Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. februāris, 2015
Drukāt

Viss alfabēts ir jānoiet. No A līdz Z. Saruna ar aktrisi Lolitu Cauku (3)

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins
Lolita Cauka

Dzimusi 1946. gada 6. aprīlī Rīgā

beigusi Rīgas 1. vidusskolu, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1970)

aktrises gaitas sākusi Liepājas teātrī, kopš 1974. gada ir Nacionālā teātra aktrise

atveidojusi Rūtu filmās "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972)

vadījusi Latvijas Teātra darbinieku savienību (2000 – 2008)

apbalvota ar "Atzinības krustu" (2006)

par Lindas lomu izrādē "Ceļojošā komija gals" atzīta par Gada labāko aktrisi

vīrs Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs, dēls Kristaps Kalns – fotogrāfs, mazbērni Astrīda, Augusts, Šarlote

Spoža un fascinējoša LOLITA CAUKA ir Nacionālā teātra jaunajā izrādē “Raiņa sapņi”. Viņas rimtā, dziļā balss vēl ilgi viļņojas apziņā. Un jādomā par dzīvi, ne tikai Raiņa un Aspazijas. Ļoti gribējās ar aktrisi parunāties.

– Kā izrādes “Raiņa sapņi” tapšanā tuvojāties Aspazijai?

– Manas attiecības ar Aspaziju ir senas. Sagaidot 2000. gadu, Melburnā rīkoja “Austrālijas Latviešu kultūras dienas” un uz tām uzaicināja arī mani. Man šķita, ka būtu interesanti aplūkot Raiņa un Aspazijas saraksti. Daudz laika pavadīju bibliotēkās, lasīdama Raiņa un Aspazijas vēstules, atklātnītes. Neviens gan mani nelūdza kļūt par Aspazijas advokāti, bet es to uzņēmos. Un tolaik savā augstprātībā biju ļoti dusmīga uz Raini. Pat ne mēnessmeitiņu sakarā. Kad Aspazija Raini iemīlēja, viņa bija jau ar vārdu, izcila dzejniece, bet Rainis vēl nebija nekas, tikai “Dienas Lapas” redaktors. Un kā Aspazija lasīja un rediģēja Raiņa dzeju, kā deva sižetus lugām! Viņa upurēja savu talantu Rainim. Ja Rainim nebūtu Aspazijas, droši vien arī Raiņa mums nebūtu. Es domāju – kas viņu uz to vedināja? Mīlestība?

– Jā, tas ir pirmais, kas nāk prātā. Bet varbūt tā bija viņas priekšnojauta, ka no “Dienas Lapas” redaktora izšķilsies dižens domātājs?

– Noteikti. Tā bija Aspazijas spēja ieraudzīt ģenialitātes iedīgļus.

Tagad jau ir viegli gudri runāt, bet Rainis ir sarežģīta personība gan savā lielumā, gan mazumā. Izrādes tapšanas laikā man bija interesanti klausīties režisoru Kirilu Serebreņņikovu. Viņš ir talantīgs, ar bagātīgu iztēli, arī intuitīvi ļoti spēcīgs. Rainis viņam bija balta lapa. Tomēr strādājot viņa intuīcija daudz ko pateica priekšā. Atminēt Aspaziju, atšifrēt Raini – tas nebija režisora uzstādījums. Viņa uzstādījums bija saskatīt, kā mūsos novibrē Rainis vai Aspazija.

– O, jā, izrādē varēja just, cik pamatīgi vibrējat. Jūsu balss sniedz izrādes intonāciju – pārlaicīgu, rāmu, lai kas arī notiktu. Īpaši epizodē laivā. Vai apzināti pie tādas balss strādājāt?

– Dievs, atpestī! Tikai nesāc domāt – kā tas skanēs, ko tu saki, jo tad ar aktieri ir cauri. Viņš ieklausās sevī un viss pazūd. Bet ziniet, balss ir aktiera instruments. Dažreiz izrādē klausies – kādi kolēģim balss toņi, pat nevarēji iedomājies, ka kaut kas tāds var būt iekšā. Balss ir veids, kā paust savu iekšējo pasauli, arī acis, kā tās mirdz laimīgam cilvēkam un kā apdziest nelaimīgam…

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Visas intervijas Atbildēt

    vienādas par mājiņu Engurē, cik var. Gludie, izskaistinātie portreti bez jēgas.

  2. Brīnišķīga aktrise un gudrs cilvēks. Prieks par viņu.

  3. Man viņa ļoti patīk. Vislabākie vēlējumi turpmāk.

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+