Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Agris, Agrita
Sestdiena, 23. septembris, 2017
14. augusts, 2017
Drukāt

Haotiskie ielu remontdarbi: Vismaz runāt būtu jāmāk

Ekrānuzņēmums no rdsd.lvEkrānuzņēmums no rdsd.lv

Rīgas centrs. Ielu remonti augusta sākumā.

Atkal augusts. Un atkal jandāliņš ap Rīgas centra ielu remontiem. Atkal tāds mazliet komisks un pārspīlēts. Nu aizbraucām taču galu galā, kur gribējām. Un sastrēgumi centrā bijuši vienmēr…

Vajag dzīvot un strādāt kreisajā krastā. Te neremontē gandrīz neko. Te nav jāskatās, kā “amatnieki” mokās bruģēdami, kā “meistari” sačakarētas satiksmes sastrēguma vidū sēž un pīpē, jo gauži apšaubāmā organizatoru loģistika nav kaut ko vajadzīgu piegādājusi. Te cilvēki jau pieraduši, ka kaut cik jēdzīgu, acis un sirdi priecējošu kārtību un sakoptību (par Brīvības ielas cienīgu perfektumu nerunājot) no šīs Rīgas sagaidīt nav iespējams. Bruģi nemāk ieklāt? Pat zāli pļaut nemāk. Negrib. Laikam izcenojumu ciparu skaits nav pietiekams. Smilgas līdz ausīm. Marokas un Dominikānas līmenis… Bet pārvietoties taču var. Ko čīkstiet?

Labi. Reizēm tomēr jāaizbrauc arī uz centru. Brīvības iela. Tā ir simbols. Tā ir mūsu vizītkarte. Un tikai izcila humora izjūta ļauj smaidīt par cirku, kurš šeit (un vēl daudzviet) atkal sarīkots. Veselīgs smaids nepieciešams. Un vēl neapšaubāmi objektīva atziņa, ka centra ielu civilizēta sakārtošana ir patiešām grūts uzdevums. Uzdevums, ar kuru Rīgas dome un tās Satiksmes departaments galā netiek. Jo nav viņiem profesionāļu, kuri spētu ātru darbību sarežģītos apstākļos plānot un realizēt. Nav tādas pieredzes un prasmju, kādas redzētas vecās Eiropas pilsētās, kur prāvi centra ielu gabali varenā triecienā tiek restaurēti dažās naktīs, iztraucējot tikai dažu simtu tuvējo iedzīvotāju miegu, bet nenokaitinot tūkstošus dienā pārvietoties gribošo. Pēdējo mūsu Rīgas kungi māk lieliski. Un tādēļ RD opozīcijas prasība par plaša profila universālā speciālista Emila Jakrina nomaiņu Satiksmes departamentā ir loģiska un atbalstāma.

Ne tikai ielu remontu organizēt viņš un viņa padotie nemāk. Gauži žēlīga jau pērn bija un arī šovasar ir Rīgas ielu remontētāju sabiedriski informatīvā darbība. Pērnā plāksne Valdemāra ielā, kad iebrauc centrā no Vanšu tilta, piedodiet, bija skaidrojošas impotences paraugs. “Brīvības ielā satiksme ierobežota”. Ko tas nozīmē?! Kurā no 10 kilometrus garās ielas posmiem? Cik ierobežota? Kādas ir apbraukšanas rekomendācijas? Nav. Nav nav arī šogad. Ne plākšņu, ne bezmaksas bukletu, ne ikvakara sižetu televīzijā. Vien grūti atrodama un vēl grūtāk lietojama remontdarbu karte internetā (http://www.rdsd.lv/remontdarbi/saraksts), kurā vajadzētu būt ne tikai nez kāpēc zaļi iekrāsotiem remontu posmiem, bet gan sarkanām zonām, kurās labāk nelīst, un trekniem, tiešām zaļiem rekomendētiem tranzīta ceļiem.

Un sākas improvizācijas. Braucu cauri pilsētai uz Juglu. Pa Brīvības ielu. Veselu stundu. Atpakaļ tikai intuīcija noved mani bēdīgi slavenajā Barona ielā, kura – ir gluži tukša un ātra. Līdz veiksme atkāpjas, un neveiksmīgi pagriežos uz Elizabetes ielu.

Brīdinājumus nesaredzēju. Un beidzot zaudēju humora izjūtu. Sadusmojos. Kas neapšaubāmi ir sliktākā no haotisko remontu piedevām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+