Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto LETA

Viss, brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tikpat kā nav 0

Ekonomikas izaugsme turpina sildīt Latvijas darba tirgu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, bezdarba līmenis Latvijā pērn pēdējā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7% un bija 6,9%.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka pēdējo 30 gadu laikā tik zems bezdarba līmenis Latvijā bijis vien dažus ceturkšņus īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas.

Pērn kopumā vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4% salīdzinājumā ar 8,7% 2017. gadā, un tiek prognozēts, ka šogad tas varētu noslīdēt līdz 6,6%.
CITI ŠOBRĪD LASA

Straujais bezdarba līmeņa kritums pērn saistīts gan ar nodarbinātības pieaugumu, gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos. Kā liecina CSP dati, nodarbināto skaits Latvijā pērn audzis par 1,6%.

Lielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, IT, kā arī viesnīcu un restorānu nozarē – ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk virzāmies pakalpojumu virzienā.

Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos trīs gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas.

Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīga, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā dominē tradicionālās nozares – rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis aptuveni līdz 4% un vairs nesamazinās. Līdz ar to Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabiskā līmenī, un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā.

Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tikpat kā nav.

Vienlaikus ārpus pilsētām darba meklētāji bieži vien dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

Mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.