai ir aizdomas uz to. Kontrolgrupā nevarēs piedalīties arī patversmju iemītnieki. Statistika dos iespēju salīdzināt līdz šim iegūtos ar megaesophagus slimo suņu datus ar datiem, kas tiks iegūti no suņiem, kuriem nav šīs slimības.

Ietekmēja? Nē, nemūžam!

Savā paziņojumā “Tukuma Straumes” vadītājs Aivars Podnieks atklāj, ka līguma projekts paredz suņu barības vada paplašināšanās cēloņu izpētes otrā posma finansējumu, bez iespējas jebkādā veidā ietekmēt tā rezultātus. A.Podnieks uzsver, ka arī līdz šim nekādā veidā ražotājs nav centies pētniekus nedz ietekmēt, nedz diskreditēt.

LVB Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece L. Konopore norāda, ka pētniekiem ir tikai viens mērķis – noskaidrot slimības cēloņus pat, ja tie ir barībā, nevis cīnīties ar valsti un ražotāju, kuri joprojām apšauba līdz šim iegūtos, zinātniski pamatotos faktus un mēģina panākt, lai pētnieki mainītu ciparus. Skaidrs, ka, būdami maksātāji, viņi caur ministriju mēģinātu ietekmēt pētniekus, sacīja L.Konopore. Milzīgu spiedienu uz pētniekiem izdarījis LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kura intereses ražotāja labā sabiedrībai nav skaidras. Pētījumā iesaistītie veterinārārsti saskata viņa rīcībā tīšu kaitniecību. Piemēram, sociālajos medijos, izsakoties skarbi un galēji kritiski par pētnieku kompetenci, faktiski, apvainojot un diskreditējot iesaistītos veterinārārstus personīgi, viņš aicina cilvēkus turpināt barot savus suņus ar aizdomās turēto barību un neklausīties šarlatanēs. Arī valsts institūciju pārstāvju uzvedība ir bijusi savāda. Piemēram, turot rokās pētījuma datus, kur skaidri rakstīts, ka slimo dzīvnieku skaits ir 8-9 mēnesī, „Bior” direktors ir mēdijiem paziņojis, ka saslimušo skaits ir 4-5 un, vai tas esot pietiekami, lai turpinātu slimību pētīt?… Šobrīd nekas nav mainījies. Atsaucība pētījumam nav pieaugusi, lai arī ziņots tiek citādāk.

Alternatīvas

Pētnieku komanda tikmēr meklē citus finansējuma avotus, tai skaitā no ārzemēm. Iespējams, ka varēs izmantot kādas ziedojumu kampaņas rezultātā savāktu naudu, ko jau tagad ierosina Latvijas suņu saimnieki. Atbalstu pētījumam paudusi arī Latvijas Kinoloģiskā federācija. Jāatgādina, ka megaesophagus pētījuma pabeigšanai vajag 30 000 eiro, kas salīdzinoši nav liela summa. Atliek vien noskaidrot ZM nostāju šajā jautājumā
Pētījumā iegūtos materiālus paredzēts arī apkopot un sūtīt pasaulē atzītiem zinātniskiem žurnāliem izvērtēšanai un publicēšanai, jo datu analīzes un zinātnisko pētījumu parādīšanās kādā atzītā izdevumā ir tas kritērijs, pēc kura var spriest, vai šis materiāls ir uzticams. Ir apzināti vadošie pasaules neiropatologi, kuri izrādījuši interesi par līdz šim slimības izpētē veikto darbu un nākotnes plāniem. Visi atzīst, ka gadījums ir unikāls un pētījums ir jāturpina. Daži piedāvā bezmaksas iesaistīties un palīdzēt Latvijas veterinārārstiem atrast megaesophagus saslimšanas uzliesmojuma cēloni.

Vēstules kolēģiem ārzemēs, Latvijas premjeram un ZM

Saistītie raksti

Suņiem letālās saslimšanas iemeslu pētnieku grupa, kuras vadītāja ir Veterinārais patologs, Amerikas Veterināro patologu koledžas (ACVP) diplomāts, profesore Ilze Matīse-Van-Hautena informēja, ka Latvijas veterinārstu biedrība nosūtījusi vēstules dažādām Pasaules, Eiropas un Amerikas Savienoto valstu veterinārārstu organizācijām. Visos vēstījumos ietverta informācija par megaesophagus polineiropātijas uzliesmojumu Latvijā un lūgums sniegt ziņas par to, vai tāds tiek novērots kaut vienā citā valstī, kā arī lūgums palīdzēt ar speciālistu un finansējuma piesaistīšanu. Pētnieki uzskata, sacīja profesore Ilze Matīse-Van-Hautena, ka ZM , ZI „Bior” un Pārtikas un veterinārajam dienestam starptautiskās sabiedrība būtu jāinformē savā kontroles un uzraudzības līmenī, brīdinot arī citas valstis par Latvijā notiekošo, jo slimības cēlonis nav noteikts un nevaram būt droši par citām dzīvām būtnēm. Nesen izplatītajā pētnieku paziņojumā sabiedrībai minēts, ka arī valsts ministru prezidentam Mārim Kučinskim ir nosūtīta vēstule ar lūgumu uzdot ZM iespējami īsākā laikā apliecināt Latvijas sabiedrībai, ka barība „Dogo” ir suņu veselībai un dzīvībai droša. Vēstules pielikumā ir minēti tās barības sērijas numuri, kura šobrīd ir tirdzniecībā. Vai tā ir pārbaudīta un droša? Kā zināms, veterinārārsti nepārtraukti reģistrē aizvien jaunus ar megaesophagus slimus suņus. Premjera kanceleja sniegusi atbildi, ka vēstule ir uzlikta uz kontroli. Atbilde tiks dota, tiklīdz savu skaidrojumu sniegs ZM.

Slimība neiet mazumā

Pašlaik Latvijā tiek reģistrēti arvien jauni megaesophagus saslimšanas un suņu nāves gadījumi. Rentgenoloģiski kopš gada sākuma ir apstiprināti četrdesmit astoņi un septiņi suņi miruši. Līdz šī gada sākumam oficiāli fiksēti ap 140 saslimšanas un nāves gadījumiem. Tātad upuru skaits ir tuvu 200! Suņus ar saslimšanas klīniskajām pazīmēm pētnieki paziņojumos nemaz neiekļauj, taču to ir aptuveni tik pat daudz, plus, tie gadījumi, par kuriem neviens neuzzina, vai arī tie suņi, kuru saimniekiem nepietiek līdzekļu vizītei pie veterināra un rentgenam – situācija nebūt neuzlabojas. Gluži pretēji, saslimšana prasa aizvien jaunus upurus, bet ražotājs starptautiskas suņu izstādes ietvaros, 19. un 20.martā, Ķīpsalā centās izplatīt maldinošu informāciju un pārliecināt pircējus, ka viss ir labi un, ka megaesophagus esot pasaulē visizplatītākā suņu un kaķu slimība.

Turpinājums sekos.

LA.lv